Anita Kreituse

Kopš 1973: piedalās izstādēs.

ANITA KREITUSI PAR SAVU GLEZNOŠANAS PROCESU

"Viss, ko dzīvē esmu sasniegusi, ir pateicoties cilvēkiem, kuri bijuši ap mani, vai par kuriem esmu domājusi. Parādu nolīdzinu, viņus gleznojot, zīmējot. Gleznoju tikai tos, kurus mīlu. Nē, tiem nav jābūt tikai draugiem. Tie var būt arī man it kā nepazīstami cilvēki, ar kuriem izjūtu garīgu un emocionālu tuvību. [..] Mana glezniecība ir vistiešāk saistīta ar mūziku. Portretus gleznoju tikai mūzikas pavadībā. Tad notiek mākslas procesi, kurus pat nevar paredzēt. Tas ir arī tāds mēģinājums cilvēku ieraudzīt, viņu izprast. Man cilvēka uztvere notiek kā filmā — rit cilvēka dzīve, kurā ik pa brīdim ieskanas kāda muzikāla tēma, un tad es fantazēju par šo cilvēku, par viņa atrašanos un izturēšanos dažādos laikos un dažādās vietās."

Sala, Margarita. Gleznotājas monologs ar piezīmēm. Liesma, Nr. 5, 1989.

PAR ANITU KREITUSI

"Anita Kreituse. Viena no spilgtākajām, taču vienlaikus arīklusākajām un noslēpumainākajām latviešu māksliniecēm. Viņu aizraujdzenbudisma paradoksi, sūfiju mīklas, kristiešu mistiķu atklāsmes,indiešu kultūras askēze un greznums. Viņa glezno sapņus un nojausmas,šķiet, saprot putnu un zvēru valodu, sarunājas ar puķēm, kokiem uneņģeļiem."

Beinerte, Vija. Nekas nav jāsacer. Lauku Avīze, 2015, 7. aug.

māksliniece

–1972
Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola
Kalpaka bulvāris 13, Rīga

1972–1980
Teodora Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Beidza Scenogrāfijas nodaļu.

1980
Žurnāls "Zīlīte" (1958–2016)
Krišjāņa Valdemāra iela 129, Rīga
Sāka strādāt par ilustrācijas nodaļas vadītāju.

1982
Latvijas Mākslinieku savienība
11. novembra krastmala 35, Rīga