Anna Bauga

Dzimusi zemnieka ģimenē.
Kopš 1932: veikusi dažādus komunistiskās partijas uzdevumus.
1940: aktīvi iesaistās padomju kultūras dzīvē.
40. gadu beigās: smagi slimo un iemācās čehu valodu.
1974: kopā ar Annu Jostsoni un L. Tjurinu sastādījusi Krievu-latviešu frazeoloģisko vārnīcu 2 sējumos.
Annas Baugas vaļasprieks bija dāliju audzēšana. Viņa izaudzēja ap 50 dāliju jaunšķirņudažas no tām – 'Baltais Tēvs', 'Medus Lāse', 'Uguns un Nakts', 'Jūras Vārava'.

1937: pirmie daiļliteratūras tulkojumi ir dzejoļi Redjarda Kiplinga romānā "Zaudētā gaisma" un Džona Bointona Prīstlija romāns "Nakts pārsteigtie". Abi tulkojumi parakstīti ar Annas Baugas vārdu.
1944: atgriezusies Rīgā no evakuācijas Padomju Savienībā, veidojusi "Lasāmās grāmatas" 3. un 4. klasei.
1950–1952: vadījusi seminārus tulkotājiem iesācējiem (arī 60. gados).
1955: veikusi literāru apdari latviešu tautas pasaku grāmatai "Zelta tīnīte".
1974:veikusi literāru apdari latviešu tautas pasaku grāmatai "Trīs labas lietas".
Tulkojusi no angļu, vācu, čehu, slovaku un krievu valodas vairāk nekā 100 grāmatu un ap 50 lugu, kas iestudētas Latvijas teātros.
Daudz darījusi latviešu literatūras popularizēšanā Čehoslovākijā, radoša sadarbība bija izveidojusies ar čehu literatūrzinātnieku Radegastu Paroleku Prāgā un profesoru V. Gaju Olomoucā.

