Alfreds Stāks

Dzīves gaitas sākušās Cēsīs, bet vēlāk, dažādi krustojoties, novedušas Krievijā, 1918: 18. novembrī atgriezies Latvijā.

Dzīvojis Jēkabpilī un Jaunjelgavā, kur bijis tiesas sekretārs. 
1944: devies bēgļu gaitās uz Vāciju. 
1945: Šlēsvigā atvēris grāmatnīcu, kas vēlāk darbojās Eitīnē (līdz 1958. gadam). 

Organizējis latviešu grāmatu skates Vācijā. 
Sastādījis gandrīz pilnīgu trimdas periodikas bibliogrāfisko rādītāju 1944–75, metodoloģiski lietojot V. Caunes un A. Ģintera rādītāja principus (manuskripts atrodas Minsteres Latviešu ģimnāzijas arhīvā). 

Daudzi trimdas periodiskie izdevumi saglabājušies vienīgi Stāka arhīvā.

PAR ALFREDU STĀKU

"Cilvēka iedabā ir dziņas kaut kam pieķerties. A. Stākam tās bijušas grāmatas. Viņš tās krājis jau dzimtenē un ar retu rūpību turpina krāt ari trimdā. Tālab ar maz izņēmumiem visus latviešu izdevumus, ieskaitot arī periodiku, kādreiz sīkos nometņu biļetenus, draudžu izdevumus dažādās zemēs u. c., var atrast jubilāra bibliotēkā, īstenībā — kastēs, jo, lai visu izvietotu plauktos, viens dzīvoklis būtu par šauru. Kad gadu atpakaļ B. Jēgers. vācot materiālus Trimdas izdevumu bibliogrāfijai, bija ieradies ari pie A. Stāka, viņš varēja liecināt, ka vienīgi Melburnas latviešu biedrības bibliotēka Austrālijā varot sacensties ar gaviļnieka krājumiem.

bibliogrāfs

Jēkabpils

Jaunjelgava

1945
Šlēsviga

Cēsis
Ieguvis vidējo izglītību.

Jaunjelgava
Jaunjelgavas tiesa. Tiesas sekretārs.Jaunjelgavas pilsētas valdes ierēdnis.

1945
Šlēsviga
Atvēris grāmatnīcu.

1958
Eitīne
Atvēris grāmatnīcu.

1919–1920
Latvijas armija
Obligātais dienests.

1944
Vācija

06.07.1976
Eitīne