Arturs Rubenis

Tēvs – Rēzeknes apriņķa policijas krimināluzraugs.

1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju.
Beidzis Iceho latviešu bēgļu nometnes ģimnāziju, studējis baltu filoloģiju Baltijas universitātē Pinnebergā (1948–1949).
1950. gadā izceļojis uz ASV.
Beidzis Emersona koledžu Bostonā ar bakalaura grādu drāmā (1954), Bostonas universitātes teātra fakultāti ar mākslas maģistra grādu režijā (1956). Ieguvis maģistra grādu bibliotēku zinībās Keisa Rietumu Rezerves universitātē (Case Western Reserve University, 1958).

1956: salaulājies ar Ilgu Panteli, dēls Valdis Arturs Rubenis (dzimis 1957).
1958: pārcēlās uz Klīvlendu.

Strādājis par Klīvlendas draudzes skolas skolotāju (1962–1978), skolas pārzini pamatskolā (1971–1974) un vidusskolā (1974–1976). Darbojies kā latviešu skolas pārstāvis Etnisko skolu biedrībā pie Klīvlendas valsts universitātes, būdams arī instruktors biedrības semināros.
Lektors Rietumu Mičiganas universitātē un eksāmenu komisijā Klīvlendas valsts universitātē.

Literārā darbība

1949: studentu vienības "Auseklis" izdevuma "Tilti" 2. numurā publicēts raksts "Pārdomas par J. Raiņa "Uguni un nakti"".

LugasDažādu teātra kopu vajadzībām sarakstījis vairāk nekā septiņdesmit lugu gan latviešu valodā, gan latgaliešu rakstu valodā (vairākas no tām publicētas abos variantos). Lugās izmantoti latviešu tautas pasaku motīvi autora brīvā interpretācijā.

Lugas apkopotas krājumos, kuros sakopotās lugas pirms tam publicētas atsevišķi:
1971: "Abrenes gals" / "Abrinei gola nabyus",
cikls sastāv no lugām "Varibuša treji dāli", "Dyureite Maskalijas golmā" un "Vydvuds pōrnōce sātā"
1977: "Tā pati vecā labā "sasamīlēšanās"",
cikls sastāv no lugām "Psiholoģijas doktoranda Donota Puisāna apsasīvōšona" (1974), "Paidagoģijas maģistra Jōņa Rudzāta sasamīļōšona" (1975), "Filologijas magistra Jezupa Kurčina sasaprēcēšona" (1975)
1977: krājumā bērniem "Septiņas skaistākās pasakas" / latgaliski "Tykumeni sudobreņu vyzynoj" (1979)
Trešo lugu ciklu veido darbi no "Naatrostōs Latgolas grōmotas": "Kur Maltas yudiņš burbuļoj" (1981), "Kauprā kōpu pasavērt" (1982) un "Vējs pōri azarim" (1983), "Vīsols pōri piļskolnim" (1988).

Bez tam iznākušas Rubeņa lugas "Pelni, pelni, pīšļi, pīšļi" (1991), "Sadzīves straujajos viļņos" (2000), "Agrīnais septiņnieks", "Pasaules pilsoņa pasaulīgie piedzīvojumi" (abas 2001).
2001: autora sastādīts krājums "Rubeņa lugas. Apraksti un bibliogrāfija".

Raksti par teātriDaudz rakstījis presē par trimdas latviešu teātra izrādēm.
Publicējis rokasgrāmatas teātra darbiniekiem "Piezīmes aktiera gramatikai" (1968), "Rakstīsim skatuvisku lugu" (1981), "Skatuviskās lugas pamati" (1989), "Režijas pamati skolotājiem un pašdarbniekiem" (Latvijā 2000).
Kopā ar Vitoldu Kārkliņu sakārtojis rakstu krājumu "Pašiem savs teātris" (1987) par latviešu teātrinieku darbu Klīvlendā no 1952. līdz 1987. gadam.
Rediģējis krājumu par Klīvlendas latviešiem "Mūsu mājas un patvērums" (Latvijā 2001, arī līdzautors, ievada autors un bibliogrāfijas sastādītājs).

