Andris Caune

Dr. h. hist. (1993). LZA īst. loc. (1995), Eiropas Zin. un mākslu akad. loc. (1999). Beidzis LLA hidrotehn. Fak. (1961) un LVU Vēstures un filoz. Fak. (1969).

1959-1969 LPSR Kult. Min-jas Zinātniskās restaur. projektēšanas biroja speciālists. No 1969 Ljas ZA Vēstures inst. Arheol. nodaļas zin. līdzstrādnieks. No 1970 vadījis arheol. izrakumus Rīgā. Aktīvi līdzdarbojies Latvijas Kultūras fondā un Rīgas 800 gadu organizēšanas pasākumos. Pētījis un popularizējis Rīgas vēsturi, pilsētas pirmsākumu izpēti, priekšpilsētu vēsturi (Pārdaugava, Ziemeļu priekšpilsēta). Lasījis speckursus LMA un LU. Kopš 1993 LU Ljas vēstures inst. prof., 1996-2002 direktors. LR Valsts prezid. vēst. komisijas vadītājs (1998-2009). Baltijas vēstures komis. (Getingenē) korespondētājloceklis (2000). Eiropas zinātņu un mākslas akadēmijas īstenais loceklis (1999). Valsts emeritētais zinātnieks (2002). Sar. 9 grām. par Rīgas arheol. un Ljas viduslaiku pilīm. Pētījumi public. arī ārzemēs. “Latvijas Vēstures Institūta Žurnāla” galv. redaktors (1998-2007), Vēstures komisijas rakstu izdevējs un galv. redaktors (25 sēj.). Sagatavojis sēriju “Senā Rīga”, “Latvijas vācu piļu enciklopēdiju” (2004), “Latvijas viduslaiku mūra baznīcas” (2010), kopā ar I. Osi, u. tml. Apbalvots ar TZO (IV šķ., 1997), LZA Lielo medaļu (2001), Baltijas asamblejas balvu zinātnē (1994). Rīgas balvu (2003), Spīdolas balvu (2004)
D.: Rīgas 12.-14. gs. dzīvojamās ēkas. R., 1984.; Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem: Pārdaugavas iedzīvotāji 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma atklātnēs. R., 1998; Latvijas 12. gs. beigu – 17. gs. vācu piļu leksikons” R., 2004 (līdzaut.)
Par: Civitas et castrum ad Maris Baltici (2002, 630 lpp.); Senā Rīga. Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē. 7. sēj. veltīts A. Caunem (2012, 534 lpp.)

arheologs
vēsturnieks

Aleksandra Čaka balva
Balva piešķirta par grāmatu "Rīga laikmetu griežos. 1901–1918".
2019