Andris Petrovs

Māte – latviešu valodas, literatūras un vācu valodas skolotāja, tēvs – šujmašīnu mehāniķis un atslēdznieks.

Literārā darbība
1992: 13. maijā pirmā publikācija – dzejoļu kopa laikrakstā "Atmoda Atpūtai".

Dzejas krājumi
1996: Mezgli (Rīga: Artava).
1999: Ežu demonstrācija (Rīga: Nordik).

Dzejas iekļauta antoloģijā "Bezdibenis un Plīvurdeja: dzejnieki un mīlestība: (2000).

2003: līdzautors grāmatai "XX gadsimts post scriptum" (Rīga, Virus Art)
2008: 6. jūnijā žurnālā "Ievas stāsti" publicēts stāsts "Atgriešanās skolas solā".
2011: apgāds "Zvaigzne ABC" izdod A. Petrova tulkoto Albīnas Kočeginas grāmatu "SU-DŽOK: SĒKLU TERAPIJA mājas apstākļos".
2022: sākumā interneta vietne InfoTOP.lv publicēta traģēdija "Pandēmijas karaļu sapulce".

Publicējis periodikā grāmatu apskatus un kultūras dzīves atspoguļojumus, intervijas.
Dzeja tulkota vācu un krievu valodā.
Vairāki dzejoļi izmantoti dziesmu tekstiem (I. Kuplais).
Vislatvijas folkfestivāla galvenā balva "Pegazs" (1997).

dzejnieks

Rīgas Jauno literātu apvienība
Rīga

2007
Latvijas Žurnālistu savienība
Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga

1975–1983
Rīga
Mācījies Rīgas 39. vidusskolā.

1983–1987
Rīgas Elektromehāniskais tehnikums
Rīga

1991–1993
Latvijas Universitāte
Rīga
Studējis Filoloģijas fakultātē Latviešu valodas un literatūras nodaļā.

1992–1997
Laikraksts "Atmoda Atpūtai" (1992–1996)
Rīga

1997–1999
Vides Vēstis
Kalnciema iela 28, Rīga
Nodaļas redaktors.