Arnolds Jansons
17.03.1912 – 27.04.1991
Jansons Arnolds (1912–1991) – žurnālists un rakstnieks. 1. pasaules kara laikā kopā ar ģimeni bijis bēgļu gaitās Krievijā, skolojies Amūras apgabalā. Rīgā mācījies pilsētas 6. pamatskolā, pilsētas 1. ģimnāzijā, studējis LU Juridiskajā fakultātē. Dienējis Latvijas armijā (1934-1935), mācījies karaskolā. Bijis žurnālu "Cīrulītis" (1938) un "Universitas" red. (1938-40). Piedalījies biedrības "Zaļā Vārna" aktivitātēs, līdz 1940 strādājis Rīgas telegrāfā par radistu. Izdota bērnu ludziņa "Žebērklītis" (1937), stāsti jaunatnei "Lielās dzīves vārtos" (1939). 1933. gadā par dramaturģijas darbu "Dzimtene sauc" apbalvots ar Latvijas strēlnieku biedrības mazo prēmiju. 1940.16.VII arestēts, izsūtīts uz Čukotku, 1948. gadā atgriezies Latvijā, 1949. gadā kopā ar ģimeni izsūtīts uz Amūras apgabalu, atgriezies 1956. gadā, par piedzīvoto rakstījis atmiņas. Nepublicēti romāni "Melnā upe", "No dzīves norakstītie", "Ciklons tuvojas", stāsti "Cilvēcība", "Kā tētiņš gribēja braukt debesīs". 1957.26.III apcietināts par pretpadomju darbību, manuskripti konfiscēti, apcietinājumā Irkutskas apgabala Čunā. 1961. gadā atgriezies Latvijā. Atmiņas sakopotas grām. "Mans ceļš uz manu Golgātu" (1995).
Dzimšanas laiks/vieta
17.03.1912
Rīga
Miršanas laiks/vieta
27.04.1991
Rīga
Profesionālā darbība
Pirmais dzejolis: "Pie mašīnas" žurnālā "Signāls" 1928 (3. nr.)
Raksti presē par literatūras jautājumiem ("Viņi aizgājuši secen...Dažas pārdomas un piezīmes par mūsu jaunāko rakstniecību", žurnālā "Universitas", 1933, 11).
Bijis žurnālu "Cīrulītis" redakcijas kolēģijas loceklis (1938) un "Universitas" redaktors (1938-40).
No 1966. gada dzīvojis Rīgā, strādājis Elektromašīnu rūpnīcā par tehnisko kontrolieri.
Citātu galerija
Tev
Tā esi Tu, kas liek man labam būt
Un iemāca, kā vārdus pantos salikt.
Lai vienmēr zina sirds un vienmēr jūt.
Cik labi tam, kas var pie Tevis palikt.
Tā esi Tu, kas sirdi paliem ver
Un iešūpo kā ziedu ilgu šūpās.
Jo saldums brīnišķais, ko gars mans dzer un dzer,
Ir glabāts Tavā dvēselē un lūpās...
Un vienmēr...
Nakts vai rīts pret dienas krastiem trauc.
Vai varbūt vakars zeltī katru zaru.
Tā esi Tu, ko manas lūpas sauc,
Kā sirds sauc sirdij gaišu svētvakaru.
Universitas, Nr.2 (31.01.1935)
Kaut būdams dzejnieka Leonīda Breikša kollēģis, draugs un domu biedrs pirms abu nonākšanas komunisma varas žņaugos; kaut publicējies vairākos žurnālos 30-tos gados; kaut būdams žurnāla Universitas redaktors vēlos 30-tos gados, Arnolds Jansons plašākā latviešu sabiedrībā nav līdz šim pazīstams ne kā rakstnieks, nedz arī kā dzejnieks. [..] Kopš Arnolda Jansona aiziešanas viņsaulē 1991. gadā, Al fons Kalns neatlaidīgi sakopojis Jansona vēstules sievai Alīsei, draugiem rietumos, to skaitā Dr. A. Dreimanim Kanādā, izglābis kladītes ar Jansona Sibirijas dzejo ļiem, atradis archīvos konfiscētos rakstus, gādājis par datora iesūtī šanu Latvijā un 6000 Ipp. pār rakstīšanu, kā ari līdzekļu sagādi sava drauga un korporācijas Lataviensis biedra Arnolda Jansona darbu izdošanu. Arnolda Jansona raksti ir uni kāls personisks dokuments, nozī mīgs liecinājums par represētiem, daļa no latviešu pieredzes 20. gadu simtenī.
Aija Zichmane. Latvija Amerikā, Nr.8 (24.02.2007)
Nodarbes
Izglītība
Rīgas pilsētas 6. pamatskola
Rīga
–1931
Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga
1931–1933
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: tieslietas.
Dalība organizācijās
Dienests
1934–1935
Latvijas armija
Darbavieta
1938
Žurnāls "Cīrulītis"
Redaktors
1938–1940
Žurnāls "Universitas" (1930–1940)
Rīga
Redaktors
Deportācija
1940–1948
Čukotka
1949–1956
Amūras apgabals
Apcietinājums
16.07.1940
Rīga
26.03.1957
Irkutskas apgabals
Apcietināts par pretpadomju darbību, manuskripti konfiscēti, apcietinājumā Irkutskas apg. Čunā.
Apglabāts
1991
Rīgas Otrie Meža kapi