Tulkojumi

No angļu valodas
1937: Prīstlijs, Džons Bointons. Nakts pārsteigtie. Rīga: Kultūras draugs.
1941: Herndons, Andželo. Es dzīvošu! Rīga: VAPP Daiļliteratūras apgādniecība.
1945: Engstrends, Stjuards. Norvēģijas pavasaris. Rīga: VAPP Grāmatu apgāds.
1945: Prīstlijs, Džons Boitons, Dienas gaisma sestdienā. Rīga: VAPP.
1946: Oldridžs. Jūras ērglis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1947: Dreizers, Teodors. Finansists. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1948: Fāsts, Hovards. Pēdējā robeža. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1948: Oldridžs, Džeimss. Četrdesmit devītais štats. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1950: Londons, Džeks. Dzelzs papēdis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1951: Dreizers, Teodors. Titāns. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1955: Dikenss, Čarlzs. Martins Čezlvits, Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1956: Dreizers, Teodors. Finansists. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1956: Dreizers, Teodors. Stoiķis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1956: Dreizers, Teodors. Titāns. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1957: Dikenss, Čarlzs. Martins Čezlvits. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1957: Doils, Arturs Konans. Bāskervilu suns. Rīga: Latvijas Vlasts izdevniecība.
1958: Vuolijoki, Hella. Akmens ligzda. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1959: Tompsons-Setons, Ernests. Koijotito un citi stāsti. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1961: Hauzers, Haralds. Baltās asinis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1962: Dreizers, Teodors. Ģēnijs. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1962: Golsvertijs, Džons. Modernā komēdija (kopā ar Ilgu Melnbārdi). Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1963: Dreizers, Teodors. Ģēnijs. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1966: Golsvertijs, Džons. Pēdējā lappuse. (Kopā ar Ilgu Melnbārdi.) Rīga: Liesma.
1966: Lī, Harpera. Kas nogalina lakstīgalu. Rīga: Liesma.
1968: Hārdijs, Tomass, Tesa no d'Erbervilu cilts. Rīga: Liesma.
1969: Selindžers, Džeroms Deivids. Uz kraujas rudzu laukā. Rīga: Liesma.
1971: Lielbritānijas salu tautu pasakas un teikas. Rīga: Liesma.
1971: Skots, Valters. Aivenho. Rīga: Liesma.
1972: Doils, Arturs Konans. Stāsti par Šerloku Holmsu. Rīga: Liesma.
1972: Dikenss, Čārlzs. Lielās cerības". Rīga: Liesma.
1973: Uida. Virši. Rīga: Liesma.
1973: Vonnegūts, Kurts. Kaķa šūpulis. Rīga: Liesma.
1974: Zelta Roze un Sudraba Roze: angļu tautas pasakas. Rīga: Liesma.
1975: Hārdijs, Tomass. Kāsterbridžas mērs. Rīga: Liesma.
1975: Vo, Ivlins. Sauja pīšļu; Izkariet vairāk karogu. Rīga: Liesma.
1976: Doils, Arturs Konans. Etīde purpura toņos. Rīga: Liesma.
1977: Centrālās Indijas pasakas. Rīga: Zinātne.
1977: Doils, Arturs Konans. Bāskervilu suns. Rīga: Liesma.
1977: Golsvertijs, Džons. Modernā komēdija. (Kopā ar Ilgu Melnbārdi.) Rīga: Liesma.
1978: Golsvertijs, Džons. Pēdējā lappuse. (Kopā ar Ilgu Melnbārdi.) Rīga: Liesma.
1978: Vo, Ivlins. Izlase. Rīga: Liesma.
1980: Vailds, Oskars. Uzticīgais draugs. Rīga: Liesma.
1983: Apdaiks, Džons. Precēsimies!; Trusi, bēdz. (Kopā ar Inesi Veidi.) Rīga: Liesma.
1984: Meredits, Džordžs. Egoists. Rīga: Liesma.
1992: Prīstlijs, Džons Bointons. Nakts pārsteigtie. Rīga: [Firma "Asja"].
1993: Dreizers, Teodors. Finansists. Rīga: Avots.
1993: Dreizers, Teodors. Ģēnijs. Rīga: Zvaigzne.
1993: Dreizers, Teodors. Titāns, Rīga: Avots.
1993: Fāsts, Houards. Pēdējā robeža. Rīga: Sprīdītis.
1993: Hārdijs, Tomass. Tesa no d’Erbervilu cilts. Rīga: Avots.
1994: Zēns, kurš atgriezās no Elfu zemes: britu pasaka. Rīga: Elfs.
1995: Doils, Arturs Konans. Bāskervilu suns. Rīga: Liesma.
1996: Velsiešu pasakas un teikas. Rīga: Zinātne.
2000: Doils, Arturs Konans. Etīde purpura toņos. Rīga: Tapals.
2002: Elfu bruņinieks: angļu, īru, skotu un velsiešu pasakas un teikas (Kopā ar Viju Stabulnieci.) Rīga: Rasa.
2004: Lī, Harpera. Kas nogalina lakstīgalu. Rīga: Zvaigzne ABC.
2005: Selindžers, Džeroms Deivids. Uz kraujas rudzu laukā. Rīga: Jumava.
2008: Dikenss, Čārlzs. Lielās cerības. Rīga: Valters un Rapa.
2008: Doils, Arturs Konans. Bāskervilu suns; Baiļu ieleja.(arī Guntars Jēgeris). Rīga: Valters un Rapa.
2008: Doils, Arturs Konans. Etīde purpura toņos; Četru zīme. (un Una Jaunslaviete). Rīga: Valters un Rapa.
2009: Doils, Arturs Konans. Bāskervilu suns. Rīga: Zvaigzne ABC.
2010: Selindžers, Džeroms Deivids. Uz kraujas rudzu laukā. Rīga: Jumava.
2011: Vo, Ivlins. Sauja pīšļu. Rīga: Zvaigzne ABC.
2012: Vonnegūts, Kurts. Kaķa šūpulis. Rīga: Zvaigzne ABC.
2018: Selindžers, Džeroms Deivids. Uz kraujas rudzu laukā. Rīga: Jumava.

