Andrejs Lankovskis
05.03.1881 – 1944
Andrejs Lankovskis (1881-1944) – literāts. Stāstu "Virsaitis" (1928), "Karjera" (1929), romāna "Inženieris" (1931–33) un lugu "Pazudušais ministru prezidents" un "Kooperācija" (abas 1928) autors.
Dzimšanas laiks/vieta
05.03.1881
Grobiņa
Miršanas laiks/vieta
1944
Personiska informācija
1910: laulāts ar Augusti Sirak.
1922: laulība šķirta.
Profesionālā darbība
Strādājis Finanšu ministrijā kā ierēdnis.
STĀSTI
1928: Virsaitis. Rīga: A. Viestura izdevums.
1929: Karjera (satīrisks stāsts). Rīga: A. Viestura izdevums. (Atkārtots izdevums 1991. gadā. Rīga: LGBS.)
ROMĀNS
1931–33: Inženieris (romāns divos sējumos). Rīja: Jaunā Doma.
KOMĒDIJA
1928: Pazudušais ministru prezidents. Rīga: A. Viestura izdevums.
1928: Kooperācija. Rīga: A. Viestura izdevums.
1992: Andreja Lankas stāsta "Karjera" dramatizējums. Lomās A. Žagars, I. Adermanis, I. Pabērza, J. Kalniņš. Režisore A. Apele.
Citātu galerija
PAR STĀSTIEM "VIRSAITIS" UN "JAŅĶELIS" (A. VIESTURA IZDEVUMS, 1928)
Pirmā stāstā diezgan svaigi attēlota kāda noziedznieka Rūdolfa Loka dzīve, labošanās un krišana, kad viņā atmostas agrākie zvēriskie instinkti. Pirmā puse diezgan saistoša, interesants, starp citu, viņā ievestais kriminālistu žargons. Tālāk stiepts. "Janķelis" – stipri saraustīts un izplūdis stāsts par kāda censoņa cīņām. Grāmatas vienīgā vērtīgā īpašība ir vairākus notikumus zīmīgi raksturojošais attēlojums. Pašu stāstu uzbūve vēl ļoti primitīva, bez pienācīga daļu samēra un kāpinājuma viņos salikts plašs materiāls. Arī paši stāstu varoņi šķiet ar tendenci idealizēti. Nekādu literārisku vērtību vēl šī grāmata nesniedz, bet ja autors turpmāk ņems savu lietu nopietnāki un iepazīsies ar stāstu uzbūves teoriju, kā ari pratīs labāk atšķirt nozīmīgo no nevērtīgā, iespējami ari labāki sasniegumi kā augšminētā grāmatā.
Nonpareil. Idealizētie tipi. Zaļā Vārna, Nr. 1, 01.01.1929.
PAR ROMĀNU "INŽENIERIS" (JAUNĀ DOMA, 1931–33)
Romāns divās daļās, veltīts Latvijas augstskolas docenta inženiera Alfrēda Rāzumia piemiņai. Romāns sākās ar šā gadsimta pirmo gadu Liepājas vidusskolu skolēnu dzīves tēlojumu, kur jau iezīmējās galvenā varoņa – nākamā inženiera un augstskolas docenta Kārļa Zara un citu romāna personu sejas un aužas pirmie meti turpmāko notikumu savirknējumā. Kārlis Zars un Aina Māliņa jau te galvenās figūras. Turpmākā dzīve vai, citiem vārdiem, viņu mīla vienam pret otru un pašiem pret sevi viņus gan šķir, gan atkal tuvina. Zara studentu gadi pirmskara Rīgas politehnikā, pirmie inženiera darbi, pasaules karš, gūstniecība Vācijā, Latvijas tapšana, komunistu laiki, Latvijas pirmie uzbūves gadi – tie ir romāna gaitas atsevišķie posmi, kuru fonā redzams inženieris Zars. Vispilnīgāk tēloti Latvijas valsts pirmie gadi ar to gaišajām un – diemžēl – arī tumšajām pusēm. Droši vien dažs labs mūsu dienu darbinieks saskatīs tur savu ja ne ģīmetni, tad tipu. Romānam, ko var lasīt ar interesi mazāk mākslinieciska nekā kultūrvēsturiska nozīme.A. Lanka. Inženieris. Burtnieks, Nr. 6, 01.06.1933.
