Anda Plēsuma

Dzimusi pienotavas vadītāja ģimenē.

Darbība literatūrkritikā un zinātnē
1958: pirmā publikācija – raksts "Grāmata jauniem un veciem" par Annas Brigaderes autobiogrāfisko triloģiju laikrakstā "Padomju Jaunatne".
1967: disertācija "Žaņa Grīvas daiļdarbu mākslinieciskā meistarība" filoloģijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai, zinātniskais vadītājs Arvīds Grigulis.
1984: apcere par Andri Kolbergu "Ar vaļējām acīm pa dzīvi".
1987: monogrāfija "Gājums pretī gaismai: Laimonis Purs dzīvē un grāmatās".


Ārzemju literatūras tulkojumi
No vācu valodas
1995: brāļu Grimmu "Pasakas" (Sprīdītis).
1994: Arturs Šniclers "Gana stabule" (žurnālā "Karogs").
1993: Johanness Mario Zimmels "Mīla – tas ir tikai vārds" (Vaga).
1992: Krista Volfa "Kasandra" (izlase, kopā ar Mirdzu Zariņu; arī priekšvārda autore; Liesma).
1991: Ērihs Marija Remarks "Melnais obelisks" (Liesma).
1989: Lions Feihtvangers "Apsolītā zeme" (arī priekšvārda autore; Liesma).
1987: Lions Feihtvangers "Dēli" (arī priekšvārda autore; Liesma).
1986: Vituss B. Drešers "Izdzīvošanas likums" (Avots).
1985: Makss Valters Šulcs "Karavīrs un sieviete; Kādas klusas leģendas beigas" (arī pēcvārda autore; Liesma).
1983: Arturs Šniclers "Terēze; Nāve; Elzes jaunkundze" (arī sastādītāja; Liesma).
1981: Peters Otto Hotjevics " Trīsdesmit gadu miers" (Liesma).
1980: Arturs Šniclers "Kazanovas atgriešanās" (arī priekšvārda autore; Liesma).
1976: Johans Volfgangs Gēte "Poēzija un īstenība" (Liesma).
1972: Heinrihs fon Kleists "Marķīze fon O." (Liesma).
1970: Henrijs Jēgers "Bojā ejai nolemto sacelšanās" (Liesma).
1968: Oto Šteigers "Gads vienpadsmit mēnešos" (Liesma).
1966: Pauls Šalliks " Engelberts Reineke" (Liesma).
1962: Ērihs Šēnebeks " Galileo Galilejs" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1959: Leonhards Franks "Kreisajā pusē, kur sirds" (Latvijas Valsts izdevniecība).

No krievu valodas
1958: Georgijs Papiašvili. "Notikums mežā" (laikrakstā "Pionieris").
1956: Pjotrs Pavļenko "Stāsti" (Latvijas Valsts izdevniecība).

Darbība valodniecībā
1995: Zviedru-latviešu vārdnīca: ap 20 000 vārdu redaktore (Jāņa sēta).
1993, 1994, 1997, 2000: Latviešu-krievu vārdnīcas; Krievu-latviešu vārdnīcas sastādīšana (Avots).
1965: Latviešu-krievu frazeoloģiskā vārdnīcas sastādīšana (Liesma).
1960, 1962, 1975, 1984: Vācu-latviešu vārdnīcas sastādīšana, izdevumu pārstrādāšana (Latvijas Valsts izdevniecība).

"[..] spēcīga personība ar plašām zināšanām, apskaužamu enerģiju un reti sastopamām darba spējām. Andas ieguldījums latviešu grāmatniecībā ir liels gan apjomā, gan nozīmīgumā, turklāt ne vien ar talantu, bet arī ļoti rūpīgu darbu darīts. Anda nezināja, ko nozīmē ar vieglu roku "pārcelts" daiļdarbs, viņa saprata, kāda vērtība ir Universitātē pamatīgi apgūtā vācu valoda un nemitīgi padziļināmās zināšanas dzimtajā latviešu valodā. Nekur – nevienā Andas darbā nav sastopama paviršība. Ik tulkojumā (lai minam kaut vai fon Kleista, Gētes, Šniclera, Šulca, Feihtvangera, Remarka darbus) tūdaļ pamanāma rūpīga attiecīgā laikmeta vides izpēte līdz pat niecīgākajam sīkumam un oriģināla valodas spoža atveide. Nē, tā nebūt nebija "tamborēšana", lai izceltos ar īpašiem atradumiem leksikā, ar jaunvārdu darinājumiem un samežģīti ekstravagantām konstrukcijām. Viss kalpoja vienam mērķim – lai lasītājs saņemtu nevis tulkojamā daiļdarba vārgu atspulgu vai virspusīgu satura atstāstu, bet gan tam adekvātu radoša darba rezultātu. Andas darbība literatūras kritika iepazīstama publikācijās presē un vairākos rakstu krājumos."

Runce, Ruta. Atvadu vārdi Andai Plēsumai. Literatūra un Māksla, 1993, 29. okt., 8. lpp.

literatūrkritiķe
literatūrzinātniece
tulkotāja
valodniece

Brīdaka

1935–1948
Rīgas 2. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga

1948–1953
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultāte

1956–1961
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga

1963–1968
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Līdz 1965. gadam – Latvijas Valsts izdevniecība).

1968–1977
Jēkaba Alkšņa Rīgas Augstākā aviācijas inženieru karaskola
Rīga
Docētāja.

1977–1978
Galvenā enciklopēdiju redakcija (1963–1997)
Maskavas iela 68, Rīga
Vecākā zinātniskā redaktore.

1979–1982
Izdevniecība "Avots"
Puškina iela 1a, Rīga
Vārdnīcu redakcijas vadītāja.

1982–1986
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Kritikas un literārā mantojuma redakcijas vadītāja.

1959–1990
Latvijas PSR Žurnālistu savienība
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
Biedre.

1982–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre.

1990–1993
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre.

1990–1993
Latvijas Žurnālistu savienība
Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga
Biedre.