Arturs Kadiķis-Groznijs

1901. gada 4. jūnijs: dzimis sociāldemokrātisku strādnieku ģimenē Rīgā; dzīvoklī bieži notikušas nelegālas partijas sanāksmes.
1910–1914: mācījies P. Užāna elementārskolā.
Līdz 1915. gadam: strādājis dažādus gadījuma darbus.
Pirmā Pasaules kara laikā: nonāk kā bēglis Petrogradā.
1917. gada februārī: kā kaujas vienības loceklis piedalās patvaldības gāšanā.
1917. gada aprīlī: iestājas lielinieku partijā.
1917. gada jūnijā: kļūst par Sarkanās Gvardes locekli; aktīvi iesaistās revolucionārajā kustībā.
1918. gadā: iziet aģitatora kursus Smoļnijā.
1918. gadā: darbojas pirmajā priekšzīmīgajā partijas vienībā Vjatkas apgabalā; ir ložmetējnieks pilsoņu karā, cīnoties pret baltgvardiem; tiek smagi ievainots un ārstējas hospitālī Petrogradā, kur top pirmais dzejolis "Rīta Rasa".
1918. gadā: apprec revolucionāri Mēriju Kadiķi-Grozniju (pārņem viņas uzvārdu).
1919. gadā: strādā Rīgā Iekšlietu tautas komisariātā, kā arī ir otrais komjaunatnes sekretārs; maijā atkāpjas un atgriežas Petrorgradā.
1919–1924: kā Sarkanās Armijas politdarbinieks piedalās pilsoņu karā; karo Dienvidu frontē (Kubaņā un Ziemeļkaukāzā).
1924–1934: strādā Ļeņingradas kara apgabalā par politdarbinieku, instruktoru un kara komisāru.
1930–1934: vada redakciju un izdevniecību Tolmačova kara politakadēmija.
20. gs. 30. gadu sākumā: mācījies Sarkanās profesūras literatūras institūtā.
1934. gada 8. jūlijā mirst no smadzeņu iekaisuma. Urna noglabāta Popovkas brāļu kapos (netālu no Ļeņingradas).

Pirmās publikācijas: korespondence periodikā 1917. gadā. Pirmais iespiestais dzejolis 1919. gadā "Rīta rasa" žurnālā "Darba Zvans" (Nr. 1), kurā vēstīts par 1905. gada revolūciju.
Proza1927: "Putenī, kad stepe smilkst...".
1930: "Ens".
1934–1936: "Uz Daugavas krastiem".

Vairāki desmiti stāstu, skiču, tēlojumu un feļetonu publicēti PSRS preses izdevumos 20. gadsimta 20.–30. gados.
Dramaturģija1934: "Strēlnieki pagriež stobrus" (kopā ar Jānis Eiduku).
Izlases1936: "Daiļdarbu izlase" (sastādījis Jānis Eiduks).
1956: "Rakstu izlase" (sastādījis Kārlis Preiss).

"Vismīļākais A. Kadiķa-Groznija darba lauks rakstniecība. Strēlnieks-cīnītājs ņēma spalvu rokās, lai atspoguļotu rakstniecības darbos strēlnieku varonīgās cīņas, lai rādītu lielinieciskās partijas un komjaunatnes vedošo lomu lielajos revolūcijas notikumos.
Viss vairums A. Kadiķa-Groznija stāstu veltīts pilsoņkara cīņām. Tādi ir viņa pirmie stāsti "Hazirats", "Mēs vēl nāksim!", tāds ir arī viņa lielākais pēdējais darbs "Uz Daugavas krastiem".
Jau pirmie rakstnieka darbi rāda īpatnējo, dziļas sirsnības pilnu tēlotāju un ļauj saskatīt autorā plašu iespējamību pilnu mākslinieku.
Liels šķērslis jaunā rakstnieka ceļā rusicismu pārpilnā valoda, krieviskā teikumu konstrukcija, šaurais vārdu apcirknis. Ilgus pilsoņkara gadus A. Kadiķis-Groznijs nebija redzējis latvju drukātā vārda, nebij dzirdējis mātes valodu un, nonācis par jaunu latvju darba ļaudīs, sastapās ar valodas grūtībām. Viņš ilgi nevarēja izšķirties: rakstīt latviski vai krieviski, un pa lielākais tiesai rakstīja paralēli krieviski un latviski. Tā, vispirms krieviski radies "Putenī, kad stepe smilkst", "Uz Daugavas krastiem" (atsevišķas ainas gan agrāk radušās latviski).
Ar strēlniecisku neatlaidību rakstnieks tomēr strādā pie latvju valodas izkopšanas un atbrīvošanas no rusicismiem. Viņš nevien lasīja labākos latvju valodas meistarus, studē K. Mīlenbaha un J. Endzelīna "Latvju valodas vārdnīcu", bet vērīgi uzklausīja un atzīmēja kabatas grāmatiņā arī katru zīmīgāku latvju vārdu vai izteicienu, kas noklausīts."

Eiduks, Jānis. Arturs Kadiķis-Groznijs. Celtne, Nr. 7, 1934, 542. lpp.
"Paliek cīnītāja rakstnieka veikums – ap trīsdesmit īsāku un garāku stāstu, skiču, tēlojumu un aprakstu. Daļa no tiem ir nepabeigti. Šo stāstu un tēlojumu tematika – revolūcijas un pilsoņkara notikumi, varoņi – revolūcijas cīnītāji, strēlnieki, strādnieku jaunieši. Viņa labākajos darbos vienkārša, reālistisks izteiksme, sirsnīgs lirisms. Tajos daudz autobiogrāfiska materiāla. Vislabākais ir pēdējais stāsts "Uz Daugavas krastiem", kas vēstī par sarkano strēlnieku cīņām par Rīgu, par kaujām Kurzemes frontē. Tas latviešu padomju literatūrā ir plašākais un spēcīgākais darba par pirmajiem Padomju Latvijas mēnešiem. "

Vikmane, Velta. Cīnītāja Mūžs. Liesma (Valmiera), Nr. 88, 1971.

rakstnieks

Arturs Talents

otrs Taliņš

1910–1914
mācījies P. Užāna elementārskolā

1918
Sanktpēterburga
aģitatora kursi Smoļnijā

1930–1934
Sanktpēterburga
Sarkanās profesūras literatūras institūts.

1917–1919
Sanktpēterburga

1918
Kirova
darbojas pirmajā priekšzīmīgajā partijas vienībā Vjatkas apgabalā; ir ložmetējnieks pilsoņu karā, cīnoties pret baltgvardiem; tiek smagi ievainots

1919–1924
Sarkanā armija
Kubaņas apgabals
kā Sarkanās Armijas politdarbinieks piedalās pilsoņu karā; karo Dienvidu frontē (Kubaņā un Ziemeļkaukāzā).

1919
Rīga
strādā Rīgā Iekšlietu tautas komisariātā, kā arī ir otrais komjaunatnes sekretārs

1924–1934
Sarkanā armija
Sanktpēterburga
strādā Ļeņingradas kara apgabalā par politdarbinieku, instruktoru un kara komisāru

07.1934
Popovka
Urna noglabāta Popovkas brāļu kapos.