Par miniatūru krājumu “Zemes balss” (1975)
“Artura Gobas miniatūras nepārsteidz ar īpašiem domas
paradoksiem, spožiem fantāzijas līčločiem, eksotiskām gleznām, emociju
maksimālu spriegumu. Smalka dabas izjūta, apcerīga gremdēšanās dzimtās puses
sirdij tik dārgajā ainavā, pārdomas par pārejošo un mūžīgo, atmiņas par
skaudrajiem un gaišajiem mirkļiem dzīves raibajā vijumā, ceļojumos gūtie
iespaidi un izjūtas; bez ārējās steigas, it kā rēna, rudenīga gaisma klātos
pāri šiem mirkļu atspulgiem dzejnieka dvēselē. Kompozicionāli miniatūras
veidotas tradicionālā stilā – vai nu dabas ainava, atmiņu epizode, neliels
portretējums sākumā, kas noslēdzas ar vispārinājumu, ar kādu aforistisku atziņu
vai arī ar pēkšņu, negaidītu, novelistlsku domas pavērsienu. Ne visās
miniatūrās šī no slēdzošā atziņa organiski izaug no iepriekšējās gleznas, reizēm
traucē nevajadzīga liek vārdība.”
Ligere, Maija. Artura Gobas miniatūras. Karogs, 1976, Nr. 2.
Par dzejas izlasi “Saules ritmi” (1982)
"Arturs Goba ir dzejnieks – vēsturnieks. Vēsture viņā iesakņojusies
tikpat dziļi kā dzeja. Šī krājuma ietvaros tās pat pagrūti nošķiramas. Artura
Gobas dzejas cilvēks, nākotni nezīlē. Šodiena viņam noder vienīgi kā mēraukla
vakardienai. Nezinu – gribēti vai negribēti, taču salīdzinājums nav šodienai
glaimojošs. Iespējams, tādas atskārtas radušās tāpēc, ka Gobas liriskais varonis
lūkojas pasaulē gandrīz vienīgi un tikai caur dabu. Bet dabai, kā zināms, esam
ļoti nodarījuši pāri. “Saules ritmi” sastāv no trim tematiski nodalītām
nodalām: “Laika ritmi”, “Dzīvības ritmi” un “Dvēseles ritmi”. Pirmā nodaļa “Laika
ritmi” tematiski ir visviengabalainākā visā krājumā. Tur apkopoti dzejoļi,
teiksmas un balādes par mūsu tautas vēsturi. Šajos dzejoļos vēsturiski notikumi
raisa emocijas, kuras paspilgtina, ja varētu tā sacīt, senlatviska eksotika:
seni laupītāju zvēresti, pērkona koki, upurdievības, sirotāji, mēra viesuļi
utt. Ar šādu atribūtiku autors prot veidot kolorītu laikmeta ainu, rada
noskaņu, pārdzīvojumu. [..]
Artura Gobas dzejas cilvēks uz šodienu, pat uz nākamību lūkojas caur
pagātni. Tas vērojams arī krājuma otrajā nodaļā “Dzīvības ritmi”. (Satura
rādītājā gan teikts – “Dvēseles ritmi”. Tāds virsraksts arī šķiet tuvāks
nodaļas tematikai.) Otrajā nodaļā apkopoti pārdomu dzejoļi un mīlas lirika.
īstas visuvarenas mīlestības tomēr tur nav. Tā nav Augstā dziesma, bet tikai
šīs dziesmas atbalss. [..]
Trešo nodalu “Dvēseles ritmi” (satura rādītājā – “Dzīvības ritmi”;
acīmredzot samainīti vai nu nodaļu tituli, vai arī attiecīgie virsraksti satura
rādītājā) nosacīti varētu sadalīt četrās atsevišķās grupās: cilvēks saistībā ar
dabu, aicinājums atpakaļ pie dabas, dabas aizsardzība un dzejoļi, kas šajā
nodaļā īsti neiederas.”
Vāczemnieks, Laimonis. Ritmi un aritmija. Karogs, 1984, Nr. 1.