Antonijs Puķudruva

1890: 30. septembrī dzimis zemkopja ģimenē.
Dzīvesbiedre – Eleonora Puķudruva (1909–1999), pedagoģe, pēc Otrā pasaules kara bijusi Rīgas 7. vidusskolas direktore.

1921: 23. janvārī pirmā publikācija – dzejolis "Cilvēces sfinkss" laikakstā "Latvijas Sargs".

Dzejoļu krājums
1926: Es nākšu...

Lugas
1930: Cariene Katrīna I
1935: Faraone Matkarē Hatšepsuta

Antonijs Puķudruva Pētera Ērmaņa atmiņās
“Ātriem, tādiem kā nervoziem soļiem, galvu mazliet atgāzis, deguntiņu izslējis, caur acenēm skatīdamies, nāk Smiltenes pareizticīgo draudzes skolas pārzinis Antonijs Puķudruva, uz kura durvīm vizītkarte ar vārdu krieviski: Pukjudruv. Viņu ar pateicību pieminu par dažām laipnām naktsmājām viņa mājoklī, kad pēc kāda sarīkojuma negribējās naktī soļot mājup. Arī viņš piedalījās amatieru izrādēs un bija – provinces apstākļos – tīri labs varonis un pirmais mīlētājs. Vismaz es viņu varēju no sirds slavēt par Niedras inženieri Akmeni “Zemē” un par jauno advokātu franču lugā “Nezināmā”.
Runājāmies ar Puķudruvu – par literatūru, protams. Arī runāšana viņam ātra, pat viegli verulīga; uz skatuves skaidrāka. Savādi man likās, ka viņš reizēm manus spriedumus par kādu grāmatu vai rakstnieku tai pašā sarunā atkārtoja, atstāstīja man kā savas domas… Viņš pats mēģinājās arī rakstniecībā un Smiltenē 1915. gada vasarā bija pirmizrāde viņa pirmajai lugai “Meklējiet ar sauli” (Redzējis netiku). Virsraksts tāds ne visai skaidrs, ne visai loģisks arī lugas darbības gājiens (lasīju manuskriptu). Varoņi bija nabagmājas iemītnieki un viņa iemīlētā arī nabadzīte; tā sakot, mīla nabagmājā. Latvijas valsts laikā Puķudruva pārcēlās dzīvot Rīgā, kļuva diezgan daudzināts vidusskolas skolotājs; darbojās Jaunatnes savienībā. Viņam dažos laikrakstos iespieda pa stāstam, iznāca dzejoļu krājums “Es nākšu”. Otra luga “Cariene Katrīna I” jau krietni labāka par iepriekšējo; varētu būt vismaz daļēji – kāda vēsturiska krievu romāna dramatizējums. No diletantisma autors tomēr pilnīgi neatbrīvojās. Rīgā viņu nesatiku. Viņš miris.”

Ērmanis, Pēteris. Tālo dienu paziņas. Laika Mēnešraksts, 1959, Nr. 12.

Par lugu "Faraone Matkarē Hatšepsuta" (1935)
“Antonijs Puķudruva savai drāmai ir ņēmis vielu no Ēģiptes vēstures. Viela ir labi izraudzīta: cīņas ap troni un ap valsts varas veidu un iekšējo saturu. [..] Puķudruva uzrāda labu iejušanos vēstures vielā un labu valodas stila izjūtu. Piegriešanās nopietnai vēsturiskai drāmai vien jau ir zināms nopelns – tā atšķir Puķudruvu no daudzajiem “tautas lugu” rakstītājiem peļņas nolūkos un rāda, ka autoru darbā vadījuši mākslinieciski nodomi. Ja tie būs īsti nopietni – varbūt tie laika gaitā zināmā mērā arī attaisnosies.”

Jēger-Freimane, Paula. Divas lugas. Brīvā Zeme, 1935, 2. oktobris.

rakstnieks
skolotājs

Antons Puķudruva

studējisLU

Latvijas Universitāte
Studējis Latvijas Universitātē

1907–1911
Baltijas skolotāju seminārs
Kuldīga

1911–1911
Tallina
Rēveles (Tallinas) ģimnāzijā ieguvis mājskolotāja tiesības.

1921–1921
Latvijas Universitāte
Rīga
Ieguvis vidusskolas skolotāja tiesības

1911–1912
Alojas draudzes skola
Aloja
Skolotājs

1912–1912
Palsmanes draudzes skola
Palsmanes pagasts
Skolotājs

1912–1913
Smiltenes pamatskola
Smiltene
Skolotājs

1916–1913
Veru
Veru bēgļu skola, skolotājs

1917–1919
Madonas meiteņu proģimnāzija
Madona
Skolotājs

1917–1919
Madonas zēnu proreālskola
Madona
Skolotājs

1919–1929
Cēsu sieviešu ģimnāzija
Cēsis
Skolotājs

1924
Laikraksta "Jaunatnes Dzīve" redakcijas kolēģijas loceklis

1925
Žurnāla "Pret Sauli" redakcijas loceklis

1929–1933
Rīgas Komercinstitūts
Rīga
Skolotājs

1934–1936
Rīgas 42. pamatskola
Kundziņsalas 7. līnija 1, Rīga
Skolas pārzinis

1937–1939
Rīgas Valsts vācu ģimnāzija
Rīga
Skolotājs

1946–1955
Rīgas industriālais politehnikums
Rīga
Skolotājs

18.12.1955
Rīgas Pirmie Meža kapi