No čehu valodas
1945–1947: Hašeks, Jaroslavs. Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1948: Drda, Jans. Mēmā barikāde. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1951: Puimanova, Marija. Cilvēki krustcelēs. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1952: Čapeks, Karels. Izlase. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1956: Puimanova, Marija. Dzīvība pret nāvi. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1957: Hašeks, Jaroslavs. Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1960: Šafraneks, O. Zālamana spriedums. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1960: Tatru leģenda: čehu prozas un dzejas izlase. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1961: Blažeks, Vratislavs. Svētku vakars. Rīga: Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas nams.
1962: Lada, Jozefs. Jautrās pasakas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1963: Hašeks, Jaroslavs. Sabiedriska cilvēka likstas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1964: Čapeks, Karels. Dārzkopja gads. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1965: Hašeks, Jaroslavs. Cīņa par dvēselēm. Rīga: Liesma.
1966: Čapeks, Karels. Deviņas pasakas. Rīga: Liesma.
1967: Čapeks, Karels. Stāsti no abām kabatām. Rīga: Liesma.
1969: Čapeks, Karels. Dacīte, jeb kucēna dzīves stāsts, ko bērniem uzrakstījis un uzzīmējis aculiecinieks Karels Čapeks. Rīga: Liesma.
1969: Čapeks, Karels. Kā tas notiek; Par cilvēkiem. Rīga: Liesma.
1970: Nezvals, Vitezslavs. Spārni. (Atdzejojusi kopā ar Imantu Auziņu. Rīga: Liesma.
1972: Honza: čehu tautas pasakas par jaunāko brāli. Rīga: Liesma.
1973: Majerova, Marija. Pati labākā pasaule; Ogļraču balāde. (Kopā ar Veltu Grabi.). Rīga: Liesma.
1976: Čapeks, Karels. Stāsti par sunīti un kaķīti, un kā viņi abi saimniekoja, un vēl par daudz ko citu, Rīga: Liesma.
1979: Čapeks, Karels. Triloģija; Komponista Foltīna dzīve un daiļrade. Rīga: Liesma.
1983: Hašeks, Jaroslavs. Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā. Rīga:Liesma.
1993: Lada, Jozefs. Mikešs. Rīga: Sprīdītis.
1994: Čapeks, Karels. Dārzkopja gads. Rīga: Preses nams.
1998–1999: Hašeks, Jaroslavs. Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā. Rīga: Jumava.
1999: Čapeks, Karels. Dārzkopja gads. Rīga: Jāņa Rozes apgāds

No krievu valodas
1940: Krasņickis, Vitālijs. Tas notika pie jūras. Rīga: VAPP Daiļliteratūras apgāds.
1940: Vīks, Vlads. Roze un krusts. Rīga: VAPP Daiļliteratūras apgādniecība.
1942: Dovženko, Aleksandrs. Atkritējs. Maskava: PSRS ATK Kara apgādniecība.
1942: Kurganovs, Oskars. Māte. PSRS ATK Kara apgādniecība.
1942: Ļidovs, Pjotrs. Taņa. PSRS ATK kara apgāds.
1943: Erenburgs, Iļja. Vācietis. Maskava: Cittautu literatūras apgāds.
1945: Ļidovs, Pjotrs. Taņa. VAPP Grāmatu apgāds.
1945: Pervencevs, Arkadijs. Pārbaude. Rīga: VAPP Grāmatu apgāds.
1948: Fedins, Konstantīns. Pirmie prieki. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1948: Poļevojs, Boriss. Mēs – padomju cilvēki: Lielā Tēvijas kara laika teiksmas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1950: Gladkovs, Fjodors. Stāsts par bērnību. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1951: Korneičuks, Aleksandrs. Irbenāju birztala. Rīga: Republikāniskais Tautas Mākslas nams.
1951: Kuļičenko, Nikolajs. Mūsu jūrmala. Rīga: Republikāniskais Tautas Mākslas nams.
1951: Ņikuļins, Jurijs. Viņa ceturtais vārds. Rīga: Republikāniskais Tautas Mākslas nams.
1951: Lenčs. Leonīds. Dārzā. Rīga: Republikāniskais Tautas Mākslas nams.
1951: Oļšanskis, Andrejs. Gaišais ceļš. Rīga: Republikāniskais Tautas Mākslas nams.
1951: Ščeglovs, Dmitrijs. Meistari. Rīga: Republikāniskais Tautas Mākslas nams.
1952: Gladkovs, Fjodors. Ceļš uz laimi. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1953: Ļeskovs, Nikolajs. Stāsti. (Kopā ar Annu Ozolu-Saksi.) Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1954: Mihalkovs, Sergejs. Revidenti pret paša gribu. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1956: Zolotovs Vasilijs. Lasēna Pluncīša piedzīvojumi. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1958: Ļeonovs, Leonīds. Krievu mežs. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1958: Ļeonovs, Leonīds. Zelta kariete. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1959: Ļubimova, Valentīna. Zem vecajiem ošiem. Rīga: Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas nams.
1961: Beļajevs, Aleksandrs. Cilvēks-amfībija. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1961: Lukovskis, Igors. Salauztās sirdis. Rīga: Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas nams.
1962: Makajonoks, Andrejs. Levoniene orbītā. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1962: Pogodins, Nikolajs. Melnie putni (Uzticība). Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1964: Fedins, Konstantīns. Pirmie prieki. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1966: Zaligins, Sergejs. Irtišas krastos. Rīga: Liesma.
1968: Ļeskovs, Nikolajs. Rīga: Žanlisa kundzes gars. Rīga: Liesma.
1968: Oļeša, Jurijs. Trīs resnvēderi. Rīga: Liesma.
1968: Šatrovs, Mihails. Sestais jūlijs. Rīga: Liesma.
1971: Ļeskovs, Nikolajs. Stāsti. (Kopā ar Annu Ozolu-Saksi.) Rīga: Liesma.
1972: Pisemskis, Aleksejs. Vecā lielmāte. Rīga: Liesma.
1979: Rasputins, Valentīns. Dzīvo un atceries; Atvadas no Matjoras. (Kopā ar Silviju Rauhvargeri.) Rīga: Liesma.
1987: Ļeskovs, Nikolajs. Kreilis. Rīga: Liesma.

