Andris Jakubāns

Dzimis Rēzeknē skolotāju ģimenē.
1948–1960: mācījies Cēsu 1. vidusskolā, Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolā, Rīgas 2. vidusskolā un Rīgas Raiņa 8. vidusskolā.
1960–1963: studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Vēstures nodaļā, strādājis par elektriķi.
1963–1966: dienējis Padomju Armijā.
1966–1971: strādājis par gaismotāju un redaktoru Latvijas Televīzijā, kā arī citus darbus

1971–1973: žurnāla "Liesma" nodaļas redaktors.
1974–1975: strādājis Rīgas kinostudijā.
1975–1976: prozas konsultants Rakstnieku savienībā.
1976–1987: laikraksta "Literatūra un Māksla" prozas nodaļas vadītājs
1987–1990: žurnāla "Daugava" ("Даугава") galvenā redaktora vietnieks.
1990–1998: laikraksta "Neatkarīgā Cīņa" (vēlāk "Neatkarīgā Rīta Avīze") redaktors un direktors.
2000: vadījis Latvijas Televīzijas raidījumu "4. studija".

2005–2008: Latvijas Nacionālās radio un televīzijas
padomes loceklis.
Pirmā publikācija – tēlojums "Serenāde" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 1967. gada 10. jūnijā.


Īsprozas krājumi
1968: "Mana baltā ģitāra" (Liesma).
1974: "Vakariņas ar klaunu" (Liesma).
1980: "Burves aiziešana" (Liesma).
1988: "Un atkal melnais suns pie kājām" (Liesma).
2001: izlase "33 stāsti" (Nordik).


Darbu tulkojumi citās valodās
čehu valodā
1984: "Večěre s klaunem" ("Vakariņas ar klaunu"; tulkojis Vojtěch Gaja; Prāga: "Lidové nakladatelství").

gruzīnu valodā
2004: "No pirmdienas līdz pirmdienai" (tulkojis Ušans Salthucišvilī; Tbilisi: b.i.).

igauņu valodā
1970: "Hakkas sadama kell neli üksteist" ("Lietus sāka līt pulksten četros un vienpadsmit minūtēs" (stāsti no krājuma "Mana baltā ģitāra"); tulkojusi Ita Saks; sērijā "Loomingu raamatukogu"; Tallina: Perioodika).

krievu valodā
1978: "Реставрация бабочек" (tulkojusi Ļubova Osipova; Rīga: Liesma).
1984: "Уход колдуньи" ("Burves aiziešana"; tulkojis Jurijs Abizovs; Maskava: Советский писатель).1990: "Леди Сам-Уан и картины ее города" ("Samvanlēdijas pilsētas ainavas"; tulkojis Jurijs Abizovs; Maskava: Советский писатель).

poļu valodā
1983: "Gość s baru "Lato" ("Vakariņas ar klaunu"; tulkojušas Wiesława Karaczewska un Lubowa Osipova; Varšava: Panstwowy Instytut Wydawniczy).Kopkrājumoskrievu valodā
1971: "Моя белая гитара" (stāsts ""Моя белая гитара" ("Mana baltā ģitāra"); Maskava: Молодая гвардия).
1976: "О старой доброй земле и о море" (stāsts "О старой доброй земле и о море" ("Dziesma par veco labo zemi un par jūru"); tulkojusi Ļubova Osipova; Rīga: Liesma).
1979: "След чайки" (stāsts "Сын вернулся" ("Dēls pārnācis"); tulkojusi Ļubova Osipova; Maskava: Молодая гвардия).
1983: "Современный латышский рассказ" (stāsts "Птичий полет"; tulkojis Jurijs Abizovs; Rīga: Liesma).
1986: "Современный латышский рассказ" (stāsts "Алло, вас беспокоят из 3-го "б"! "; tulk. Z. Trenko; Rīga: Liesma).
1987: "Повести писателей Латвии" (stāsts "Танго" ("Tango"); Maskava: Известия).

somu valodā
1985: "Koti-ikävä: ja muita latvialaisia novelleja" (tulkojusi Ulla-Liisa Heino; Espo: Weilin+Göös).

vācu valodā
1978: "Unter dem Flügel eines Vogels" (Berlīne: Volk und Welt).
1979: "Für Dich, Rostock!: ein literarischer Gruss zum 30. Jahrestag der DDR" (Liesma).
1982: "Neue Namen aus zehn Sowjetrepubliken: Erzählungen" (stāsts "Lodrian – Lotte und Lothar Liebchens Sohn"; tulkojusi Velta Ēlerte; Berlīne: Volk und Welt).
1983: "Novellen aus Estland, Lettland, Litauen" (stāsts "Tbilissi, Tbilissi..." ("Tbilisi, Tbilisi..."); tulkojusi Velta Ēlerte; Berlīne: Volk und Welt).


