Ārija Zveja

1965: beigusi latviešu ģimnāziju Minsterē.
Pēc ģimnāzijas beigšanas Minsteres universitātē studē filoloģiju, bet pēc piektā semestra pāriet uz pedagoģijas studijām.

Dzejoļi publicēti žurnālā "Ceļa Zīmes" un laikrakstā "Latvija". Raksta dzejas, skices, impresijas latviešu un vācu valodā, kā arī piedalās rakstnieku saietos un cēlienos.


Dzeja
1973: "Vārdi – atspulgi"

"Dzīvē Ārija Zveja ir individuāliste, kas daudz no savas dvēseles spēka ziedo pārdomu un izjūtu pasaulei, dažkārt pat nonākot ar to pretrunās. Un tomēr ar vienu mērķi – jācīnās, jādzīvo, kaut arī nācies labu tiesu zaudēt no sākotnējām jaunības iecerēm. Otrs raksturīgais vilciens dzejnieces profilā – mīlestība uz mātes valodu. Šajā sakarā kādā vietā viņa atzīstas: "Tā arvien urdzēs un dzirkstīs dvēseles dziļumos un dos neizsakāmus pārdzīvojumus, jo valoda cilvēkam nav tikai saprašanās līdzeklis, bet gan arī dzīvākā saistība ar tautas mitoloģiju.""

Jānis Sudrabiņš. Ārija Zveja. Treji Vārti, Nr.42 (01.01.1974)


"Taisnību sakot – Ārijas Zvejas debijas krājumu Vārdi – atspulgi no vāka līdz vākam vienā rāvienā izlasot –likās, ka katrā lappusē ir vismaz viens "ak". Ķeŗoties pie eksaktākām mērauklām, atklājas, ka ir tikai divpadsmit "ak!". Pārējo veido ak–teikumi ar pašu "ak!" neklātienē. Vai arī: "Tik raudāt gribas raudāt sirds pilna sāpēm žēlām..." Debitanti personiski nepazīstot, viegli nodarīt pāri: Var jau būt, ka debijas krājuma caurcaurēm galīgi pesimistiskajam notonējumam ir savs dziļi individuāls, personiski pārdzīvots un izdzīvots pamats. Skumjai, smagus pārdzīvojumus atainojošai dzejai nekādas īpašas caurlaides nevajag. Nelaime šoreiz tikai tā, ka autore nepārliecina, ka aiz viņas "ak!" tiešām tik dziļi pārdzīvojumi slēptos. Vismaz: par tiem nekā neuzzinām. Un dzeja pati tos arī neizraisa. "Ak!" ir interjekcija, ar ko izlīdzas, kad īstenībā nav ko teikt.

Dzejoļi krājumā ir bez pieturas zīmēm. Tā var rakstīt. Bet ne lai tiktu vaļā no "gramatikas grūtībām", atstājot visu lasītāja ziņā. Manuprāt, Zvejas dzejai pietrūkst tās organizētības, kas nepieciešama, lai "bezzīmju dzeja" nekļūtu par vārdu savārstījumu. Vārdu formas un locījumu galotnes, nepareizi lietotas, noved pie vēl lielāka jucekļa. Zvejas dzejas iekšējā dinamika šajā ziņā prasīt prasās pēc nemaldīgas precīzitātes, un viņai uz to vārti ir atvērti, jo autores valodas materiāls ir iepriecinoši tīrs. Ar mazāk "ak!", un mazāk "es" kā visa mērauklu, šī valoda dod cerību uz īstāku dzeju nākotnē."

Gunars Irbe. Divpadsmit ak! – Un sirds pilna žēlām. Jaunā Gaita, Nr. 99, 1974.

"Ārijas Zvejas pirmajā dzejoļu krājumā ir ap 60 dzejoļu, kas izsaka indviduālas izjūtas, visbiežāk ar dabas priekšstatiem un pārsvarā ar vizuālu uztveri. Visbrīvāk viņas vārdi atraisās, izsakot saplūšanu ar dabu un dzīvības straumi (..) Pirms gadiem desmit Jānis Rudzītis jautāja, kāpēc Minsteres latviešu ģimnāzija nav devusi nevienu jaunu autoru. Ārija Zveja nu ir viena no tiem trim vai četriem šīs mācību iestādes absolventiem, kas starplaikā debitējuši mūsu rakstu druvā. Jādomā, ka savi nopelni tur arī ģimnāzijai. Gribas vēlēt, lai tā brīvā un dzidrā skaņa, kas saklausāma Ārijas Zvejas kosmisko izjūtu dzejoļos, izraisās drošāk un attīstās plašākā tematikā, iezīmējot dzejnieces individuālo ceļu."

Jānis Andrups. Iesaistīšanās literārajā mantojumā. Ceļa Zīmes, Nr.56 (01.01.1975)

1965
Minsteres latviešu ģimnāzija
Minstere

1965
Minsteres universitāte
Bispinghof 3, 48143 Münster, Germany