Meklēt

Anatols Imermanis

3 bildes
Anatols Imermanis
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Anatols Imermanis
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Anatols Imermanis
Avots: Zvaigzne, Nr. 22, 1984, 20. nov.
Lomas: dzejnieks, rakstnieks

18.11.1914 – 13.11.1998

Anatols Imermanis (1914–1998) – Latvijas ebreju izcelsmes dzejnieks un rakstnieks. Jaunības gados aizrāvies ar komunisma idejām. Kopā ar Gunāru Cīruli sarakstījis pirmos piedzīvojumu žanra prozas darbus latviešu pēckara literatūrā. Vairāku dzejoļu krājumu autors. Dzejoļos pievērsies pilsētas tematikai, mīlestībai, radoša cilvēka sūtībai. Rakstījis dzejoļus arī krievu un vācu valodā. Atdzejojis un tulkojis no krievu un vācu valodas.

  • Darba autors (154)
  • Tulkotājs (2)
  • Atdzejotājs (3)
  • Sastādītājs (1)
  • Mākslinieks (1)
  • Līdzautors (1)
  • Recepcijas persona (79)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    18.11.1914
    Maskava

    Miršanas laiks/vieta

    13.11.1998
    Rīga

    Personiska informācija

    Dzimis grāmatveža Ādolfa un Ženijas Imermaņu ģimenē Maskavā, uz kurieni viņa vecāki Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās no Kurzemes.
    1919: Imermaņu ģimene atgriežas Latvijā un dzīvo Liepājā.
    Kopš 1946: strādā literāru darbu.

    Profesionālā darbība

    LITERĀRĀ DARBĪBA

    1933: pirmā publikācija – dzejolis "Izpārdošana" Rīgas Tautas augstskolas žurnālā "RTA".

    LITERĀRIE DARBI

    Dzejoļu krājumi

    1947: "Pie Daugavas".
    1951: "Pilsēta pie jūras".
    1953: "Kur visi kuģi satiksies".
    1959: "Zvaigžņu stunda".
    1959: "Kamēr sirds vēl sit…".
    1961: "Šonakt mierīgas tikai zvaigznes".
    1974: "Atzīšanas koks".
    1976: "Saruna ar V. van Gogu u. c.".
    1979: "Palete".
    1981: "Molberts".
    1984: "Dzīļu noreibums".
    1997: "Dzīvesstāsts un 33 jauni dzejoļi par mīlestību un nemīlestību".

    Stāsti un romāni

    1949: "Lidojums".
    1950: "Parole – USSR" (kopā ar Gunāru Cīruli).
    1952: "Dzīvoklis bez numura" (kopā ar Gunāru Cīruli).
    1955: "Sestās klases dārgums".
    1960: "Biedrs mauzeris" (kopā ar Gunāru Cīruli).
    1961: "Tobago" maina kursu" (kopā ar Gunāru Cīruli).
    1964: "Pavadonis met ēnu".
    1968: "Lidmašīnas krīt okeānā" (kopā ar Gunāru Cīruli).
    1968: "24–25 neatgriežas. Trīs dienas Kristportā".
    1970: "Hamburgas orākuls".
    1970: "Viesnīcas "Holivuda" rēgi".
    1971: "Mortona piramīda".
    1978: "Seifam vajadzīgs kramplauzis".
    1982: "Nāve zem lietussarga".
    1993: "Autogrāfs".
    1993: "Nāve stadionā".
    1993: "Kriminālgabals ar piecām plikavām".
    1993: "Sarkanais obelisks".
    1993: "Erotiskā biogrāfija".
    1994: "Mantojums no Amerika".
    1995: "Viesnīcas "Aizsaule" spoki".

    Memuāri

    2002: "Pieci aresti un piecas plikavas".

    Darbība kinodramaturģijā

    1967: scenārijs Rīgas kinostudijas mākslas filmai "Браслет и Будда" (kopā ar Gunāru Cīruli un Mihailu Bleimanu; režisors – Rostislavs Gorjajevs).

    Ārzemju autoru tulkojumi

    No krievu valodas
    1960: Aleksandrs Bloks "Lakstīgalu dārzs".
    1983: Vladimirs Jerjomenko "Saules lietus".

