Arturs Goba
25.10.1932 – 19.05.2019
Arturs Goba (1932–2019) – rakstnieks. Beidzis Rīgas Pedagoģiskā institūta Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1956). Strādājis izglītības sistēmā (1956–1978). Vairāku dzejoļu krājumu autors, dzejā dominē konkrētos dzīves vērojumos balstīta refleksija, vēstures reminiscences, balādiskas pārdomas par tautas likteņgaitām ceļojumu iespaidi. Dzejas veidojumā gan brīvais, gan klasiskais pants, gan austrumu dzejas formas (gazele, rubajs, tankas). Desmit dzejoļu krājumi bērniem, dzejā bērniem – dabas norises, izziņas vērtība apvienojas ar izteiksmes drastiskumu. Rakstījis prozu – miniatūras, aprakstus, tajos ietverti dabas vērojumi, citzemju impresijas, bērnības pieredzējumi. Izdotas grāmatas par senatni (“Ceļš uz Bitarīnu, 1990; “Akmenim dziļas saknes”, 1995). Ezotēriskā pieredze ietverta krājumā “Leģendas dzimšana” (1996).
Dzimšanas laiks/vieta
25.10.1932
Cesvaine
Dzimis Cesvaines pagasta "Pakalniešos".
Miršanas laiks/vieta
19.05.2019
Personiska informācija
Dzimis 1932. gada 25. oktobrī kalpu ģimenē.
Profesionālā darbība
1955: pirmā publikācija – dzejolis "Atvadu vakars" almanahā "Jauno vārds".
Dzejoļu krājumi
1969: Pazemes ūdeņi1972: Pietura1979: Pīlādžu gadskārtas. Pieskāriens1982: Saules ritmi: izlase1986: KristalizācijaDzeja bērniem
1972: Sienāža debesskrāpis (atkārtots izdevums 2012)1975: Pieneņu piens (atkārtots izdevums 2001)1976: Meža drēbnieki (atkārtots izdevums 2017)1982: Irbītes bērni1982: Zosu sapņi1988: Dundurdziesma1994: Zvirbuļu lejputrija2002: Mākoņu knaģīši2017: Zemes vēzis2020: Sīki, jautri kukainīšiProza
1975: Zemes balss1982: Kā sudrabvītols mēnesnīcā1990: Ceļš uz Bitarīnu1990: Leģendas piedzimšana1995: Akmenim dziļas saknes: Ceļi, kas sākās Bitarīnā2006: Latvijas mezgli gadsimtu mijā2006: Latvijas mezgli Indras tīklā2007: Savs stūrītis paradīzesSastādījis ceļvedi "Valka" (1967, 1979).
Artura Gobas dzejas recepcija mūzikā
Dziesmas ar Artura Gobas dzejas tekstiem komponējuši Georgs Dovgjallo, Romualds Kalsons, Juris Karlsons, Līga Liepiņa-Kaņepe, Pēteris Plakidis, Ģederts Ramans, Ādolfs Skulte, Arvīds Žilinskis.
Citātu galerija
Par miniatūru krājumu “Zemes balss” (1975)
“Artura Gobas miniatūras nepārsteidz ar īpašiem domas paradoksiem, spožiem fantāzijas līčločiem, eksotiskām gleznām, emociju maksimālu spriegumu. Smalka dabas izjūta, apcerīga gremdēšanās dzimtās puses sirdij tik dārgajā ainavā, pārdomas par pārejošo un mūžīgo, atmiņas par skaudrajiem un gaišajiem mirkļiem dzīves raibajā vijumā, ceļojumos gūtie iespaidi un izjūtas; bez ārējās steigas, it kā rēna, rudenīga gaisma klātos pāri šiem mirkļu atspulgiem dzejnieka dvēselē. Kompozicionāli miniatūras veidotas tradicionālā stilā – vai nu dabas ainava, atmiņu epizode, neliels portretējums sākumā, kas noslēdzas ar vispārinājumu, ar kādu aforistisku atziņu vai arī ar pēkšņu, negaidītu, novelistlsku domas pavērsienu. Ne visās miniatūrās šī no slēdzošā atziņa organiski izaug no iepriekšējās gleznas, reizēm traucē nevajadzīga liek vārdība.”
