Andris Puriņš

Mācījies Rīgas pārtikas rūpniecības mehānikas un tehnoloģijas tehnikumā,
beidzis Rīgas 3. vidusskolu (1968).
1967–1969: strādājis dažādus darbus, tostarp par noliktavas pārzini un krāvēju maizes ražošanas apvienībā “Druva”.
1974: beidzis Latvijas Valsts universitātes
Vēstures un filozofijas fakultāti.
1974–1979: strādājis par zinātnisko līdzstrādnieku Paula Stradiņa
Medicīnas vēstures muzejā.
1979–1981: mācījies Augstākajos scenāristu kursos
Maskavā.
Kopš 1982: profesionāls literāts.

Rakstniecībai pievērsies Reja Bredberija darbu ietekmē. Debitējis 1970. gadā ar noveles
“Durvis” publikāciju žurnālā “Liesma”.
Kopš 1999. gada vienpadsmit Andra Puriņa romāni izdoti “Lauku Avīzes” sērijā “Lata romāns”, lielākā šo darbu daļa godalgota “Lata romāna” konkursos un vispirms publicēta turpinājumos laikrakstā.


Romāni
1977: romāns "Nevaicājiet man neko" (Liesma).
1981: romāns "Zelta zirneklis smejas" (Liesma).
1989: romāns "Bezrūpīgie ceļotāji" (Liesma) (periodikā 1987, grāmatā 1989).

1990: romāns "Zilā Jumprava" (Sprīdītis) (periodikā 1987, grāmatā 1990).

1992: romāns "Ar skatienu augšup jeb Vampīru sazvērestība" (Sprīdītis).

1994: romāns "Saulesšķēps" (Sprīdītis).

1997: romāns "Neredzamās nāves pieskāriens" (Liesma).

1999: romāns "Mīla un naids Livonijā" (Lauku Avīze).

2001: romāns "Lāčplēša klejojumi" (Lauku Avīze).

2001: romāns "Lielā bērza noslēpums" (Lauku Avīze).

2002: romāns "Mana dzīve jūsu rokās" (Lauku Avīze) (periodikā 1997–1998, grāmatā 2002).
2004: romāns "Brentes pils briljanti" (Lauku Avīze).

2005: romāns "Auss no debesīm" (Lauku Avīze).

2006: romāns "Divu brāļu divas kaislības" (Lauku Avīze).

2008: romāns "Tarzāns Latvijā" (Lauku Avīze).

2012: romāns "Brentes pils noslēpumi" (Lauku Avīze).

2013: romāns "Brentes pils mistērijas" (Lauku Avīze).

2015: romāns "Nāc droši iekšā, brāl!" (Lauku Avīze).



Īsproza
1970: novele "Durvis" žurnālā "Liesma" (Nr. 4).

1972: stāsts "Zūdošo debesu spožums" žurnālā "Liesma" (Nr. 5).

1973: stāsts "Jūras smilts" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 6. janvārī.

1974: stāsts "Tikai bez muļķīgiem jautājumiem" žurnālā "Liesma" (Nr. 4).

1975: stāsts "Krēslas stundā" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 28. jūnijā.

1978: stāsts "Drīz sāks līt..." žurnālā "Draugs" (Nr. 7).

1983: stāsts "Dēmoniskā sieviete" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 14. janvārī.

1985: stāsts "Apaļā puķu dobe" žurnālā "Draugs" (Nr. 4).

1993: stāsts "Jankiņ, knāb!" laikrakstā "Domas" (Nr. 2) martā.

1993: stāsts "Kas izglābs Latviju?" laikrakstā "Domas" 23. aprīlī.

1994–1995: humoresku cikls žurnālā "Dadzis".

1995: stāsts "Baltais zvērs" laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" pielikumā "Literatūra. Māksla. Mēs" (Nr. 17) 20. jūlijā.

1995: stāsts "Četri lati – godīgi nopelnīti!" laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" pielikumā "Literatūra. Māksla. Mēs" (Nr. 30) 19. oktobrī; laikrakstā "Pavalstnieks", 24. novembrī/1. decembrī.



Literāro darbu tulkojumi citās valodās

1979: krievu valodā romāns Не спрашивайте меня ни о чем ("Nevaicājiet man neko", tulkotājs Jurijs Kappe, Москва: Молодая гвардия); Молодая гвардия prēmija labākajam jaunajam autoram.