Publicistika
2000: "Cita tūkstošgade" (Nordik).
80. gadu publicistikā popularitāti ieguva Andra Jakubāna radītais satīriskais aprobežota birokrāta H. Cumlaka tēls "Literatūras un Mākslas" humora pielikumā ”Literatūriņa un Māksliņa”. 90. gados Andris Jakubāns rakstījis slejas par politiskām un sabiedriskām norisēm laikrakstā "Neatkarīgā Cīņa" (vēlāk "Neatkarīgā Rīta Avīze"), kopā ar laikraksta redaktora biedru Ēriku Hānbergu publicējis gandrīz 400 interviju ar politiķiem, uzņēmējiem, garīdzniekiem un kultūras jomas darbiniekiem.

Citi darbi
1986: komikss "Notikumi
ar krēsliem", mākslinieki Irēna Lūse un Atis Lūsis; teksta autors Andris Jakubāns, kopkrājumā Ceļojums vēsturē" (Liesma).
2005: "Dzīvs – tātad dziedu. Ojārs Grinbergs" (Jumava).
2019: Trakie deviņdesmitie: atskati intervijās "...tikai Andrim Jakubānam un Ērikam Hānbergam" (sastādījis Voldemārs Hermanis; Jumava).


Darbība kinematogrāfijā


1970: dokumentālā filma "Dienas rītdienai", scenārija autors kopā ar J. Dobrovoļski, Rīgas kinostudija.
1974: dokumentālā filma "Tāds darbs", teksta autors, Rīgas kinostudija.
1975: spēlfilma "Motociklu vasara", scenārija autors kopā ar Elmāru Ansonu, Rīgas kinostudija.
1975: dokumentālā filma "Akmeņainais krasts", teksta autors, Rīgas kinostudija.
1977: spēlfilma "Atspulgs ūdenī", teksta autors, Rīgas kinostudija.
1982: spēlfilma "Salavecīša personiskā dzīve", scenārija autors kopā ar Andri Rozenbergu, Rīgas kinostudija.

Par Andra Jakubāna personību un daiļradi
"1967. gada vasarā dzelzs priekškara šajā pusē, kad putekļu
mākoņus atkal sacēla tanki, gatavojoties iebrukumam Čehoslovakijā,
laikrakstā "Literatūra un Māksla" parādījās Andra Jakubāna pirmais
stāsts. Ar virsrakstu "Serenāde", kas tik pārsteidzoši disonēja ar
apkārtējo nervozo noskaņojumu, ka daudzi jutās pat šokēti. Jauno
autoru nevarēja neievērot. Viņa rokraksts pārāk atšķīrās no tā, kas
raksturoja laikmeta kaligrāfiju. Agrāk nepamanīts, savdabīgs un
gatavs, rakstnieku aprindām apkārt nesīcis kā odiņš pirms kodiena,
Jakubāns pēkšņi, šķiet, bija nokritis no zila gaisa. Jā, biogrāfija
viņam bija raiba un svaidīga – mācījies Cēsīs, Valmierā, Rīgā. Trīs
gadus skolojies Universitātē, tad strādājis televīzijā par
elektriķi, par apgaismotāju. Bieži viņš nepublicējās, toties
uzliesmojumi bija spoži.

Drīz vien viņš jau strādāja Rakstnieku
savienībā par jauno autoru konsultantu. Sēdēja arī dažā labā
redaktora krēslā. Tomēr ne tā kā citi – savādāk. Kad apkārt skanēja
sapīņātas un mākslīgi sacirtotas runas, viņš aicināja patiesību
meklēt sevī, sacīja: "Jāsāk ar to, ka vispirms pašam jānoskaidro,
ko tu no savas pieredzes esi sapratis, kuri ir tie spēka punkti,
kas tev ļauj atsperties." To, ko toreiz cenzūras dēļ nevarēja
rakstīt par mūsu pašu vīriem, viņš uzrakstīja par gruzīniem, un
latviešu literatūra ieguva neaizmirstamu stāstu "Tbilisi, Tbilisi".
Apmīļojot Latvijas zemi un mūsu ļaužu vitalitāti, spalva Jakubāna
rokās uzbūra orķestri, kas nospēlēja veselu simfoniju ar nosaukumu
"Stāsts par veco, labo zemi un arī par jūru".

Jakubānu cienīja un
mīlēja, un šī mīlestība dažkārt izpaudās visai neparasti, proti,
reiz, piemēram, viņam par godu Universitātes aulā draugi sarīkoja
ērģeļu koncertu. Tukšā zālē pie neiedegtām gaismām. Rakstnieku
mājas priekšā Vesetas ielā mēnešiem ilgi nostāvēja ģipša
piemineklis – Jakubāna radītais Cumlaka tēls – iekārtas
personificētā aprobežotība ar diktatoriski paceltu roku. Daudz
spēka un enerģijas Andris Jakubāns kopā ar Ēriku Hānbergu savā
laikā iztērēja šķietami neiespējami – uzliekot uz jaunām,
neatkarīgām sliedēm vienu no lielākajām Latvijas avīzēm,
boļševistisko "Cīņu". Diemžēl arī pasaules stiprākie spēkavīri, kā
zināms, pavilkt lokomotīves, lidmašīnas un citus dižsmagumus spēj
tikai ierobežotu laiku un mazu gabaliņu.

