Arveds Smilga
24.06.1879 – 30.01.1947
Arveds Smilga (1879–1947) – rakstnieks, žurnālists, publicists, dzejnieks, pedagogs. Dzimis Vecpiebalgā, mācījies Millera reālskolā Cēsīs, Rīgas pilsētas reālskolā, studējis arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā un filozofiju un ģermāņu valodniecību Jēnā un Minhenē, 1905. un 1906. gadā – sabiedriskās zinātnes Berlīnē. Šajā laikā bija arī laikraksta "Baltijas Vēstnesis" speciālkorespondents Berlīnē. 1904. gadā ieguvis ģimnāzijas skolotāja tiesības, strādāja dažādās skolās un ģimnāzijās, darbojās dažādu laikrakstu redakcijās, kā arī bijis Cēsu Bērzaines Valsts vidusskolas un Cesvaines ģimnāzijas direktors. Latvijas telegrāfa aģentūras pārstāvis Berlīnē un Latvijas radiofona direktors. 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Pirmās dzejas publikācijas – 1901. gadā. Prozai raksturīgs atturīgs, niansēts vērojums. Prozas miniatūras izdotas grāmatā "Aizsniguši ceļi" (1912) un "Siluetes" (1920). Krājumā "Aiz zaļā kalna" (1909) apkopota liriski noskaņota pārdomu dzeja; rakstījis un periodikā publicējis arī apceres par literatūru, tostarp – Jāni Poruku un Augustu Saulieti. Tulkojis Tomasa Manna noveles “Tristans” un “Luīzīte” (tulkojumi publicēti 1923. gadā), kā arī Antona Hergeta darbu "Pedagoģika" (1923).
Dzimšanas laiks/vieta
24.06.1879
Vecpiebalga
Dzimis Laskatas skolā.
Miršanas laiks/vieta
30.01.1947
Hicakere pie Elbas
Personiska informācija
Dzimis skolotāja ģimenē.
1904: ieguvis vācu valodas virsskolotāja tiesības un līdz 1913. gadam strādāja Arzamasā, Rīgā un Ribinskā.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
1901: pirmā publikācija dzejoļu kopa un tēlojumu kopa ar nosaukumu "Uzzīmējumi" almanahā "Jauna raža" 5. numurā.
LITERĀRIE DARBI
Proza
1912: miniatūras "Aizsniguši ceļi" (Varavīksna).
1920: tēlojumu "Siluetes" (O. Jehpes apgādā).
Periodikā publicējis dažādas apceres, tostarp – par Jāni Poruku un Augustu Saulieti.
Dzeja
1909: dzejas krājums "Aiz zaļā kalna" (Varavīksnas).Daļa literāro tekstu palikuši periodikā un manuskriptos.
Dzeju komponējis Emīlis Melngailis un Alfrēds Kalniņš.
CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI
No vācu valodas
1923: Tomasa Manna (Thomas Mann) noveles grāmatā "Tristans" (A. Gulbja apgāds).
1923: Antona Hergeta "Pedagoģika. I daļa: Psicholoģija. Audzināšanas mācība" (Izglītības ministrijas izdevums).
1923: Antona Hergeta "Pedagoģika. II daļa: Loģika. Didaktika" (Izglītības ministrijas izdevums).
Citātu galerija
PAR ARVEDA SMILGAS PROZU UN DZEJU
"Prozas darbos – skicēs – viņš tēlo dabas izjūtas un noskaņas un ainiņas no kaut kur redzētā, dzirdētā, vērotā vai arī paša pārdzīvotā. Dzīves plašās ainas un plūsmas viņš ietver sīkā, dažu desmitu rindu garā skicējumā. Šais miniatūrās viņš sasniedzis lielu meistarību, izkopis arī izteiksmi un ir labākais miniatūrists, kam sava noteikta vieta mūsu dzejas un prozas attīstībā [..]. Viņa dzeja, kas tāpat klusa un vienkārša, pauž dabas noskaņas īpašā izkoptā izteiksmē un stilā."Skuja. V. Arveds Smilga. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 10 (01.10.1936.), 400-401. lpp.
