Anna Stunda

Dzimusi lieltirgotāja bankas direktora Dāvida Stundas un Jelgavas Latviešu biedrības teātra aktrises Annas Sārtones–Stundas ģimenē.
Bērnībā kopā ar māsu Annu Stundu spēlējusi bērnu lomas Jelgavas teātrī.
20. gadsimta sākumā: kopā ar ģimeni no Jelgavas pārcēlusies uz Rīgu.
1. pasaules kara laikā: devusies uz Petrogradu, kur apmeklējusi Mākslas akadēmiju.
1920: pēc atgriešanās Latvijā strādājusi par zīmēšanas un mākslas vēstures pasniedzēju Krāslavā, tad – par sekretāri Tieslietu ministrijā un Zemkopības ministrijas kooperatīvu revīzijas padomē; vēlāk veselības dēļ nācies atsacīties no regulāra algota darba.
1920: abas ar māsu iepazinušās ar Aspaziju un Raini. Pēc Raiņa nāves un Aspazijas mūža nogalē kļuvusi par vienu no dzejniecei tuvākajiem cilvēkiem.
1944: kopā ar māsām un brāli devusies uz Vāciju.
1950: pārcēlusies uz ASV, Kalamazū, kur pēc māsas nāves dzīvojusi veco ļaužu mītnē.

1937: no vācu valodas tulkojusi Aspazijas un Raiņa saraksti izdevumam "Rainis un Aspazija dzīvē un mākslā" (1, 1937).

Atmiņas
1968: "Raiņa un Aspazijas gadagrāmatā" publicējusi atmiņas par viņiem: "Kad mājas bez saimnieka", "Prāgas dokuments".
1969: "Raiņa un Aspazijas gadagrāmatā" publicējusi atmiņas par viņiem: "Aizkritusī sirds", "Aspazija jaunatnes svētkos".
1970: "Raiņa un Aspazijas gadagrāmatā" publicējusi atmiņas par viņiem: "Vācu laikā".
1974: "Raiņa un Aspazijas gadagrāmatā" publicējusi atmiņas par viņiem: "Starpgadījums", "Naids".
u.c.

"Kad pirmo reizi satiku Annu Stundu 1979. gada septembrī, viņas dzīvoklī Alamo kalnā Kalamazū, man likās, ka visa viņas dzīve pazudusi Aspazijas "staru spožumā" un "sapņu tālumā". Viņai it kā nebija savas identitātes. Viņa runāja, elpoja, atcerējās Aspaziju. Viņa lika man dzert kafiju no tās pašas krūzes, no kuras Aspazija vienmēr dzēra. Viņa vēlējās dzirdēt, kā Aspazija skan tulkojumā, un es viņai deklamēju izvilkumus no "Sidraba šķidrauta". (..) Anniņa – jauna, inteliģenta, maiga un rūpīga – novērsa konfliktu un atbrīvoja Aspaziju radošam darbam. Viņa prata vācu un krievu valodas, kurās bieži Rainis ar Aspaziju sarakstījās, jo to prasīja cenzūra. Viņa spēja izlasīt Raiņa rokrakstu, un, saucot savu māsu Alisi un citus palīgā, pārtulkoja daļu no abu dzejnieku vēstulēm un sakārtoja citus rakstus "Literārais mantojums" izdevumam. (..) Anniņa palīdzēja Aspazijai pārdzīvot grūtus vientulības brīžus, dienas, gadus. Sevišķi pēc Raiņa nāves un pēc tam, kad viņai bija maz sakaru ar sabiedrību Rīgā."

Astrīda Stānke. Annas Stundas piemiņai. Laiks, Nr.55 (11.07.1987)

Sanktpēterburga
Apmeklējusi Pēterburgas Mākslas akadēmiju.

1920–1925
Valsts Krāslavas vidusskola
Krāslava
Strādājusi par zīmēšanas un mākslas vēstures pasniedzēju.

1925–1940
Rīga
Strādājusi par sekretāri Tieslietu ministrijā. Vēlāk Zemkopības ministrijas kooperatīvu revīzijas padomē.

1944
Vācija

1950
Kalamazū

Riversaidas kapsēta