Arnis Terzens

Terzens Arnis (dz. 1961. 26.IV Rīgā) - žurnālists, rakstnieks.
Dz. poligrāfiķa un mājsaimnieces ģim. Māc. Rīgas 59. vsk. (1968-77) un 4. vsk. (1977-79), bijis Ljas jaunatnes vieglatlētikas izlases dalībnieks (1976-78). Stud. Filol. fak. Žurnālistikas nod. (1979-85). Skolas un studiju laikā (1978-84) strād. uzņēmumu apsardzē, studentu org-jās, bijis skatuves strādnieks Jaunatnes teātrī. LVU studentu celtnieku vienību komandieris (1979-82). Bijis žurnālists Ljas TV (1984-93), SIA "TV kanāls Olimpija" direktors (1993-94), SIA "Radio Skonto" komentētājs (1994-95), SIA "TV Rīga" direktors (1994-96), žurn. "Dziesmusvētki" galvenais red. (1996), Ljas Futbola aģentūras direktors (1996-98). Kopš 1998 a/s "Radio SWH" reģionālo studiju tīkla pārvaldnieks. Ljas oficiālais pārstāvis novērotāja statusā Eiropas Padomes Sporta departamenta komisijā Strasbūrā (1993-94). Izglītību papildinājis žurnālistikas kvalifikācijas seminārā Bornholmā Dānijā (1991) un Norvēģijas Žurnālistikas inst. Fredrikstādē (1992). RS Jauno literātu apvienības b. (1984-86).
80. gadu sāk. public. dzeju un īsprozu laikr. "Padomju Jaunatne", "Literatūra un Māksla" žurn. "Karogs", "Draugs", "Zinātne un Tehnika" u.c. 80. gadu vidū rakstījis scenārijus TV raidījumam bērniem "Miedziņš nāk". 90. gados public. intervijas ar s-bā pazīstamiem cilvēkiem žurn. "Kapitāls". 80. gados rakstījis arī dziesmas un dziesmu tekstus dažādām Ljas rokgrupām.
Romānu triloģijas "Augstākā līga" 1. grām. - politiskajā rom. "Visapkārt tikai mūsējie" (1997) atainotas Ljas 20. gs. 90 gadu augstāko aprindu dzīves visdažādākās ainas, nežēlīga cīņa par politisko un ekonomisko varu valstī, tajā iesaistīti deputāti, ministri, komersanti, žurnālisti, ēnu ekonomikas darboņi un starptautiski afēristi, kuru prototipi ņemti no Ljas tālaika politiskās elites.
Arī rom. "Pagānu orģijas" (1999) darbība risinās 90. gadu Ljā. Romāna centrā labi situētais arhitekts Harolds, kura drošības un stabilās dzīves trauslo čaulu sadragā pavisam nejauša saskarsme ar noziedzības pasauli. Ar žurnālista tiešumu un precizitāti T. sniedz ieskatu dzīves aktualitātēs, noziedznieku pasaules aizkulisēs, ļauj apjaust dažādu nelegālo struktūru spēku un tam pretstatā - valsts iestāžu ierēdņu pasivitāti, gļēvumu, nevarību.
Rom. "Un tagad mana kārta" (žurn. "Sveiks un Vesels" 1998, grām. 2001) - stāstījums par talantīga ārsta Ralfa iespēju, vilinājumu un cerību pilno dzīvi, kuru pēkšņi pilnīgi pārvērš ļaunas slimības uzliesmojums. Tā radikāli izmaina viņa attieksmi pret dzīvi, tuviniekiem, kolēģiem, pārtrauc ārsta karjeru. Arī šajā rom. T. ataino Ljas 20. gs. beigu dzīves skarbo realitāti.
Dzejoļu krāj. "Usnes" (2000) apkopoti 100 brīvajā pantā rakstīti dzejoļi - 1998 un 1999 tapusi dzeja. Izd. dzejoļu krāj. bērniem "Redziet, es jau esmu" (2002).
L. Pētersone V. Žurnālista politiskie romāni // Diena, 1997, 9.VIII; Asas izjūtas pagāniskā latviešu gaumē: [Saruna ar A.T.] / Pierakst. I.Brūvere // Neatkarīgā Rīta Av., 1999, 13.IX; Briedis R. Latviešu bestsellers? // LM Ljā, 2001, 4.X.
B.Dombrovska

rakstnieks
žurnālists

1968–1977
mācījies Rīgas 59. vsk.

1977–1979
mācījiesRīgas 4. vsk.

1979–1985
studējisFilol. fak. Žurnālistikas nod.

1991
mācījies seminārāizglītību papildinājis žurnālistikas kvalifikācijas seminārā Bornholmā Dānijā

1992
mācījies seminārā izglītību papildinājis Norvēģijas Žurnālistikas inst. Fredrikstādē