No visiem apskatāmiem darbiem labākais neapšaubāmi ir Lankas romāns "Inženieris" (jārunā gan tikai par šī romāna pirmo daļu, otrā vēl nav iznākusi). Rakstnieka vārds mums nav gluži svešs: priekš pāra gadiem parādījās viņa pirmā grāmata "Virsaitis", "Inženieru" pirmā daļā tēlots ģimnāzists un students Zars (īstenībā te iet runa par kaila pazīstama, nesen miruša latviešu inženiera jaunību). Jau kā skolnieks viņš darbojas slepenas organizācijās, taču 1905. g. kustībā aktīvi nepiedalās. Pēc tam viņš iestājas Rīgas politehnikas būvinženieru nodaļā un progresīvo studentu biedrībā. Pa vasarām praktizēdams kāda poļu uzņēmumos, viņš sākumā simpatizē strādniekiem. Bet jo atbildīgāku darbu viņam uzdod, jo vairāk viņš iedzīvojas pavēlnieka un izdzinēja lomā, iemācās lamāties. Viņš atmet ideju par sociālas iekārtas reorganizēšanu. "Tehnika tehnikas dēļ" kļūst par viņa motto. Nu viņš ilgojas pēc studiju beigšanas braukt uz Z. A. Savienotām Valstīm, jo viņam liekas, ka tikai tur var mantot tos piedzīvojumus, kas nepieciešami īstam inženierim. Amerikā ir arī izdevība spējīgam cilvēkam tikt uz priekšu. "Bet te nemākuļi stāv pirmā vietā. Tie sēž jums uz kakla... žņaudz jums elpu ciet... saista jums rokas..." saka viņa iedvesmotājs, inženieris Krafts. Diplomdarbam Zars izvēlas Doles elektrības spēkstacijas projektu un dabū par to godalgu. Arī Amerikas brauciens viņam jau drošs. Bet patlaban ir 1914. gads, un karš pārvelk visām izredzēm krustu. Neviens neredz asaras, kas Rīgas namu sienas līst, to pārbrēc urravas: "Sasitīsim, noslaucīsim, iznīcināsim". Zars to visu izjūt kā nejēdzību, kā dziļāko postu: viņš jau gandrīz bij sasniedzis savus kalngalus, bet tagad nevien tam, ko viņš sasniedzis, bet arī tam, pēc kā viņš vel tik karsti dzinās, — visam bij jāiet bojā. Šī izjūta ir "Inženiera" pirmās daļas fināls. Plašu vietu Lankas grāmatā aizņem tradicionālā mīlestība, Zara "romāns" ar Ainu. Bet arī šis "romāns" nedara rakstniekam gluži kaunu. — Ja meklējam Lankas darbam prototipu vai arī ko radniecīgu, tad nāk prātā krieva Garina lielā tetraloģija «Bērnība", "Ģimnāzisti", "Studenti" un "Inženieri" un Čirikova jaunatnes tēlojumi. Starpība tā, ka latviešu ģimnāzisti un studenti nav lik teātrāli sentimentāli un traģiski. Tas redzams nevien Lankas darbā, bet arī Švābes romānā "Vārds" un Gruznas "Bursakos". Izteiksmes svaigums liecina par Lankas stila patstāvību. Arī kompozīcija pieņemama: iemīlējies Ainā, Zars jūtas tā, itin ka viņš būtu uzsācis ar sieviešu dzimumu cīņu, un lai Ainu uzvarētu, viņam jākļūst par inženieri; viņa ceļu uz augšu vērojam gandrīz līdz pašām grāmatas beigām, bet tad nāk un kāpinājuma rezignēts atrisinājums. "Inženieris" savu krietno literārisko tikumu dēļ īstenībā vāji iederas tajās pelavās, ko apskatījām raksta sākumā.
Baumanis, Arturs. Pelavu raža. Daugava, Nr. 7, 01.07.1932.
Nodarbes
Pseidonīms
A. Lanka
Darbavieta
Apcietinājums
09.02.1927–18.11.1927
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga