Alfrēds Krūklis
11.05.1921 – 17.05.2003
Alfrēds Krūklis (1921–2003) – dzejnieks, atdzejotājs. Ar Alfrēda Krūkļa liriskajiem un romantiskajiem tekstiem komponēti vairāki simti solo, estrādes, kora dziesmu, īpašu ievērību guva un joprojām populāras ir 20. gadsimta 60. gados un 70. gadu sākumā tapušās Raimonda Paula dziesmas ar Alfrēda Krūkļa vārdiem. Atdzejojis Džordža Gordona Bairona, Persija Biša Šellija un citu autoru darbus, dziesmu tekstus noangļu, krievu, spāņu, vācu valodas, tulkojis Viljama Šekspīra, Karla Guckova, Alehandro Kasonas un citu autoru lugas.
Dzimšanas laiks/vieta
11.05.1921
Krotes pagasts
Dzimis Krotes pagasta Būdniekos.
Miršanas laiks/vieta
17.05.2003
Salacgrīva
Personiska informācija
Dzimis zemnieka ģimenē, Alfrēda Krūkļa māte Emīlija ir Ata Kronvalda māsas Billes meita.
1934: beidzis Krotes pamatskolu.
1934–1937: mācījies Liepājas 1. ģimnāzijā.
1942: beidzis vidusskolu Rīgā kā eksternis.
1943: iesaukts leģionā, slēpies Sabilē, Rīgā un Lietuvā.
1944–1948: studējis Latvijas Valsts universitātes Arhitektūras fakultātē.
Profesionālā darbība
1946: pirmais publicētais dzejolis – "Slēpotāja" laikrakstā "Padomju Students" , 22. martā.
1948–1949: strādājis par redaktoru Latvijas Telegrāfa aģentūrā.
1956–1969: strādājis Radioraidījumu un televīzijas komitejas Literāri dramatisko raidījumu redakcijā.
Ar Alfrēda Krūkļa liriskajiem un romantiskajiem tekstiem komponētivairāki simti solo, estrādes, kora dziesmu (komponisti Ivars Birkāns, Georgs Dovgjallo, Lūcija Garūta, Edmunds Goldšteins, Gunārs Freidenfelds, Elga Īgenberga, Romualds Jermaks, Aldonis Kalniņš, Indulis Kalniņš, Valters Kaminskis, Zigmars Liepiņš, Gunārs Ordelovskis, Ringolds Ore, Jānis Ozoliņš, Raimonds Pauls, Valts Pūce, Edgars Račevskis, Ģederts Ramans, Vilnis Salaks, Jānis Sildegs, Ārijs Škepasts, Ivars Vīgners, Alnis Zaķis, Marģeris Zariņš, Arvīds Žilinskis un citi), īpašu ievērību guvušas un joprojām populāras ir 20. gadsimta 60. gados un 70. gadu sākumā tapušās Raimonda Paula dziesmas ar Alfrēda Krūkļa vārdiem.
DZEJA
1953: "Pavasaris dzimtenē" (Latvijas Valsts izdevniecība).1955: "Diena aust" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1956: "Jūra šalc", poēma (Latvijas Valsts izdevniecība).
1958: "Putni, kas nepagurst" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1964: "Zvaigžņukaravānas" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1969: "Sarkanie rudens zirgi" (Liesma).
1970: "Ugunsputna spārns", izlase (Liesma).
1973: "Teic, kur zeme tā" (Liesma).
1977: "Ķiršu lietus" (Liesma).
1981: "Caur zilu mūža dzeju" (Liesma).
1985: "Vienas rozes dēļ" (Liesma).
1986: "Dziesmās ieputināts", izlase sērijā "Dzeja jaunatnei" (Liesma).
1995: "Rozes uz barikādēm" (Zvaigzne ABC).
1996: "Sapņu pārdevējs", izlase un pirmpublicējumi (Daugava).
1996: "Mežrozīte zied un zied", dziesmu tekstu izlase (Likteņstāsti).
1997: "Skurba kā ceriņš", mīlas lirika (Liesma).
1997: "Suņu karaļa kalendārs" (Pētergailis).
1997: "Atmiņu lauskas no manas dzīves un33 jaunākie dzejoļi", sērijā"Dzīvesstāsts un..." (Likteņstāsti).
2000: "Atnāc kaut sapnī" (Likteņstāsti).
2002: "Likteņa smīns" (Valters un Rapa).
2003: "Lirika", izlase (Zvaigzne ABC).
DZEJA BĒRNIEM
1956: "Vismīļākā dāvana" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1966: "TāluSjerrā ir kāds kalns" (Liesma).
1966: "Labu nakti!" (Liesma).
PROZA
1995: "Svešinieks Paradīzē", stāsti, noveles un humoreskas (Rota).2003: "Burves smaids", romāns (manuskriptā).
CITI DARBI
1960: librets Ģederta Ramana muzikālajai komēdijai "Kaijasbez jūras".1965: teksts Marģera Zariņa oratorijai "Mahagoni".
TULKOJUMI
Atdzejojis un tulkojis no angļu, krievu, spāņu un vācu valodas.1954: S. Maršaks "Misters Tvisters", dzeja jaunākā skolas vecuma bērniem (Latvijas Valsts izdevniecība).
1956: Džordžs Gordons Bairons (George Gordon Byron), dzeja grāmatā "Izlase" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1960: Karls Guckovs (Karl Gutzkow) "Uriels Akosta" (Akadēmiskajā drāmas teātrī).
1961: Persijs Bišs Šellijs (Percy Bysshe Shelley), dzejasizlase "Lirika", arī sakārtotājs un priekšvārda autors (1961; Latvijas Valsts izdevniecība).
1963: Viljams Šekspīrs (William Shakespeare) "Venēcijas tirgotājs" (Viljama Šekspīra Kopotu rakstu 2. sējumā; Latvijas Valsts izdevniecība).
1988: Alehandro Kasona (Alejandro Casona) "Rītausmas dāma" (Dailes teātrī).
Citātu galerija
"Raksturīga A. Krūkļa īpatnība ir viņa pievēršanās cilvēka mūža gājumam, piemēram, balādē "Neparastais akmens". Gan šajā balādē, gan daudzos citos dzejoļos cilvēka mūžs dzejniekam saistās ar dzimtenes un mīlestības tēmu. Tur, kur savas subjektīvās izjūtas dzejnieks organiski iekausē dzejolī un sniedz māksliniecisku vispārinājumu, rodas labas vārsmas. Pirmo reizi tas uzskatāmi izpaudās krājumā "Putni, kas nepagurst". (..) Vispār jāatceras, ka tieši ar šo krājumu, kas savā laikā izpelnījās ne mazumu gan labu, gan kritisku vārdu, daudzi lasītāji Alfrēdu Krūkli sāka iepazīt kā visai īpatnēju dzejnieku. .. ar savu tiešumu, ar izjustu, dzīvē iepazītu pārdzīvojumu saista dzejoļu cikls "Bulvāru simfonijas". Tajā Alfrēdu Krūkli redzam kā "pilsētas dzejnieku". Viņš runā gan par "ziedu konfeti un mākoņu serpentīnu", gan liepu "caurspīdīgo lapu neilonu", gan arī par vēju, kurš, "tērpies baltajā jasmīnu frakā", augu dienu nīkst uz bulvāra. (..) Savu mīlestību un attieksmi pret dzimto zemi viņš gandrīz vienmēr izsaka, izmantojot dažādas dabas gleznas."
Dikess, Imants. Alfrēda Krūkļa dzejas izlase. Literatūra un Māksla, 25.09.1971.
"[Alfrēds Krūklis] tā pa īstam vēl joprojām nav novērtēts, bet dziesmas ar viņa vārdiem baudīja milzīgu popularitāti gan tajos laikos, gan arī šobrīd. Viņa rakstītās rindas bija ļoti saprotamas un pieņemamas daudziem cilvēkiem. Patiesībā Krūklis vienmēr ir bijis ļoti nacionāli noskaņots un mācēja savdabīgi slēptā veidā paust mīlestību pret savu zemi. Kaut vai jāmin dziesma "Kādēļ man dziedāt svešu dziesmu", kura vēlāk tika aizliegta un rezultātā pārdēvēta par "Mežābeli". Mēs visi tagad varam pārliecināties, ka šie dzejoļi un dziesmas dzīvo vēl šodien un, iespējams, tos dziedās arī nākamās paaudzes."
Raimonds Pauls, kompaktdiska "Tev, mana labā" buklets (Rīga: MicRec, 2001).
Saiknes
Ārija Silabriede - Bijusī sieva
Izglītība
–1934
Krotes pamatskola
Krotes muiža
Beidzis Krotes pamatskolu.
1934–1937
Liepājas 1. vidusskola
Mācījies Liepājas 1. ģimnāzijā (vidusskolu beidzis kā eksternis 1942. gadā).
1944–1948
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis LVU Arhitektūras fakultātē.
Dalība organizācijās
1953–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
1990–2003
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Apglabāts
Rīgas Pirmie Meža kapi
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar Ordeņa domes 2001. gada 10. oktobra lēmumu.
V šķira
2001