Sabiedriskā darbība

Rosīgs latviešu teātra darbinieks ASV.
No 1958. gada Arturs Rubenis vadījis Klīvlendas Daugavas Vanagu teātri.
Dibinājis Latviešu teātru apvienību Ziemeļamerikā.
Ziemeļamerikas Latviešu teātru apvienības valdes loceklis (kopš 1965) un priekšnieks (1965–1971, 1979–1984), šīs apvienības "Apkārtraksta" redaktors (1965–1979).
Organizējis latviešu teātra dienas un kursus.
Rakstu krājuma "Skatuve" izdošanas iniciators un redaktors (1967–1983).

LARAs biedrs, aktīvs drāmas darbnīcas un Rakstnieku nedēļas pasākumu organizators un citu kultūras aktivitāšu veicinātājs. Īpaši atzīmējams viņa ieguldījums teātra darba praksē. Plānojis un organizējis teātra dienas, teātra kursus, lugu rakstīšanas seminārus.
Deviņdesmito gadu sākumā vadījis režiju ar pašdarbības aktieriem arī savā dzimtajā Bērzgales pagastā, mācījis viņiem skatuves mākslas pamatus.

Piederējis profesionālām bibliotekāru organizācijām. Studentu vienības Auseklis biedrs. Darbojies Latviešu trimdas skautu kustībā, būdams skautu vadītājs (1945–1970), bijis Klīvlendas Apvienotās evaņģēliski luteriskās draudzes sekretārs un padomes loceklis (1960–1970; 1981–1984).

Aktierdarbība

Skatuves gaitas sācis Iceho latviešu nometnes teātrī.
Studējot Baltijas universitātē Pinebergā (1948–1949) darbojies universitātes dramatiskajā kopā.

Darbojies Daugavas Vanagu Latviešu jaunajā teātrī – dramatiskajā studijā Kārļa Veica vadībā.
Lomas:
1952: Taukšķis, Rūdolfs Blaumaņa "Pēc pēdējā mītiņa".
1953: Linglejs, S. Vēna "Ceļā".
1954: OmarsGafnijs, M. Čeizas "Hārvejs".
1955: Pulvers, Edvarda Vulfa "Svētki Skangalē".
1957: Vitaudo, Anšlava Eglīša "Galma gleznotājs".

Režija

Artura Rubeņa pirmais darbs režijā – Annas Brigaderes "Sprīdītis" (1954) gaidu un skautu pašdarbības kopā.
Vadījis daudzu lugu režijas, spēlējis paša iestudējumos.
Režijas darbi:
1959: Roberta Ardreja drāma "Pērkoņraga bāka".
1960: Jūlija Pētersona "Diplomāti".
1960: Mārtiņa Zīverta "Rūda" (tēlojis Visu trako ķēniņu; 1963, tēlojis Kristoferu).
1961: Edvarda Vulfa "Tapiņa atgriešanās".
1962: Dž. Bernarda Šova "Šokolādes zaldātiņš".
1963: Mārtiņa Zīverta "Rūda" II.
1964: Mārtiņa Zīverta "Tīreļpurvs" (tēlojis Praporščiku).
1965: Hugo Krūmiņa "Svešinieks sarkanā uzvalkā" (tēlojis Ferdinando).
1973: Artura Rubeņa "Dūrīte Maskalijas galmā".
1975: Rūdolfa Blaumaņa "Trīnes grēki".
1975: Jāņa Viesiena "Viņa pēdējā griba" (tēlojis dr. Paceru).
1975: Artura Rubeņa "Dūrīte Maskalijas galmā" II (tēlojis Jāni Dūrīti).
1977: Emīla Skujenieka "Diriģents" (tēlojis Lieliņu).
1978: Artura Rubeņa "Izīrējamais dzīvoklis".
1979: Georga Alhimoviča "Dāvana".
1980: Astrīdas Jansones "Atkal svešinieki".
1980: Lidijas Auzānes-Tīcmanes "Gleznotājs Otiņš".
1982: Rūdolfa Blaumaņa "No saldenās pudeles".
1983: Astrīdas Jansones "Nu mums abiem jāšķirās" (tēlojis Valdi Lejnieku).1984: Artura Rubeņa "Mākoņkalna pils dārgumi".
1986: Astrīdas Jansones "Pagātnes ēnā".
1986: Artura Rubeņa "Psiholoģijas doktoranda Donāta Puisāna apsievošanās".
1988: Anšlava Eglīša "Lūdzu, ienāciet, ser!"
1989:Anšlava Eglīša "Pēc kaut kā cēla nezināma".
1989: Lidija Auzāne "Zilais tauriņš".
1991: Anšlava Eglīša "Jolanta Durbe".
1992: Gunāra Priedes "Udmurtijas vijolīte".
1992: Mārtiņa Zīverta "Zaļā krūze".
1994: Artura Rubeņa "Būs ziepes, smalkākas par mīlu".
1996: Artura Rubeņa "Ciemiņš no Cābuļiem".
1998: E. Vinteres "Par to runās visi latvieši".

