Antons Stankevičs
13.06.1928 – 24.06.2017
Antons Stankevičs (1928–2017) – rakstnieks, žurnālists, scenārists un dramaturgs. Beidzis Latvijas PSR Valsts Teātra institūtu un kādu laiku strādājis Liepājas Drāmas teātrī un Valsts Rīgas Operetesteātrī. Strādājot par aktieri, sācis publicēt pirmās recenzijas un pamazām pievērsies žurnālistikai un rakstniecībai. Strādājis laikraksta"Literatūra un Māksla" un žurnāla "Karogs" redakcijās, bijis žurnāla "Даугава"pirmais galvenais redaktors. Vairāku stāstu krājumu, garstāstu autors. Daiļradē īpaši pievērsies Latgales atainojumam, kā arī latgaliskuma un latgaliešu rakstu valodas vēstures, statusa un perspektīvas jautājumiem. Viņa garstāstos "Baltais jātnieks", "Vienas sādžas ļaudis" un romānā "Šuvējiņa" spilgti izpaužas Latgales kolorīts. Sarakstījis vairākus biogrāfiskus romānus par ievērojamu cilvēku dzīvēm – Rūdolfu Blaumani, Emīlu Dārziņu, Jāni Jaunsudrabiņu, Jani Rozentālu, Franci Trasunu un Edvardu Vulfu. Savas bērnības atmiņas apkopojis grāmatās "Roberta stāstos" un "Puikas neraud". Strādājis kinodramaturģijā, scenārija autors Rīgas kinostudijas filmām – "Noktirne" un "Purva bridējs".
Dzimšanas laiks/vieta
13.06.1928
Rēzekne
Dzimis dzirnavu nomnieka Jāzepa un šuvējas Teklas ģimenē Rēzeknē.
Miršanas laiks/vieta
24.06.2017
Profesionālā darbība
1956: pirmā publikācija – stāsts "Svētdienas uzvalks" laikrakstā "Padomju Jaunatne".
STĀSTU KRĀJUMI
1964: "Mani agrie rīti" (Latvijas valsts izdevniecība).
1970: bērnības atmiņu stāstu krājums "Roberta stāsti" (Liesma).
1972: "Laimes jumti" (Liesma).
1981: "Dzeltenais namiņš" (Liesma).
1982: bērnības atmiņu stāstu krājums "Puikas neraud" (Liesma).
1990: "Ingravas stāsti" (Liesma).
1998: "Esplanāde" (Sprīdītis).
2001: "Mes ticējom dzeivei..." (Annele).
2003: "Savādas vasaras, savādas ziemas" (Annele).
GARSTĀSTI
1967: "Koncerts mežragam" (Liesma).
1970: "Baltais jātnieks" (Liesma).
1970: "Vienas sādžas ļaudis" (Liesma).
1972: "Līdz trešajam zvanam" (Liesma).
1985: "Lauma" (Liesma).
ROMĀNS
1976: "Šuvējiņa" (Liesma).
IZLASES
1978: "Nātnās drānas" (Liesma).
2003: "Stygys aizputynoj" (Annele).
2005: "Viejs īsaraudoj kai bārns" (Annele).
2007: "Sirds napasadūd" (Annele).
2009: "A muzykanti spēlej" (Annele).
ATMIŅU UN PĀRDOMU KRĀJUMI
1988: "Izprast dzīvi" (Liesma).
DRAMATURĢIJA
2006: "Ar taisneibys spuornim" (Annele).2009: drāma "Aglyunys atlants" (Annele).
DOKUMENTĀLĀ PROZA
1962: stāsts par gleznotāja Jāņa Rozentāla dzīvi "Pēc pirmajiem cīruļiem" (Liesma).
1973: stāsts par Rūdolfa Blaumaņa dzīvi "No Braku kalna" (Liesma).
1978: stāsts par komponista Emīla Dārziņa dzīvi "Dvēseles atbalss" (Liesma).
