Arveds Stirājs

Dzīvojis Rīgā.
Mācījies 1. ģimnāzijā.
1932: bijis laikraksta "Latviešu Balss" redakcijas kolēģijas loceklis. 
Pēc Otrā pasaules kara: strādājis par korektoru Rīgas tipogrāfijās.

1925: pirmā publikācija – dzejolis "Redakcijā" laikrakstā "Pirmdiena" (16.XI).

1920. gadu otrajā pusē un 30. gados rakstījis laikrakstiem "Pirmdiena", "Pirmdienas Rīts", "Latvijas Kareivis", "Latviešu Balss", "Rīts", "Tēvijas Sargs", "Darba Dzīve", žurnāliem "Latvju Grāmata", "Nedēļa" u.c. Periodikā publicēta īsproza, dzejoļi, literatūras kritikas, recenzijas par teātra izrādēm, mākslas izstāžu un kultūras dzīves apskati. Darbi krājumos nav apkopoti. 

TULKOJUMI

1927: K. Mihaelisa "Pērļu virkne"
1927: A. de Renjē "Kvēle" 
1929: O. Vedslija "Dvēseļu plīvuri"

"Dzejai un prozai raksturīga romantiska pasaules izjūta, tās tvērums pretstatos. Dzejā dominē individuālais pārdzīvojums (mīlestības jūtu nianses), intīma dabas lirika. Stirājs īpaši iecienījis sonetu un šai stingrajā dzejas formā guvis atzīstamus panākumus."

Kalniņa, Ieva. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

"(..) šis dzejnieks, kura pantos redzams neapšaubāms talants un it veikla tehnika, arvien vēl palicis to skaitā, kam nav grāmatu un kas tieši šī iemesla dēļ nav vēl varējuši sev pievērst pelnīto literatūras vērtētāju uzmanību un plašās lasītāju saimes atsaucību. Arvēds Stirājs vispirms var interesēt kā cilvēks, kas savā dzejas darbā konsekventi iecienījis vienu īpašu poēzijas formu sonetu (..). Arvēds Stirājs savos sonetos formas jautājumiem piegājis ar atzīstamu nopietnību un rezultāti viņam pietiekami labi. Ja nākotnē Stirājs pievērstos arī citām formām, un tas nemaz nebūtu ļauni, sonets būs gādājis laba stila skolu, kur dzejnieks mācījies patīkamu atturību, izteiksmes koncentrēšanas māku. Minot dažus vārdus par Stirāja dzejas saturu, jāteic, ka viņš pēc sava gara ir romantiķis, kas mazliet nosvēries uz intelektuālisma pusi. Dzejodams par dabu, individuāliem pārdzīvojumiem (parasti mīlestības plāksnē) vai par individuālām jūtām, Stirājs savu romantiskā gara lidojumu padara rāmāku, iekomponēdams dzejas saturā kādu īpašu atziņu par dzīves mūžīgām problēmām un lietu būtību. Kādreiz īpaši labi Stirājam padodas dažādu neparastu situāciju vai arī atsevišķu raksturu zīmējumi, piemēram, dārznieka dzīves raksturīga glezna vai savā cellē sēdoša mūka iekšējā cīņa starp doto solījumu un plašās dzīves atmiņām."

Rudzītis, Jānis. Piezīmes par Arvēdu Stirāju un Kārli Krūzu. Hallo, Latvija, Nr. 498, 11.06.1939.

dzejnieks
kritiķis
literāts
prozaiķis

A. St., A. Silājs, A. Zilājs

Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Rīga

1932
Laikraksts "Latviešu Balss" (1931–1934)
Redkolēģijas loceklis.