"Starp visiem tiem, kam literāriskās darbības sākumi, – dažam agrāk, dažam mazliet vēlāk, – iekrīt ap gadusimtu maiņu (K. Skalbe, K. Krūza, A. Bračs, V. Eglīts, A. Baltpurviņš, K. Jēkabsons, A. Austriņš, Қ. Štrāls u. c), Smilga liekas pats klusākais, nepretenciozākais – vismazāk ražīgais. Tālu no literariskā dienas trokšņa, no dažādu virzienu vai strāvu maiņām un sacensībām, viņš mierīgi skandinājis savu skumji maigo dziesmu, zīmējis, dažkārt tīri niecīgu notikumu vērojumus no ļaužu sadzīves un dabas, padarīdams tos savā uztvērumā zīmīgi dzīvus un redzamus. Vienkāršā un sirsnīgā valodā, viņš centies izteikt arvien tikai to, ko izjūt un pārdzīvo paša sirds, par ko priecājas vai skumst viņa prāts. Visbiežāk tās ir dabas gleznas, klusas vientuļa pārdomas, kas atrod izteiksmi viņa dzejā vai prozas skicējumos, kaut gan pēdējos netrūkst ari vērojumu no dzīves ikdienas. Smilga nekad pārāk neaizraujas. Kā savas izjūtas un pārdomas, tā vērojumus viņš parasti prot ietvert tik mazā un skaistā miniatūrā, it kā vieglā pointējumā, ka dažādu apstākļu vai cilvēka rakstura analizē un plašāks notēlojums it kā piemirstas. Šai zīmīgo sīkumu uztverē un viņu vienkāršā, bet saistošā skicējumā izteicas Smilgas mākslinieciskā īpatnība."
Egle, Kārlis. Arveds Smilga. Latvju Grāmata, Nr. 5 (01.09.1926.), 326. lpp.
Izglītība
1893–1896
Kārļa Millera reālskola
Lielā Līvu iela 1, Cēsis
Macījies Kārļa Millera reālskolā Cēsīs
1896–1899
Rīgas Pilsētas reālskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Mācījies Rīgas pilsētas reālskolā.
1899–1901
Rīgas Politehniskais institūts
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā.
1901–1902
Jēnas Universitāte
Jēna
Studējis filozofiju un ģermāņu valodniecību Jēnā un Minhenē.
1905–1906
Berlīne
Studējis sabiedriskās zinātnes Berlīnē.
Darbavieta
1905–1906
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Berlīne
Laikraksta "Baltijas Vēstnesis" speciālkorespondents Berlīnē.
1906–1907
Arzamasa
Strādā par pedagogu Arzamasas reālskolā Krievijā.
1907–1910
Ata Ķeniņa reālskola zēniem
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Strādā par pedagogu Ķeniņa zēnu reālskolā Rīgā.
1907–1910
Ķeniņu ģimnāzija
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Strādā par pedagogu Annas Rūmanes-Ķeniņas meiteņu ģimnāzijā.
1913–1914
Laikraksts "Liepājas Atbalss"
Liepāja
Laikraksta "Liepājas Atbalss" redakcijas loceklis.
1914–1915
Laikraksts "Latvija" (1906–1915)
Rīga
Laikraksta "Latvija" atbildīgais redaktors.
1916–1918
Rīga
Strādā par skolotāju Rīgā.
1921–1924
Cēsu Bērzaines Valsts vidusskola
Leona Paegles iela 1, Cēsis
Cēsu Bērzaines Valsts vidusskolas direktors.
1924–1929
Latvijas Telegrāfa aģentūra LETA
Berlīne
Latvijas Telegrāfa aģentūras pārstāvis Berlīnē.
1929–1934
Cesvaine
Cesvaines ģimnāzijas direktors.
1934–1940
Latvijas Radiofons
Latvijas radiofona direktors.
Emigrē
1944
Vācija
Apglabāts
Hicakere pie Elbas
Hicakeras kapsētā.