Andrejs Šlēziņš

Dzimis saimnieka ģimenē Bauskas Pilsmuižas Smedu mājās. Vēlāk viņa tēvs aizgāja uz Krieviņ-Kuivu mājām par saimnieku.

Raksti un izdevumi

"Šlēziņa dedzīgais, asais prāts jau pašā jaunībā pieķērās ar lielu spēku pie savas tautas un dzimtenes. Kopā ar Krišjāni Kalniņu un citiem latvju jaunekļiem Andrejs Šlēziņš nodibināja pie Jelgavas ģimnāzijas pirmo Latviešu lasāmu vakaru ar nolūku, lai augstāku skolu latviešu mācekļi netaptu atsvešināti savai valodai, bet lai tiem būtu izdevība, iepazīties jo dziļāk ar savas valodas smalkumiem un dzimtenes vēsturi. Tāda klaja uzstāšanās par latvieti un karsta pieķeršanās pie latviešu tautas toreiz bija ļoti neparasta un ne visai ieredzēta lieta, kāpēc tad Šlēziņu Andrejam un viņa biedriem bija jāpanes dažādas nepatikšanas un deva pa lielai daļai iemeslu, aiziet uz Krievijas sirmo galvas pilsētu un tur nobeigt ģimnāzijas kursu. [..]
Satiksmē Šlēziņu Andrejs bija jo sirsnīgs un jautrs vīrs, kurš ar savu attapību un saviem dabīgiem jokiem zināja kuplināt satiksmes brīžus."
Stātsrāts Andrejs Šlēziņš miris. Baltijas Vēstnesis, nr. 150 (1892, 6. jūl).

"[..] Kalniņš Vēbers (Varaidošu Zanders) un Šlēziņš Jelgavā pirmie ieveda un nodibināja latviešu ģimnāzistu starpā dziļākus dzīves uzskatus, latviešu valodas un literatūras cienīgu kopšanu no skolas darbiem svabados acumirkļos. Ar lielāko čaklumu un dedzību šinī pulciņā nodarbojās ar latviešu valodas, īpaši gramatikas, iepazīšanos un izdibināšanu, tāpat ar latviešu rakstniecību: Bīlenšteina un citas gramatikas tika cauri ietas no iesākuma līdz galam, savā starpā salīdzinātas, pārspriestas; viss, ko tik latviešu rakstniecība un avīžniecība tanī laikā varēja uzrādīt, labie un sliktie gara ražojumi, bija katram jo smalki pazīstami. Krietnos gabalus, tiklab no agrākās, kā arī no tā laika tekošās (dienas) rakstniecības, iemācījās no galvas un deklamēja (uzteica). [..] Kad nopietnos un priekš tā laika grūtos valodas un rakstniecības jautājumos jauno strādnieku pulciņā bija manāma gurdenība, tad nelaiķis Šl. Andrejs, kuru vairāk sauca par Lūsiņu, ar kādu izdevīgu atjautu un jautro omulību iesmīdināja visus un caur to atkal atjaunoja un uzspirdzināja nokusušos spēkus. Jautrā un omulīgā daba palika Šl. Andreja rakstura pamata īpašība visā viņa dzīvē [..]."
Miķelis Klusiņš. Šlēziņu Andreja piemiņai. Baltijas Vēstnesis, Nr.184 (15.08.1892)

