Andrejs Dīriķis

02.02.1853 – 08.01.1888

Andrejs Dīriķis (1853–1888) – tulkotājs, publicists. No 1869. gada laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" publicējis tulkotus, lokalizētus stāstus. Rakstījis ceļojumu aprakstus, informatīvus rakstus, kā arī apceres par lietuviešu valodu un literatūru. Sastādījis lietuviešu-latviešu vārdnīcu un lietuviešu valodas gramatiku (manuskripti pazaudēti).

Darba autors (13)

Recepcijas persona (5)

Dzimšanas laiks/vieta

02.02.1853
Mētrienas pagasts
Dzimis Mētrienas (tolaik Ļaudonas-Odzienas) pagasta Asarkrogā.

Miršanas laiks/vieta

08.01.1888
Batumi
1887. gadā Batumi ārstējis tuberkulozi.

Personiska informācija

Dzimis krodzinieka ģimenē. Brālis – publicists, izdevējs un sabiedriskais darbinieks Bernhards Dīriķis.

1877–1882: dzīvojis Bulgārijā, Lietuvā (Kauņā), apceļojis Ungāriju, Austriju, Kaukāzu.
1887: Batumi ārstējis tuberkulozi.

Profesionālā darbība

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmā publikācija
1869: stāsts par ungāru dumpi pret austriešiem "Ērmots vecis" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (05.–08.02.)

Ceļojumu apraksti
1873: "Deviņas dienas leišos"
1878: "No Rīgas, pār Konstantinopoli, uz Bulgāriju"

Informatīvi raksti
1877: "Turcija"
1878: "Druskas no Ungārijas"
1879: "Bulgārijā"

Apceres par lietuviešu valodu un literatūru
1872: "Latvju rakstnieki un leišu valoda"
1874: "Kristjānis Doneleitis"
1880: "Leišu rakstnieku pūliņi"
1881: "Antons Juškevičs"
1882: "Leišu tautas dziesmas"
1883: "Leišu laikraksti"
1883: "Iz leišu laikraksta "Aušra""

CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI

Proza
Tulkojis A. Puškina un N. Gogoļa stāstus.

Lugas
1871: L. B. Pikara, F. Šillera "Divējādi ceļi uz laimi" (teātrī un grāmatā)
1872, 1873: A. Millera "Rūķītis jeb labais mājas gars" (teātrī un grāmatā)
1877: K. Guckova "Aizgājēji" (teātrī)

SASTĀDĪTĀJS

Sastādījis lietuviešu-latviešu vārdnīcu un lietuviešu valodas gramatiku (manuskripti pazaudēti).

Citātu galerija

PAR ANDREJA DĪRIĶA LITERĀRO DARBĪBU

"Iepazīstinādams latviešus ar toreiz tik svešo un tālo zemju vēsturi, paražām, autors runā arī par problēmām, kas aktuālas viņa dzimtenei, par tautas atbrīvošanās kustību, par uzstāšanos pret valdošo šķiru privilēģijām. Daudzajos ceļojumos rodas kontakti ar demokrātiski un pat revolucionāri noskaņotajiem cittautu inteliģentiem. Ne velti mēs ar Andreja Dīriķa vārdu parasti pirmoreiz iepazīstamies, lasot Raiņa biogrāfiju: viņš ir tas cilvēks, kas toreiz topošajam dzejniekam ģimnāzistam dod lasīt aizliegto lietuviešu avīzi "Aušra" un sociālistu revolucionāru žurnālus. Andrejs Dīriķis pazīstams arī kā viens no aktīvākajiem tulkotājiem 70., 80. gados. Viņš pirmais iepazīstinājis latviešu lasītājus ar neaizmirstamo Austrumu zobgali, muļķības un augstmanības apkarotāju Hodžu Nasredinu. Tulkojis Puškina stāstus, Guckova lugu "Aizgājēji", N. Gogola "Karieti". Kad pāri Vidzemei 1872. gadā brāžas viesuļvētra, Andrejs Dīriķis ir pirmais, kas stāstu par zvejniekciemu postu mēģina ietvert daiļdarba formā. Sociālie kontrasti spēcīgi iezīmējas stāstā "Ābeles noslēpums". Tomēr savu stāstnieka talantu Andrejs Dīriķis nepaspēj izkopt, viņa darbus vēl bojā sentimentalitāte un didaktika, dažkārt arī idiliskie nobeigumi."

Viese, Saulcerīte. Mūsu novadnieki: Andrejs Dīriķis. Stars, Nr. 14, 01.02.1973.

PAR ANDREJA DĪRIĶA IEGULDĪJUMU LITUĀNISTIKĀ

"Pats galvenais Andreja Dīriķa ieguldījums atrodas liutuānistikā. Būdams bez speciālas izglītības, bet apveltīts ar valodu talantu un filologa interesēm, viņš pamatīgi apgūst lietuviešu valodu, lasa lietuviešu grāmatas, studē viņu vēsturi. Kādu laiku viņš dzīvo Kauņā – lai jo tuvāk iepazītu lietuviešu tautu. (Tieši par Dīriķa valodnieka interesēm liecina daži viņa raksti par latviešu un leišu izloksnēm).
Lietuviešu un latviešu literatūru un kultūru sakari nesākas ar Andreju Dīriķi. Tā jau 1821. gadā latviski publicēts Kristijona Donelaiša "Gadalaiku" pirmais fragments Kārļa Vatsona atdzejojumā. Taču pa īstam šie sakari latviešu pusē izvēršas un attīstās tikai, sākot ar Dīriķi. Viņš ir pirmais latviešu literāts, kas lietuviešu lietām nododas sistemātiski."

Ancītis, Valdemārs. Tautietis, kuram liktens lēma... Komunisma Uzvara, Nr. 29, 07.03.1978.