1984: igauņu valodā romāns Ärge küsige minult midagi ("Nevaicājiet man neko", tulkotājs Kalev Kalkun, Tallinn: Eesti Raamat).
1990: lietuviešu valodā romāns Aukso voras juokias ("Zelta zirneklis smejas", tulkotāja Bronė Balčienė, Vilnius: Vyturys).

2001: lietuviešu valodā stāsts Gėlių lysvė ("Apaļā puķu dobe") latviešu stāstu izlasē Namas su kiškio ausimis ("Māja ar zaķa ausīm") (tulkotājs Alvydas Butkus, Kaunas: Aesti).


Literārā līdzdalība kino un televīzijā

1982: scenārijs dokumentālajai filmai "Un tomēr – skaitās" (režisors Imants Brils, Rīgas kinostudija).

1986: literārais scenārijs muzikālai pilnmetrāžas aktierfilmai "Breik-valsis" (kopā ar Genādiju Zemelu; režisors inscenētājs Genādijs Zemels, Rīgas kinostudija, neīstenots).

1987: literārais scenārijs televīzijas muzikālai komēdijai-farsam "Peldētāja Zuzanna" (pēc Andreja Upīša komēdijas; režisors inscenētājs Imants Krenbergs, Rīgas kinostudija, neīstenots).

1992: scenārijs spēlfilmai "Magnetizētāja piektā ziema" (pēc Pēra Ulova Enkvista romāna; režisors Arvīds Krievs, Kaupo Filma, neīstenots).

1993: scenārijs dokumentālajai filmai "Stāsts par valodu" (režisors Imants Krenbergs, Kaupo Filma).

1993: teksts dokumentālajai filmai "Baltijas ceļš" (režisors un scenārija autors Arvīds Krievs, Kaupo Filma).

1995: scenārijs un teksts dokumentālajai filmai "Kam lai sēžu kamanās" (kopā ar Aināru Dimantu; režisors Arvīds Krievs, Kaupo Filma).

1997: scenārijs televīzijas seriālam "Tarzāns Latvijā" (neīstenots).

2002: scenārijs televīzijas raidījumu ciklam "Latvija. Ulmaņlaiki" 14 sērijās (producents un vadītājs Ēriks Niedra, režisors Gvido Zilūzis, Virus Art, Latvijas Televīzija).

2003: scenārijs spēlfilmai "Bezrūpīgie ceļotāji" (romāna ekranizācija; režisors Jānis Vingris, Kaupo Filma).

2011: scenārijs spēlfilmai "Dancis pa trim" (pēc Valdemāra Kārkliņa romāna "Tikai mīlestība"; režisors Arvīds Krievs, Kaupo Filma).



Citi

1985: sastādītājs un ievada autors Herlufa Bidstrupa (Herluf Bidstrup) albumam "Karikatūras" (Liesma).

1988: sastādītājs un ievada autors Žana Efela (Jean Effel) albumam "Karikatūras" (Liesma).

Par Andra Puriņa daiļradi

"A. Puriņš piesaistīja lasītāju uzmanību ar patiesu interesi par reāli
eksistējošām jaunatnes problēmām, ar nevienkāršotiem raksturiem un
darbības vides precīzu tēlojumu. Viņa grāmatas, iznākdamas vienā laikā
ar A. Dripes darbiem, L. Dumbera "Pašrocīgi zīmētu kalendāru", Z.
Skujiņa "Jauna cilvēka memuāriem", iekļāvās tajā literatūras plūsmā,
kuras autori tiecās atklāt jaunieša pašsajūtu saskarsmē ar dzīves
īstenības pretrunām, kā arī sabiedrībā eksistējošo pretrunu ietekmi uz
jaunā cilvēka personību."


Rožkalne, Anita. Andris Puriņš. Latviešu rakstnieku portreti. 70.–80. gadi. Rīga: Zinātne, 1994. 200. lpp.

"Romānā "Zelta zirneklis smejas" (1981) saasināti tēlota labā un ļaunā
veidošanās cilvēkā, tā izpausme rīcībā. Romāns "Zilā Jumprava" (1990)
sarakstīts piedzīvojumu literatūras tradīciju garā, romānā "Bezrūpīgie
ceļotāji" (1989) lielāka nosacītība, kompozīciju veido reālā un
fantastiskā mija. Puriņa prozai raksturīga krasa intonācijas un redzes
punkta maiņa, koncentrēti dialogi ar bagātu zemtekstu, ironija un
groteska sociālo parādību atveidē. Pievērsies romāna žanram, kas balansē
uz fantastikas un piedzīvojumu romāna robežas, sarakstījis romānus "Ar
skatienu augšup jeb Vampīru sazvērestība" (1992), "Saulesšķēps" (1994),
"Neredzamās nāves pieskāriens" (1997). Romānā "Lāčplēša klejojumi"
(2001) oriģināli izmantojis latviešu literatūrā daudzkārt variēto
Lāčplēša teikas motīvu, dažādojot Andreja Pumpura un Raiņa darbu sižetu
un tēlu traktējumu."


Rožkalne, Anita. Andris Puriņš. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 464., 465. lpp.

"Tendence iekļaut šausmu elementus dažādu žanru tekstos turpinājās ar neatkarības atgūšanu, kad ceļu uz publicēšanu atrada atšķirīgas kvalitātes darbi. Diemžēl nereti šausmīgais faktors tajos atrodams nevis darba sižetā, bet gan kvalitātē. Pie tiem darbiem, uz kuriem var attiecināt abus šos nosacījumus, pieder Andra Puriņa romāns "Ar skatienu augšup jeb Vampīru sazvērestība" (1992). Šausmu elements šajā darbā pieņem tik groteskas aprises, ka tās jau robežojas ar absurdu (..). Daudz efektīvākas šausmu epizodes parādās Puriņa pusaudžiem adresētajā romānā "Zilā Jumprava" (1990): arheoloģisko izrakumu dalībnieku, četrpadsmit gadus veco Aigaru naktīs vajā milzu skelets ar akmens cirvi, jo viņa gulta nejauši novietota uz senas apbedījumu vietas. Kaut gan tas ir sapnis, tomēr daudz iespaidīgāks par vampīru un sātana tēliem vēlākajā Puriņa prozā."

Simsone, Bārbala. Monstri un metaforas: ieskats šausmu literatūras pasaulē. Rīga: Zvaigzne ABC, 2015.

Par romānu "Bezrūpīgie ceļotāji" (Liesma, 1989)

""Bezrūpīgie ceļotāji" ir romāns, kas apstiprina jaunās noslieces
Latvijas rakstniecībā šodien. Vispirms ar šo romānu varam konstatēt
reālisma, it sevišķi sociālā, kuŗa ideoloģiskā doktrīna valdīja un
vadīja rakstniekus un rakstītājus ilgus gadus, tālāku nojaukšanu.
Romāns, kuŗu autors apzīmē kā "mazliet fantastisku", varētu piederēt
fantastisko ceļojumu apraksta žanram, pie kā varētu pieskaitīt Mora "Utopiju"
, Voltēra filozofisko stāstu "Kandidu", Žila Verna
romānus un neskaitāmus citus darbus, kas palīdz Lasītājam,
neizkustoties no savas sēdvietas, doties dēkainos ceļojumos uz
eksotiskām zemēm, dažreiz pasaules telpā, ārpuschronoloģijas
likumībām. Ceļojuma romāns liek sastapties ar nepazīstamo un līdz ar
to ļauj Lasītājam labāk pazīt sevi. Tā arī
"Bezrūpīgiem ceļotājiem" piemīt alegorisks atspoguļojums, kas norāda uz to, kas ir šeit un
tagad. Bez tam, romāns ir iezīmīgs ar to, ka tas ir tverts no mūsdienu
pusaudžu perspektīvas kā izteiksmes veidā, tā psicholoģiskās nostājās. (..)

Ja šis romāns gluži
neienes "vienmuļajā ikdienā kaut ko krāsainu un brīnišķīgu", tas katrā
ziņā liek par daudz ko domāt, kas varētu arī būt labas rakstniecības
atribūts."


Silenieks, Juris. Ceļojumi laikā un telpā. Jaunā Gaita, Nr. 178, 1990, sept.

aktieris
prozaiķis
rakstnieks
scenārists

Rīgas pārtikas rūpniecības, mehānikas un tehnoloģijas tehnikums
Hanzas iela 22, Rīga

1957–1968
Rīgas 3. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga

1969–1974
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filozofijas fakultāte

1979–1981
Augstākie režijas un scenāristu kursi
Maskava

Latvijas Zinātnieku savienība
Latvijas Zinātņu akadēmija

1986–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs

1990
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Biedrs

2003
Latvijas Kinematogrāfistu savienība
Elizabetes iela 49, Rīga
Biedrs