Klīvlendas apvienotais draudzes skolu teātris
1968: Annas Brigaderes "Sprīdītis".
1969: A. Rūka "Četri ceļinieki".
1973: Kārļa Skalbes "Kaķīša dzirnavas".
1974: Ulda Siliņa "Ganuzēns un jods".
1975: Artura Rubeņa "Balta nāca sērdienīte".
1976: Artura Rubeņa "Bezbailis meklē bailes".
1977: Artura Rubeņa "Es uzkāpu kalniņā".
1978: Raiņa "Zelta zirgs".
1981: Ulda Siliņa "Didzis un Sargeņģelis".

Klīvlendas Jaunatnes teātra kopa
1969: Rūdolfa Blaumaņa "Pēc pirmā mītiņa".
1969: Annas Brigaderes "Čaukstenes".
1970: Ādolfa Alunāna "Paša audzināts".
1970: Edvarda Vulfa "Līnis murdā".
1971: Lidijas Auzānes-Tīcmanes "Moderni laiki".
1971: Rūdolfa Blaumaņa "Sestdienas vakars".

Lugu iestudējumi

Izrādītas vairākas Rubeņa lugas, to vidū "Jaunā audze" (1948), "Dūrīte Maskalijas galmā" (1964, grāmatā 1971), "Balta nāca sērdienīte" (arī grāmatā 1975), "Bezbailis meklē bailes" (1976, grāmatā 1975), "Es uzkāpu kalniņā" (1977, grāmatā 1976).

Apbalvojumi

1989. gada 18. jūnijā apbalvots ar Daugavas Vanagu krūšu nozīmi zeltā.
1998. gada 18. novembrī saņēmis ALAs goda rakstu.
Apbalvots ar vairākiem goda un atzinības rakstiem.

"Teātru un dramatiķu cieša sadarbība veidojās arī ASV. Viens no raksturīgākajiem piemēriem ir Klīvlendas Latviešu teātra ilggadējais vadītājs Artūrs Rubenis. Viņš skatuves mākslu uzlūkojis kā jauniešu garīgās un jo īpaši latviskās audzināšanas skolu. Lai jauniešus ieinteresētu par teātri un lai, teātri spēlējot, viņi apgūtu arī latviešu folkloras pamatus, A. Rubenis sarakstījis virkni pasaku lugu, kas 1977. gadā iznāca krājumā "Septiņas skaistākās pasakas", tā ievadā autors norādījis šādu lugu rašanās pamatu: "Šinī krājumā ievietotās lugas sarakstītas praktiskas vajadzības dēļ, jo mums nav latviešu bērniem un jauniešiem piemērotu lugu viņu spēju līmenī.""

"Atsevišķi būtu jāmin Artūrs Rubenis ar veselu virkni bērniem domātu lielu lugu. Vairāki autori sacerēja nelielas ludziņas, ko izrādīt Ziemassvētku vai citu svinīgu brīžu gadījumos, turpretī A. Rubenis rakstījis plašas bērniem un jauniešiem veltītas lugas, kuru pamatā licis latviešu pasaku un teiku motīvus; pie tam savus dramatiskos darbus viņš sacerējis gan latviešu literārajā valodā, gan latgaliešu dialektā. [..] A. Rubenis vispirms centies bērnu dramatiskajiem pulciņiem sagādāt piemērotu repertuāru, Klīvlendas Latviešu teātra kopā šīs lugas tiešām iestudētas un palīdzējušas jauniešu latviskajā audzināšanā; citi trimdas teātri gan A. Rubeņa lugas atstājuši bez ievērības."

Hausmanis, Viktors. Kas tie tādi... trimdas lugu rakstītāji? Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 12., 57.–58. lpp.

bibliogrāfs
bibliotekārs
dramaturgs
literāts
režisors
teātra darbinieks

Atzinības krusts
Ordeņa kavalieris ar Ordeņa kapitula 2009. gada 30. marta lēmumu. (Ordenis pasniegts 2009. gada 14. maijā Vašingtonā.)
V šķira
2009