Andrejs Šmidre

1930: pirmā publikācija – dzejolis "Anglijas ogļracim" žurnāla "Signāls" 2. numurā.
1931: kopā ar Pēteri Ķikutu nodibināja Latvijas sociāldemokrātu opozicionāro strādnieku nedēļas laikrakstu "Pamatšķira". Andrejs Šmidre laikrakstā vadīja mākslas un literatūras nodaļu. Tai pašā gadā laikrakstu konfiscēja, Andreju Šmidri un Pēteri Ķikutu apcietināja.

Grāmatā izdotie atdzejojumi
No krievu valodas
1946: Vasīlijs Ļebedevs-Kumačs "Komjaunieši – jūrnieki"
1948: Aleksandrs Puškins "Jevgeņijs Oņegins" (kopā ar Jāni Plaudi).
1948: Vera Inbere "Skaistākā balva".
1952: Kavi Nadžmi "Pavasara vēji" (atdzejojis dzeju; romānu tulkojusi Ilga Melnbārde).
1954: Aleksandrs Puškins "Lirika" (kopā ar citiem).
1957: Natans Ribaks "Perejaslavas rada" (kopā ar Jāzepu Osmani tulkojis dzeju romānā, romāna tulkotāji – Oto Brikšķis, Aina Rudzroga).
1958: Vasīlijs Kukaretins "Lauku aģitbrigāde" (tulkojis dzejoļus, tulkotāja P. Zaiceva).
1959: Mihails Ļermontovs "Ismails Bejs".
1959: Mihails Ļermontovs "Poēmas".
1959: Ivans Krilovs "Fabulas" (kopā ar citiem).
1960: V. Dudins-Marcinkevičs "Pinskas šļahta" (tulkojis dziesmu tekstus; no baltkrievu valodas tulkojis Česlavs Kindzulis).

Grāmatā izdotie tulkojumi
1945: Mihails Kotovs, Vladimirs Ļaskovskis "Drošo sirdis".
1945: Venjamins Kaverins "Mājiņa pakalnā".
1945: "Nāves nīcinātāji" (stāstu krājums, autori – Vasīlijs Grosmans, Venjamins Kaverins, Konstantīns Simonovs, Mihails Šolohovs).
1946: Sergejs Duriļins "Mihails Jurjevičs Ļermontovs".
1946: Aleksandrs Mjasņikovs "Aleksandrs Sergejevičs Puškins".
1947: Mihails Saltikovs-Ščedrins "Pasakas".
1947: Aleksandrs Jakovļevs "Stāsti no dzīves".
1947: Jakovs Šurs "Viena minūte".
1947: Mihails Geršenzons "Profesora Gudro-nu uzdevumi".
1949: Sergejs Dikovskis "Tālo austrumu stāsti".
1953: Pāvels Avtomonovs "Kurzemes katlā".
1963: Olga Bergholca "Dienas zvaigznes".

Par Puškina lirikas atdzejojumu
"Šmidre gandrīz viscaur dzejo pēc atmiņā saglabājušās oriģināla, dzejo, nevis atdzejo. To pierāda bezgala daudzās "atkāpes" no oriģināla "fantazētā" dzejiskuma virzienā. Daži piemēri: "sirdī baismīgs tukšums kaist" (116.), "Dzirkst jūsu acu zaigs, kas liesmains kvēl" (87.), "alku kvēle" (25.), meičas acu zaigs (174.) utt. Brīžiem Šmidre ieslīd pretējā postā: tulko burts burtā un tikai šur tur pa starpām un, atskaņu spiests, rindu galos pameklē kaut ko dzejisku. Tam spilgts (raibs) piemērs ir apmēram 300 rindu garais "Vēstījums Judinam".

Osmanis, Jāzeps. Daži vērojumi Puškina lirikas atdzejojumos. Karogs, Nr. 4, 1961, 121. lpp.

literāts
tulkotājs

Šmidris

Kokneses Krievkalnu draudzes skola
Koknese

1929
Rīgas Tautas augstskola
Bruņinieku iela 24A, Rīga

1930
Rīgas 1. vidusskola
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Nokārtojis abitūrijas eksāmenus Rīgas 1. vidusskolā.

1928
Kokneses pagasts
Bijis laukstrādnieks Kokneses pagastā.

1928–1929
Rīga
Strādājis Rīgā kokzāģētavā, vēlāk dažādus gadījuma darbus.

1931
Laikraksts "Pamatšķira"
Rīga
1931. gadā Andrejs Šmidre kopā ar Pēteri Ķikutu nodibināja Latvijas sociāldemokrātu opozicionāro strādnieku nedēļas laikrakstu "Pamatšķira". Andrejs Šmidre laikrakstā vadīja mākslas un literatūras nodaļu. Tai pašā gadā laikrakstu konfiscēja, Andreju Šmidri un Pēteri Ķikutu apcietināja.

1932–1934
Rīga
Strādājis par kancelejas ierēdni Statistikas pārvaldē.

1936–1941
Rīga
Strādājis par pārdevēju grāmatu veikalā.

1940–1941
VAPP Grāmatu apgāds
Rīga
Ārštata redaktors.

1945
VAPP Grāmatu apgāds
Rīga
Ārštata redaktors.

1931–1932