No vācu valodas
1955: Pie saulītes ciemos: Slovāku tautas pasakas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1956: Brāļi Grimmi. Pasakas. (Kopā ar Ernestu Birznieku-Upīti. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1968: Grimmi, Jākobs un Vilhelms. Pelnrušķīte. Rīga: Liesma.
1970: Andersens, Hanss Kristians. Princese uz zirņa. Rīga: Liesma.
1972: Andersens, Hanss Kristians. Īkstīte. Rīga: Liesma.
1975: Skaistākās 1001 nakts pasakas: arābu pasakas jaunajiem lasītājiem atstāstījis Karls Heincs Bergers. Rīga: Liesma.
1978: Andersens, Hanss Kristians. Sniega karaliene. Rīga: Liesma.
1984: Hauptmanis, Gerharts. Lugas (Audēji, Ormanis Henšelis, Roze Bernda, Elga, Bebrādas kažoks). Rīga: Liesma.
1987: Andersens, Hanss Kristians. Pasakas. (Kopā ar Valentīnu Eisuli, kas tulkojusi no krievu valodas.) Rīga: Liesma.
1988: Volfs, Frīdrihs. Lugas (Matroži no Kataro; Profesors Mamloks; Patrioti; Ciema vecākā Anna; Džons D. iekaro pasauli). Rīga: Liesma.
1995: Grimmi, Jākobs un Vilhelms. Pasakas. Rīga: Sprīdītis.
1998: Andersens, Hanss Kristians. Īkstīte. Rīga: Zvaigzne ABC.
2012: Andersens, Hanss Kristians. Sniega karaliene. Rīga: Zvaigzne ABC.
2018: Andersens, Hanss Kristians. Īkstīte. Rīga: Zvaigzne ABC.

"Tam [tulkošanas darbam] Anna Bauga atdevusi daudzus sava literārā mūža gadus, laizdama klajā ļoti dzīvus, ļoti plastiski atveidotus daiļprozas darbus. Anna Bauga tulko no vairākām valodām. Gadu gaitā krietni audzis tulkoto autoru skaits. Taču vislabprātāk viņa izvēlas autorus un darbus, kas ir stilistiski spilgti un iezīmīgi, kuros sprēgāt sprēgā asprātības, jaužama dziļa, tautas dvēselei tuva gudrība, sirdi valdzina kāda neparasta valodas bagātība. To, no kā neapdāvināti vai kūtri tulkotāji vairīties vairās, Anna Bauga tīši meklē. Tāpēc ka viņa ir stipra un tic saviem spēkiem. Par tulkojumiem mēdz apgalvot: tie leksikas ziņā iznākot bālāki par oriģināldarbiem un tāpēc no šī viedokļa neinteresanti. Anna Bauga ir pierādījusi pretējo. Viņas tulkotās grāmatas visos aspektos ir uztveramas un lasāmas kā oriģināldarbi. Tādi literatūras šedevri kā Karela Čapeka humoristiskie stāsti vai Jaroslava Hašeka "Krietnā kareivja Šveika dēkas", būdami čehu literatūras klasikas lepnums, ar Annas Baugas tulkotājas pūlēm un gādību tādi kļuvuši arī latviešu lasītājiem. Padzīvojuši ļaudis, kas ciena gaišu humoru un kuru jājamais zirdziņš brīvajā laikā ir sīkdārzniecība, kā ticīgie Bībeli glabā uz naktsgaldiņa Čapeka "Dārzkopja gadu". Arī tas vīzēts ar Annas Baugas tulkotājās zīmogu. Tātad ar augstas markas zīmogu. Un lasāms tik viegli, brīvi un patiesi, ka liekas: tulkotājs saplūdis ar autoru, bet tie abi savukārt ar lasītāju, tā ka nav vairs ne autora vai tulkotāja, ne lasītāja, ir tikai vienots, pirmatnīgs stāstīšanas un klausīšanās prieks, no kura attīstījies viss tas, ko nosauc par literatūru."

Kalva, Paulis. Par tulkotāju un viņa darbu (Sakarā ar Annas Baugas jubileju). Padomju Zeme, 1970, 19. martā.

skolotāja
tulkotāja
tulce

Anna Kapteine

A. Banga