Pēdējos gados Jakubāns
rakstīja maz. Tomēr pašu galveno paspēja – 2001.gadā sakopoja un
izdeva savu stāstu izlasi "33 stāsti". Izcila manta.

Reiz kāds vīrs
atnācis pie Andra Jakubāna un jautājis: "Sakiet, ja tas nav
noslēpums, kādam jābūt labam stāstam?" Jakubāns paskatījies uz
jautātāju, it kā brīnīdamies, ka viņš to nezina, un atbildējis: "Nu
ko es kā televīzijas bijušais apgaismotājs varu teikt? Gaišam
jābūt. Un drusku skumjam. Kā dzīve..." Tieši tādus viņš pats arī
rakstīja. Un aiziedams mums atstāj. Rakstnieki mirst tad, kad mirst
viņu sacerētais."

Skujiņš, Zigmunds. Andris Jakubāns. 28.II 1941.–16.VI 2008. Diena, 19.06.2008.
"Pirmais krājums "Mana baltā ģitāra" (1968) guva
ievērību galvenokārt ar patiesu jaunatnes tematikas atveidi. Turpmākajos
stāstos, atklājot dažādu sabiedrības slāņu tipiskus raksturus, Jakubāns
pievērsies laikmetīgām sociālētiskām problēmām. Krājumā "Vakariņas ar
klaunu" (1974) un krājumā "Burves aiziešana" (1980) autora
pasaules skatījums ironisks, plaši izmantota hiperbola. Krājumā "Un atkal
melnais suns pie kājām" (1988) tieksme sapludināt reālistisko un
fantastisko tēlojumu. Nezaudējot dzīves dramatisma izjūtu, krājuma tonalitātē
jūtams lirisks, gaišs akcents."

Treimane, Inese. Andris Jakubāns. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2004.


Par krājumu "Vakariņas ar klaunu"
"Zīmīgi jakubāniski stāsti ir arī "Tbilisi, Tbilisi, Tbilisi" un
"Cements". Bet ko nozīmē – jakubāniski? Salīdzinājumā ar agrāko gadu prozu, ko
rakstījuši citi, iezīmīgākais un izturēts Jakubāna prozā ir slieksme vēstīt
par cilvēkiem, kas ir un paliek tikai cilvēki. Cilvēki dažādos dzīves
momentos, dzēruši un nedzēruši, barā vai pa vienam. Brīžiem ērmīgās
situācijās, brīžiem morālisti līdz sirds dziļumiem, bet citu neizprasti. Vai
šie cilvēki dzīvo zemē, ko dēvē par padomju zemi, vai citur – galu galā ir
vienalga: ārējie atribūti var būt dažādi, bet starp ārējā novilktajām
robežām cilvēks tomēr svaidās "pa savam". Ir patīkami ar tādiem satikties
prozā, just viņu dzīvās asinis pulsējam, nervus ietrīcamies. Papīra figūriņu
priekšsēžu un varoņu vietā cilvēks kā cilvēks. Tas ir daudz."

Irbe, Gunārs. Cilvēki kā cilvēki. Jaunā Gaita, 1975, nr. 105.

kinoscenārists
rakstnieks
redaktors

H. Cumlaks

Cēsu 1. vidusskola
Leona Paegles iela 1, Cēsis

Valmieras 1. vidusskola
Leona Paegles iela 40, Valmiera
mācījies Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolā

Rīgas Raiņa 8. vakara vidusskola

Rīgas 2. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga

1960–1963
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Vēstures nodaļā

1963–1966
Padomju Armija

1966–1971
Latvijas Televīzija
Nometņu iela 62, Rīga
strādājis par gaismotāju un redaktoru

1971–1973
Žurnāls "Liesma"
Rīga
nodaļas redaktors

1974–1975
Rīgas kinostudija
Šmerļa iela 3, Rīga

1975–1976
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
prozas konsultants

1976–1987
Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
prozas nodaļas vadītājs

1988–1990
Žurnāls "Даугава"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
galvenā redaktora vietnieks

1990–1998
Laikraksts "Neatkarīgā Cīņa"
Rīga
redaktors un direktors (vēlāk "Neatkarīgā Rīta Avīze")

2000–2002
Latvijas Televīzija
Zaķusalas krastmala 33, Rīga
vadījis raidījumu "4. studija"

2005–2008
Latvijas Nacionālā radio un TV padome
padomes loceklis

1969–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga

1979–1990
Latvijas Komunistiskā partija

1990–2008
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga

1976
Mongolija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

1979
Rumānija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

10.1980
Dienvidslāvija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

04.1982
Bulgārija
Brauciens uz 10 dienām.

03.1984
Čehoslovākija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

09.1985
Turcija
Brauciens KPFSR Rakstnieku savienības tūrisma grupas sastāvā.