1988: stāsts par rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa dzīvi "Zem Neretas debesīm" (Liesma).
1993: biogrāfiska studija "Dzīvoja reiz Edvards Vulfs..." (Preses nams).
DARBĪBA KINODRAMATURĢIJĀ
1964: scenārijs dokumentālai filmai par glezniecību "Dailes avoti".
1966: pēc Žaņa Grīvas noveles scenārijs mākslas filmai "Noktirne".
1966: kopā ar Jāni Sīli, pēc Rūdolfa Blaumaņa darbiem scenārijs filmai "Purva bridējs".
1973: scenārijs TV filmai "Tautas rakstnieks Andrejs Upīts".
1994: literārais un vēstures konsultants režisora Aloiza Brenča filmā "Anna".
Citātu galerija
PAR ANTONA STANKEVIČA DAIĻRADI
"[..] joprojām īpaši izceļami trīs darbi – vēstījums par Madulānu dzimtu, "Baltais jātnieks" un "Šuvējiņa". Trīs darbi – trīs galvenās augstienes Antona Stankeviča līdzšinējā daiļrades ceļā. Visaugstākā – "Baltais jātnieks". No tās skaidri pārredzamas arī pārējās, kas šo mūžīgā nemierā viļņojošo ainavu paspilgtina. Trīs darbi savstarpēji saistīti tematiski, tie papildina cits citu un kopumā, Gunāra Cīruļa vārdiem runājot, izveido kaut ko līdzīgu savdabīgai "Latgales sāgai", kas laika ziņā aptver vairāk nekā pusgadsimtu. Triloģija un pārējās Antona Stankeviča grāmatas par Latgali rāda, ka mūsu priekšā stāv nopietns prozaiķis, kam ir sava tēma, savs redzēšanas logs, sava pievilcīga stāstītāja balss. Viņš latviešu literatūrā ienes savu sūro un skanīgo bērnības zemi un vispusīgu vīra pieredzi, kas, būdama draugos ar daudzām mūzām, visspilgtāko izpausmi atradusi vārda mākslā."
Vējāns, Andris. Latgales rakstu gaisma. Rīga: Sprīdītis, 1996, 406. lpp.
Saiknes
Aleksandrs Stankevičs - Brālis
Izglītība
Neretas pamatskola
Dzirnavu iela 4, Nereta
–1946
Rīgas Raiņa 8. vakara vidusskola
Raiņa bulvāris 8, Rīga
1946–1950
Latvijas PSR Valsts teātra institūts
Rīga
Aktieru fakultāte.
Darbavieta
Valsts Rīgas Operetes teātris
Brīvības iela 96, Rīga
Aktieris.
Valsts elektrotehniskā fabrika
Brīvības gatve 214, Rīga
Latvijas PSR Radiokomiteja
Rīga
Radiofonā režisora palīgs.
Rīgas kinostudija
Šmerļa iela 3, Rīga
Scenāriju redakcijas kolēģija.
1950
Liepājas teātris
Teātra iela 4, Liepāja
Aktieris.
1953–1959
Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Jaunākais literārais līdzstrādnieks.
1960–1964
Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Mākslas nodaļas vadītājs.
1970–1972
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Redaktors, galvenā redaktora vietnieks.
1974–1972
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Kultūras nodaļas vadītājs.
1977–1978
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Prozas nodaļas vadītājs.
1979–1985
Žurnāls "Даугава"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Žurnāla galvenais redaktors.
Dalība organizācijās
1964–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs.
1990–2010
Latvijas Rakstnieku savienība
Lāčplēša iela 48/50 – 12
Biedrs.
Ceļojums
1979
Ungārija
04.1982
Bulgārija
Brauciens rakstnieku apmācības nolūkos.
09.1982
Bulgārija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.
05.1985–06.1985
Rumānija
Apglabāts
01.07.2017
Rēzeknes katoļu kapi
Apglabāts Rēzeknes Miera ielas kapos.