Arnolds Klotiņš

Muzikologs.
1964. gadā beidzis LVK Muzikoloģijas nodaļu un 1975. gadā PSRS Kultūras ministrijas Mākslas vēstures institūta aspirantūru, aizstāvēdams disertāciju par folkloras iesaistes estētiku latviešu komponistu mūzikā.
Galvenās intereses - latviešu mūzikas vēsture, mūsdienu mūzikas socioloģija un estētika, bet, sākot ar 70. gadu otro pusi, - arī folkloras mantojums mūsdienu kultūras kopsakarā un tā popularizēšanas metodoloģija, 80. gadu Latvijas folkloras kustības teorētiska pamatošana.
Galvenās publikācijas, saistībā ar tautas mūziku: grāmata -Jurjānu Andrejs mūzikas kultūrā un tautā [līdzautors Vilis Bendorfs] - R., 1981; raksti: Latviešu tautas instrumenti un to lietošanas semantika K.Barona "Latvju dainās" [līdzaut. Valdis Muktupāvels] // Latviešu mūzika. - R., 1985. - 17. sēj. - 53.-82.lpp.; Traditional Musical Instruments and the Semantics of Their Functions in Latvian Folk Songs [co-author V. Muktupāvels] // Linguistics and Poetics of Latvian Folk Songs. - Kingston; Montreal, 1989.- P 186-217; Статистиче 1089;кие исследован 1080;я ладотональ 1085;ости в латышских народных песнях [Latviešu tautasdziesmu tonālās funkcionalitātes statistiski pētījumi; līdzaut. Vilnis Detlovs] // LZAV. -1985. - Nr. 10. - 69.-78.lpp.; Folklora un dejas //Literatūra un Māksla. - 1988.-22. apr. - 4.-5.lpp.; 29. apr. - 12.-13.lpp.; u.c.
Bibl.: LKM. - 89.-90.lpp.
Literatūra: Vīksna, Māra; Bendorfs, Vilis. Tautas mūzikas teicēji, vācēji, pētnieki. Rīga: Zinātne, 2000.

Bibliogrāfija

Grāmatas

2024: Mūzikas modernisma daudzās sejas. Rīga: LU LFMI, 216 lappuses.
2022: Mūzika bēgļu gaitās: latviešu mūzikas dzīve un jaunrade pēckara Eiropā 1944–1951. Rīga: LU LFMI, 542 lappuses.
2020: Divatā ar tautasdziesmu: Folklora latviešu komponistu iztēlē un skaņdarbos. Rīga: Zinātne, 159 lappuses.
2018: Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīves un jaunrade 1944-1953. Rīga: LU LFMI, 680 lappuses.
2013: No zobena dziesma: Roberts Zuika un viņa vīru koris karā, gūstā un trimdā. „Zinātne”, Rīgā, 192 lappuses.
2011: Mūzika okupācijā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1940-1945 (galv. autors un redaktors). LU LFMI, Rīgā, 696 lappuses.
2011: Jāzeps Vītols, Kora mūzika/Choral Music, III sēj. – sastādīšana, nošu publikācija, ievadapcere, anotācijas, komentāri, redakcija, (latviešu un angļu valodā). Rīgā, „Musica Baltica”, 354 lappuses.

Raksti

2020: Latviešu komponistu adaptācijas varianti pēckara Eiropā // Letonica: Humanitāro zinātņu žurnāls, 42.nr., LU LFMI, Rīgā,  38.-48.lpp.
2019: Mūsdienu skaņa, mūzika, idejas // Mūzikas saule, 2.sēj., Rīga, 52.lpp.
2019: Tänapäeva kõlad, muusika ja ideed // Teater. Muusika. Kino, 2019, jūl./aug., 81.-83.lpp. 
2018: Mūzika // Latvijas Nacionālā enciklopēdija.
2019: Biogrāfiski raksti: Baumaņu Kārlis; Jurjānu Andrejs; Jāzeps Vītols; Emilis Melngailis; Emīls Dārziņš; Alfrēds Kalniņš; Volfgangs Dārziņš // Latvijas Nacionālā enciklopēdija.   
2018: Latvian Music in the World // Latvia and Latvians. Collection of scholerly articles, vol. I. Riga: Latvian Academy or Sciences, pp. 519-562. 
2016: Koloniālais un nacionālais Latvijas mūzikas dzīvē pirmajos pēckara gados (1944-1946) // Letonica: Humanitāro zinātņu žurnāls, 34. nr., LU LFMI, Rīgā, 58.-68. lpp. 
2015: Latviešu mūzika un mūziķi kara gados Krievijā: 1941-1944 // Letonica: Humanitāro zinātņu žurnāls, 31. nr., LU LFMI, Rīgā, 20.-56. lpp. 
2013: Music in occupied Latvia // Musikgeschichte in Mittel- und Osteuropa: Mitteilungen der internationalen Arbeitsgemeinschaft an der Universität Leipzig. Heft 14. Redaktion Klaus-Peter Koch. „Gudrun Schröder Verlag”, Leipzig, S. 177–230. 
2013: Latviešu mūzika // Latvieši un Latvija. Akadēmiskie raksti. IV sējums (atb. red. Hausmanis V, Kūle M.), LZA, Rīgā, 379.-411.lpp. 
2013: Jāzeps Vītols as a Fundamentalist and Universalist of Music // Music in Latvia 2013. Latvian Music Information Centre, Rīga, 3.-15.lpp. 
2013: Jāzeps Vītols un latvju dzejnieki. LNO, Rīgā, 14 lappuses. 
2013: Jāzeps Vītols kā mūzikas fundamentālists un universālists // Letonica: Humanitāro zinātņu žurnāls, 25.nr., LU LFMI, Rīgā, 95.-106.lpp. 
2012: Jāzepam Vītolam 150. JVLMA, Rīgā, 2012, 14 lappuses, (atsevišķi latviešu, vācu, krievu, angļu valodā). 
2009: Latviešu koru fenomens/Das Phänomen der lettischen Chöre// Maria-Gabriele Wosien, Feuerspuren: Lettische Tanzrituale und Symbole /Ugunspēdas: Latviešu deju rituāli un simboli, „Metanoia-Verlag”, Basel, 102.-109.lpp. (vācu un latviešu valodā).

Laimonis

Baltijas Asamblejas balva
Balva piešķirta par monogrāfijām ”Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944-1953” un “Mūzika bēgļu gaitās: Latviešu mūzikas dzīve un jaunrade pēckara Eiropā 1944-1951”
Baltijas Asamblejas balva zinātnē
2023

Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts
Balva saņemta par izcilu un fundamentālu devumu latviešu mūzikas un tās procesu pētniecībā un analīzē.
2024