Ligere, Maija. Artura Gobas miniatūras. Karogs, 1976, Nr. 2.
Par dzejas izlasi “Saules ritmi” (1982)"Arturs Goba ir dzejnieks – vēsturnieks. Vēsture viņā iesakņojusies tikpat dziļi kā dzeja. Šī krājuma ietvaros tās pat pagrūti nošķiramas. Artura Gobas dzejas cilvēks, nākotni nezīlē. Šodiena viņam noder vienīgi kā mēraukla vakardienai. Nezinu – gribēti vai negribēti, taču salīdzinājums nav šodienai glaimojošs. Iespējams, tādas atskārtas radušās tāpēc, ka Gobas liriskais varonis lūkojas pasaulē gandrīz vienīgi un tikai caur dabu. Bet dabai, kā zināms, esam ļoti nodarījuši pāri. “Saules ritmi” sastāv no trim tematiski nodalītām nodalām: “Laika ritmi”, “Dzīvības ritmi” un “Dvēseles ritmi”. Pirmā nodaļa “Laika ritmi” tematiski ir visviengabalainākā visā krājumā. Tur apkopoti dzejoļi, teiksmas un balādes par mūsu tautas vēsturi. Šajos dzejoļos vēsturiski notikumi raisa emocijas, kuras paspilgtina, ja varētu tā sacīt, senlatviska eksotika: seni laupītāju zvēresti, pērkona koki, upurdievības, sirotāji, mēra viesuļi utt. Ar šādu atribūtiku autors prot veidot kolorītu laikmeta ainu, rada noskaņu, pārdzīvojumu. [..]
Artura Gobas dzejas cilvēks uz šodienu, pat uz nākamību lūkojas caur pagātni. Tas vērojams arī krājuma otrajā nodaļā “Dzīvības ritmi”. (Satura rādītājā gan teikts – “Dvēseles ritmi”. Tāds virsraksts arī šķiet tuvāks nodaļas tematikai.) Otrajā nodaļā apkopoti pārdomu dzejoļi un mīlas lirika. īstas visuvarenas mīlestības tomēr tur nav. Tā nav Augstā dziesma, bet tikai šīs dziesmas atbalss. [..]
Trešo nodalu “Dvēseles ritmi” (satura rādītājā – “Dzīvības ritmi”; acīmredzot samainīti vai nu nodaļu tituli, vai arī attiecīgie virsraksti satura rādītājā) nosacīti varētu sadalīt četrās atsevišķās grupās: cilvēks saistībā ar dabu, aicinājums atpakaļ pie dabas, dabas aizsardzība un dzejoļi, kas šajā nodaļā īsti neiederas.”
Vāczemnieks, Laimonis. Ritmi un aritmija. Karogs, 1984, Nr. 1.
Nodarbes
Izglītība
1941–1947
Ogres 6-klašu pamatskola
Ogre
1947–1949
Cesvaines vidusskola
Cesvaine
1949–1952
Madonas vidusskola
Madona
1952–1956
Rīgas Pedagoģiskais institūts
Raiņa bulvāris 29, Rīga
Latviešu valodas un literatūras nodaļa
Darbavieta
1951
Ērgļi
Ērgļu rajona komjaunatnes komitejas instruktors
1956–1959
Valkas strādnieku jaunatnes vakarskola
Valka
Direktors
1959–1978
Valkas rajona Tautas izglītības nodaļa
Valka
Strādājis dažādos amatos (rezerves skolotājs, inspektors).
Dzīvesvieta
1956–2019
Valka
Dalība organizācijās
1973–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs
1990–2019
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Biedrs
Ceļojums
1982
Vācijas Demokrātiskā Republika
Apbalvojumi
Pastariņa prēmija
Dundurdziesma
Prēmija piešķirta par ieguldījumu latviešu bērnu literatūras attīstībā un par dzejoļu krājumu "Dundurdziesma".
1990
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 2002. gada 11. oktobra lēmumu.
IV šķira
2002