    No vācu valodas
    1961: Johanness Behers "Dzejnieka testaments" (arī izlases sastādītājs).
    1997: Matiass Knolls "Soneti: Pirmais lapaspušķis" (kopā ar Valdi Bisenieku).

    Citātu galerija

    PAR ANATOLA IMERMAŅA LITERĀRO DARBĪBU

    "Knuts Skujenieks par Anatolu Imermani teicis: "Anatols pirmām kārtām bija cilvēks, un tajos apstākļos tādu nebija daudz. Lielākā daļa turēja muti aiz bailēm, citi karjeras dēļ. Viņus Anatols, kas runāja, ko domāja, ērcināja visvairāk." [..]
    K. Skujenieks atmiņās paudis, ka Imermanim nekad nevarēja būt spoža karjera, ja arī būtu gribējis – to gluži vienkārši nepieļāva viņa pasaules uztvere. Kā Tēvijas kara dalībnieks viņš sākumā aicināts uz solīdiem un oficiāliem pasākumiem, taču allaž, grūti pateikt, tīšām vai ne, tajos izspēlējis kaut ko tādu, kas viņa autoritāti sagrāva, un otrreiz viņu uz tādiem pasākumiem vairs neaicināja.
    Anatolu Imermani laikabiedri sauc gan par literāru, gan ārpusliterāru parādību. Dzejnieka bohēmiskais dzīvesveids bija biogrāfiska alternatīva visai pēckara padomju dzīvei. Tāpēc viņu cienīja visas literātu paaudzes, un tāpēc Imermanis ir kļuvis par latviešu literārās folkloras avotu."

    Meistere, Daina. Anatols Imermanis: "Tur mana jūra šalc!". Kurzemes Vārds, Nr. 240, 2014, 16 .okt., 10. lpp.

    Saiknes

    Gunārs Cīrulis - Domubiedrs

    Nodarbes

    dzejnieks
    rakstnieks

    Izglītība

    –1931
    Liepājas ģimnāzija
    Liepāja

    Rīgas Tautas augstskola
    Bruņinieku iela 24A, Rīga
    Literatūras un žurnālistikas studija

    1932–1934
    Angļu valodas institūts
    Raiņa bulvāris 29, Rīga

    Apcietinājums

    07.1934–1937
    Mazā Matīsa iela 3, Rīga
    Iesaistījās nelegālajā kustībā pie Latvijas Komunistiskās Jaunatnes savienības, tika apcietināts un notiesāts. Sodu viņš izcieš Rīgas Centrālcietumā un Cēsu cietumā.Apcietinājumā rakstījis dzejoļus, daži ievietoti žurnālos "Sarkanā Palīdzība", "Brīvā Jaunatne".

    Darbavieta

    1937–1939
    Daugavpils
    Strādājis Latvijas armijas darba komandā Daugavpilī.

    1940–1941
    Rīga
    Strādājis Biogrāfiskajā arhīvā.

    10.1940–1941
    Žurnāls "Radio Vilnis"
    Rīga
    Žurnāla tehniskais redaktors, kopš 1941. gada maija – atbildīgais redaktors.

    1943–1944
    Laikraksts "Latviešu Strēlnieks"
    Maskava

    1943–1944
    Laikraksts "Par Padomju Latviju"
    Maskava

    1945
    Latvijas PSR Radiokomiteja
    Rīga
    Literāro raidījumu galvenā redaktora vietnieks

    Dalība organizācijās

    1940
    Rīga
    Īsu laiku ir Rūpniecības un tirdzniecības darbinieku arodbiedrības valdes loceklis

    1945–1990
    Latvijas Padomju rakstnieku savienība
    Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
    Biedrs

    1990–1998
    Latvijas Rakstnieku savienība
    Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
    Biedrs

    Dienests

    08.1941–1944
    Sarkanā armija
    Krievija
    Otrā pasaules kara laikā cīnījās Sarkanajā armijā pie Maskavas, Staraja Rusas.

    Ceļojums

    1972
    Polija

    08.1976–09.1976
    Rostoka
    Apmaiņas brauciens.

    11.1980
    Ungārija

    08.1981–09.1981
    Rumānija

    02.10.1988–12.10.1988
    Rostoka

    Apglabāts

    17.11.1998
    Rīga

    Apbalvojumi

    LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
    1974