Andrejs Ļevkins

1 bilde

22.12.1954 – 13.02.2023

Andrejs Ļevkins (1954–2023) – prozaiķis, žurnālists. Pēc izglītības matemātiķis. Prozu rakstījis krievu valodā. Pirmā grāmāta "Старинная арифметика" (1986) tika izdota apgādā "Liesma", visas turpmākās Krievijas izdevniecībās. 80. un 90. gadu mijā strādājis par žurnāla "Родник" redaktoru. Viņa darbi ir publicēti žurnālā "Karogs", "Даугава", "Родник", "Artteritory" u.c. Andreja Ļevkina darbi ir tulkoti baltkrievu, somu, vācu, angļu valodā, kā arī latviešu valodā publicēti žurnālā "Karogs" un 2016. gadā izdotajā stāstu krājumā "Dūmi miglā" (Orbīta, 2016) un "Nekas, ka īstenībā to nevar redzēt" (2024).

Dzimšanas laiks/vieta

22.12.1954
Rīga

Miršanas laiks/vieta

13.02.2023
Rīga

Profesionālā darbība

Grāmatas

1986: "Старинная арифметика" (stāstu krājums)
1991: "Тихие происшествия" (stāstu krājums)
1999: "Междуцарствие" (stāstu izlase)
2000: "Двойники" (stāstu krājums)
2000: "Цыганский роман" (stāstu krājums)
2002: "Голем, русская версия" (romāns un stāsti)
2004: "Черный воздух" (stāstu krājums)
2005: "Мозгва" (romāns)
2007: "Счастьеловка"
2010: "Марпл" (romāns)
2012: "Вена, операционная система"
2014: "Из Чикаго"
2016: "Битый пиксель"
2016
: "Города как камни и представления"
2016: "Дым внутрь погоды" (Dūmi miglā)

2020: "Голые мозги, кафельный прилавок".

2024:Nekas, ka īstenībā to nevar redzēt /Ничего, что нельзя увидеть в реальности: proza; tulkojuši Arvis Kolmanis, Guntis Berelis, Rimants Ziedonis.

Sasniegumi

2001: Andreja Belija (Андрея Белого) balvas laureāts proza kategorijā.

Citātu galerija

Par stāstu krājumu "Дым внутрь погоды" (Dūmi miglā)

Nu jā, un Ļevkina tekstus var nesaprast. Jeb drīzāk tā – tie ir labi piemēroti nesaprašanai. Es pat teiktu, tādai patīkamai un intelektuāli stimulējošai nesaprašanai, kur lasītājs var būt brīvs no pienākuma katru teikumu glīti un ar nolūku ievietot kopējā jēgas struktūrā. Tieši otrādi – tā vietā, lai iedziļinātos tekstu smalkmehānikā un saprašanas vārdā izjauktu tos pa daļām, tiem ir iespējams vienkārši ļauties. Baudīt autora meistarību un savdabīgo domāšanas veidu. Ļevkina prozā galvenā darbība ir iespaidu uzkrāšana un domāšanas process, bet cilvēka domas ir brīnišķīgas savā mainīgajā haotiskumā. Viena ideja nemanot pārvēršas par citu, un pēkšņi Katrīna komisijas veikalā pa radioaparāta "Alpīnists" skaļruni izdzird kādu sen aizmirstu vai varbūt pilnīgi svešu vācu šlāgeri, un viņas domas no elektriskā patvāra iegādes aizklīst uz Bavārijas kalniem, kur tās pārvēršas vispirms par dūmiem un tad par miglu. Kaut kā tā.

Kuzmins, Svens, Ļevkina mapes, Satori, 17.02.2017

Papildu vārdi

Андрей Викторович Левкин

Izglītība

–1972
Pabeidzis Mehānikas un Matemātikas institūtu Maskavā.

Darbavieta

Maskava
Polit.ru galvenais redaktors Maskavā

1972–1977
Latvijas PSR Zinātņu akadēmija
Rīga
Strādājis Elektronikas un Skaitļošanas tehnikas institūtā.

1988–1994
Žurnāls "Родник"
Žurnāla "Родник" galvenais redaktors

Dzīvesvieta

1954–1998
Rīga

1998
Maskava