"Nelaiķim bija ļoti apskaužama dabas īpašība, kas priekš mums, tā laika latviešu jaunekļiem, cīnoties ar dažādiem dzīves šķēršļiem un dažādām grūtībām, bija no liela svara un lielas vērtības: viņa lielā dzīves jautrība un dūšība, kas uzjautrināja un iepriecināja dzīves grūtībās apgurušos spēkus. Šlēziņu Andreja jautrība un dūšība nekad nepārvērtās pārgalvībā vai ļaunā trakulībā, kā tas daždien redzams jaunajā paaudzē. Kuram gan no nelaiķa Bauskas skolas biedriem nav atmiņā viņa jautrā valoda, smīnējoša seja, viņa joki un atjautas stundu starpās un citos vaļas brīžos? Ap viņu vienādi redzēja pūļiem apriņķskolniekus, gan atpūtas istabā, gan sētā. Kam nestāv vēl atmiņā viņa omulīgie jautrie kari ar tagad tāpat nelaiķi elementārskolotāju Masiņu? To laiku apriņķskola un elementārskola Bauskā bija vienā namā, kur tagadējā pilsētas skola, netālu no luterāņu baznīcas; abām skolām, apriņķskolai un elementārskolai, bija kopīga ģērb- jeb atpūtas istaba, t. i. durvis iz apriņķ- un elementārskolas istabām veda šinī istabā. Lai šinī istabā, kura nav visai liela, nebūtu spiešanās un grūstīšanās, pēc stundām apriņķskolniekus mēdza izlaist kādas 5 minūtes agrāki, nekā elementārskolniekus. Šlēziņu Andrejs izdevīgajā acumirklī mēģināja nodabūt atslēgu un elementārskolniekus ar visu skolotāju ieslēgt klasē. Un nu iesākās kapitulācijas nolīgumi starp elementārskolotāju un Šlēziņu Andreju, kura kapitulācija beidzās ar pilnīgu miera līgumu starp abjām partijām un lielākām draudzības apliecībām no abjām pusēm. Līdzskolnieki un skolotāji ilgi pieminēja Šl. And. jautro dabu. Šl. Andreja jautrā un omulīgā daba tāpat bij ļoti pazīstama ģimnāzistu un sevišķi tuvāko draugu pulciņā, kur jau sāka nodarboties nopietniem dzīves jautājumiem.
Miķelis Klusiņš. Šlēziņu Andreja piemiņai. Baltijas Vēstnesis, Nr.183 (14.08.1892).

cenzors
literāts
pedagogs

Krieviņ-Kuivu Andrejs

1858–1863
Bauskas vācu elementārskola
Bauska
No 1858. līdz 1863. gadam mācījies Bauskas vācu elementārskolā un apriņķa skolā.

1858–1863
Bauska
No 1858. līdz 1863. gadam mācījies Bauskas vācu elementārskolā un apriņķa skolā.

1864–1868
Jelgavas ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Mācījies Jelgavas ģimnāzijā. Skolu nav beidzis, izstājies no Jelgavas ģimnāzijas priekšpēdējās klases.

1869
Maskava
Ieguvis latīņu un grieķu valodas mājskolotāja tiesības Maskavā.

1871
Maskava
Nokārtojis ģimnāzijas abitūrijas eksāmenus Maskavas 1. ģimāzijā.

1871–1872
Lazareva Austrumu valodu institūts
Maskava
Studējis Lazareva Austrumu valodu institūtā.

1872–1876
Maskavas Universitāte
Maskava
Studējis krievu valodu un literatūru Maskavas universitātes Filoloģijas fakultātē, ieguvis filoloģijas kandidāta grādu.

01.07.1876–06.1885
Rēveles ģimnāzija
Suur-Kloostri 16, 10133 Tallinn
No 1876. gada 1. jūlija (pēc vecā stila) krievu valodas un literatūras virsskolotājs Rēveles ģimnāzijā (Tallinas guberņas ģimnāzijā).

1885
Rīgas Politehniskā augstskola
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Pēc 1885. gada krievu valodas ārštata docētājs Rīgas Politehnikumā.

1885–1892
Rīga
1885. gadā iecelts par iekšējās preses cenzoru Rīgā, kur līdz 1892. gadam cenzējis galvenokārt vācu rakstus.

1886
Rīgas Latviešu Biedrības Derīgu Grāmatu nodaļas apgāds
Rīga
1886. gada 17. maijā nodibinātās Derīgu grāmatu apgādāšanas nodaļas pirmais priekšnieks 1886. gada sākumā. No amata drīz atteicies.

Tallina
Apbedīts Rēvelē (tagadējā Tallinā).