Ārija
14.11.1879 – 18.08.1953
Ārija (1879–1953) – skolotāja, bērnu rakstniece. Viņas daiļradi rosinājusi pedagoģiskā darbība. Ārijas dzejoļi, stāsti, tēlojumi un ludziņas plaši publicēti dažādos periodiskajos izdevumos – žurnālos "Jaunības Tekas", "Mazās Jaunības Tekas", "Jaunais Cīrulītis", "Latvijas Jaunatne" u. c., kā arī atsevišķās grāmatās – "Guntiņa" (1924), "Ainas sapnītis" (1924), "Vecmāmiņa" (1929), "Kas pļavā gaida mūs?" (1932), "Iesim talkā!" (1935), "Sniegbaltīte" (1936), "Darbīgie lācīši" (1942) u. c.
Dzimšanas laiks/vieta
14.11.1879
Jukas
Miršanas laiks/vieta
18.08.1953
Rīga
Personiska informācija
Dzimusi Zaļenieku pagasta "Juku" mājās zemnieka Kūlmaņa ģimenē.
Beigusi Zaļenieku draudzes skolu un mācījusies ģimnāzijā Jelgavā.
1904: kopā ar vīru, pedagogu Kārli Āri, pārcēlusies uz Ukrainu. Dzīvojusi Poltavā, Ņemirovā, Belocerkovā, visilgāk Perejaslavā.
1905: piedzimst meita Zina. Vēlāk meita Zina Ločmele (1905–1961) būs bērnudārzu darba audzināšanas metodiķe, grāmatu ilustratore un sastādītāja. Zina ilustrēs arī visas izdotās Ārijas grāmatas.
1918: Perejaslavā nodibājusi bērnudārzu.
1924: atgriezusies Latvijā. Strādājusi Latvijas Bērnu draugu biedrības bērnudārzā Jelgavā.
1931–1934: strādājusi Rīgas 5. īpatnējā skolā.
1934: pēc valsts apvērsuma tikusi atlaista.
Nodibinājusi privāto bērnudārzu, kas darbojās neilgu laiku.
Profesionālā darbība
1920. un 30. gados: rakstījusi par pirmsskolas bērnu audzināšanas problēmām (laikrakstā "Mūsu Nākotne" u.c.).
1924: kopā ar Kārli Āri sastādījusi grāmatu "Ābece mājai un skolai".
Dzejoļi, stāsti, tēlojumi un ludziņas plaši publicēti dažādos periodiskajos izdevumos (žurnālos "Jaunības Tekas", "Mazās Jaunības Tekas", "Jaunais Cīrulītis", "Latvijas Jaunatne" u.c.).
Grāmatas bērniem
"Guntiņa" (1924)"Ainas sapnītis" (1924)
"Vecmāmiņa" (1929)
"Kas pļavā gaida mūs?" (1932)
"Iesim talkā!" (1935)
"Sniegbaltīte" (1936)
"Darbīgie lācīši" (1942) u.c.
Citātu galerija
"Atceros Antoniju Āri kā reti apdāvinātu cilvēku tieši mākslinieciskās, estētiskās gaumes veidošanā ne tikai bērniem, bet arī mums, topošajiem audzinātajiem. Bezgala bagāta bija viņas izdomu pasaule, ar ko piesaistīt un reizē arī mācīt bērnus mīlēt dzīvniekus, ziedus, kokus – visu, kas ir ap mums. Mēs izejam pludmalē, un Antonija Āre stāsta mums par jūru tā, it kā runātu ar mazuļiem, pievērš mūsu uzmanību ūdens krāsu bagātībai, turpat skaidro, kāpēc ir šāda krāsu maiņa, liek vērot debeszilgmi un jūras viļņaino skaistumu. Mēs staigājam pa mūsu kāpām, un Antonijas Āres rokās pēkšņi top čiekuru cilvēciņi, sprungulīšu dzīvnieciņi, un viss atdzīvojas. Viņa jau ir nometusies ceļos un veido jaunu pasauli, ce| mājas, kurās mitinās un strādā čiekuru cilvēciņi. (..) Kad apmeklēju Antonijas Āres ģimeni mājās, allaž jutu visu tās locekļu vienotību un saskaņu. Šeit viss saistījās ar audzināšanas darbu: tapa jauna bērnu grāmata, tika izgudrotas jaunas rota|as vai no kaut kāda ļoti parasta materiāla gatavotas jaunas rotaļlietas – viss, kas paver bērnu skatam kaut ko vēl nezināmu, nebijušu, palīdz apgūt pasauli. Sevišķi lielu vērību bērnu audzināšanā viņa pievērsa grāmatai, lai jau kopš pirmajiem savas apzinīgās dzīves soļiem bērns iemīlētu grāmatu, lai tā viņam būtu nepieciešama kā dienišķā maize."
Aina Deglava. Atceros Antoniju Āri. Karogs, Nr.11 (01.11.1979)
Nodarbes
Dzimtais vārds
Antonija Kūlmane
Pseidonīms
Tonija Āre, Strautmaliete
Papildu vārdi
Antonija Āre
Izglītība
Zaļenieku draudzes skola
Zaļenieki
Jelgavas ģimnāzija
Jelgava
Dzīvesvieta
1904
Ukraina
Kopā ar vīru, pedagogu Kārli Āri, pārcēlusies uz Ukrainu, dzīvojusi Poltavā, Ņemirovā, Belocerkovā, visilgāk Perejaslavā, kur 1918. gadā nodibinājusi bērnudārzu.
1904
Poltava
1904
Nemirova
1904
Bila Cerkva
1908–1922
Perejaslava
Darbavieta
1918–1922
Perejaslava
Nobibina bērnudārzu.
1924
Jelgava
Strādājusi Latvijas Bērnu draugu biedrības bērnudārzā.
1931–1934
Rīga
Strādājusi Rīgas 5. īpatnējā skolā.
1934
Nodibinājusi privāto bērnudārzu, kas darbojās neilgu laiku.
1940–1948
Darbojas kā konsultante bērnudārzu darbā.
Apglabāts
Rīgas Pirmie Meža kapi