"[..] spēcīga personība ar plašām zināšanām, apskaužamu enerģiju un reti sastopamām darba spējām. Andas ieguldījums latviešu grāmatniecībā ir liels gan apjomā, gan nozīmīgumā, turklāt ne vien ar talantu, bet arī ļoti rūpīgu darbu darīts. Anda nezināja, ko nozīmē ar vieglu roku "pārcelts" daiļdarbs, viņa saprata, kāda vērtība ir Universitātē pamatīgi apgūtā vācu valoda un nemitīgi padziļināmās zināšanas dzimtajā latviešu valodā. Nekur – nevienā Andas darbā nav sastopama paviršība. Ik tulkojumā (lai minam kaut vai fon Kleista, Gētes, Šniclera, Šulca, Feihtvangera, Remarka darbus) tūdaļ pamanāma rūpīga attiecīgā laikmeta vides izpēte līdz pat niecīgākajam sīkumam un oriģināla valodas spoža atveide. Nē, tā nebūt nebija "tamborēšana", lai izceltos ar īpašiem atradumiem leksikā, ar jaunvārdu darinājumiem un samežģīti ekstravagantām konstrukcijām. Viss kalpoja vienam mērķim – lai lasītājs saņemtu nevis tulkojamā daiļdarba vārgu atspulgu vai virspusīgu satura atstāstu, bet gan tam adekvātu radoša darba rezultātu. Andas darbība literatūras kritika iepazīstama publikācijās presē un vairākos rakstu krājumos."
Runce, Ruta. Atvadu vārdi Andai Plēsumai. Literatūra un Māksla, 1993, 29. okt., 8. lpp.