Alfrēds Goba
11.11.1889 – 31.01.1972
Alfrēds Goba (1889–1972) – bibliotekārs, literatūras vēsturnieks, kritiķis un kultūrvēsturnieks. 20. gadsimta 20. un 30. gados publicējis vairāk nekā 1000 rakstu un recenziju par latviešu literatūru. Sarakstījis grāmatas "Juris Neikens" (1926), "Jēkabs Zvaigznīte" (1927), "Pirmās "Pēterburgas Avīzes" un viņu nozīme tautas atmodas gaitā" (1929), "Andrejs Pumpurs un Lāčplēša spēka avoti", "Auseklis un latvietības avōti"un "Kronvaldu Atis un tēvuzemes mīlestības avoti" (visas 1934. gadā) un citas. Alfrēda Gobas darbos rūpīgs rakstnieku biogrāfijas izklāsts, balstīts vēstuļu un citos arhīva materiālos, daiļrades apskatos uzsvērta nacionālās vienotības idejas un tautiskuma nozīme rakstnieku darbu tapšanā un arī to vērtējumā. Sarakstījis literatūrvēstures grāmatu skolām "Latviešu rakstnieki" (1926), līdzautors Alberta Prandes grāmatai "Latvju rakstniecība portrejās" (1926). Sastādījši Jura Neikena, Jēkaba Zvaigznītes, Krišjāņa Barona, Doku Ata, Jura Alunāna, Antona Austriņa, Persieša un citu rakstus sējumus. Mūža nogalē rakstījis atmiņas, kā arī vācis arī citu kultūras darbinieku atmiņas, sagatavojis manuskriptus "Rakstniecības vārdnīca" (14 sējumos), "Latviešu daiļražu vārdnīca" (3 sējumos) un citus.
Dzimšanas laiks/vieta
11.11.1889
Dignāja
Dzimis Dignājas pagasta "Slīderos".
Miršanas laiks/vieta
31.01.1972
Rīga
Personiska informācija
Dzimis saimnieka ģimenē.
Ar grāmatām sācis darboties 19 gadu vecumā, kad arī rodas mudinājums, turpināt izglītību Rīgā un Maskavā. Pasaules kara laikā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Krieviju; bēgļu gaitas aizveda līdz pat Kaukāzam, dzīvojis un strādājis Baku.
1918: atgriežas Latvijā, kopš 1923: dzīvoja Rīgā.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
1915: pirmā publikācija – raksts "Ētiskas problēmas latviešu rakstniecībā" krājumā "Brīvas balsis".
20. gadsimta 20. un 30. gados publicējis vairāk nekā 1000 rakstu un recenziju par latviešu literatūru.
GRĀMATĀS IZDOTIE LITERATŪRVĒSTURISKIE DARBI UN MONOGRĀFIJAS
1926: Juris Neikens.
1927: Jēkabs Zvaigznīte.
1929: Pirmās "Pēterburgas Avīzes" un viņu nozīme tautas atmodas gaitā.
1934: Kronvalda Atis un tēvuzemes mīlestības avoti.
1934: Andrejs Pumpurs un Lāčplēša spēka avoti.
1934: Auseklis un latvietības avoti.
1936: Kronvalda Atis dzīvē un darbā; kopā ar Kārli Kārkliņu.
1937: Kronvalda Atis latvisma atmodas vēsturē, ar ps. Aldis Goba.
Rakstnieku biogrāfiju izklāsts balstīts uz vēstuļu un citis materiālu citējumos, daiļrades apskatos akcentēta nacionālās vienotības ideja un tautiskuma nozīme rakstnieku darba tapšanā un vērtējumā.
CITI DARBI
1926, 1934: Latviešu rakstnieki: literatūrvēstures grāmata skolām.
1931: Palīgs latviešu literatūras eksāmenos, ar ps. A. Vīksna.
Līdzautors Alberta Prandes grāmatai "Latvju rakstniecība portrejās" (1926), ar šifru xx sniedzis tajā īsus apskatus par vairāk nekā 360 personām.
SASTĀDĪTIE IZDEVUMI
1924: Neikens, Juris. Raksti.
1924: Neikens, Juris. Dzejoļi.
1924: Zvaigznīte, Jēkabs. Kopoti raksti.
1925: Mālberģis, Fridrihs. Raksti (kopā ar Jāni Misiņu).
1926: Gulbis, Jānis. Vētras atbalss: izlase.
1928: Doku Atis. Raksti (1–2).
1928: Barons, Krišjānis. Raksti.
1929–1933: Alunāns, Juris. Kopoti raksti (1–3).
1929–1934: Austriņš, Antons. Kopoti raksti (1–8).
1930–1937: Pērsietis. Kopoti raksti (1–2).
1934: Kronvalds, Atis. Vēstules.
1936–1937: Kronvalds, Atis. Kopoti raksti (1-2).
1937: Kronvalds, Atis. Rakstu izlase.
1938: Trasuns, Francis. Dzīve un darbi: izlase (kopā ar Albertu Sprūdžu).
CITAS GRĀMATAS
1933: Latgale.
1933: Dievturu svētrunas..."
1934: Kā radās un kā izzūd plaisa, kas šķir Latgali no pārējās Latvijas, ar ps. Antons Svarāns.
1935: Latgales sasniegumi Latvijas valsts laikā, ar ps. Antons Svarāns.
1935: Latvju tautas gods.
1936: Vakarēšana.
1936: Mācība dievturu bērniem mājā un pirmskolā.
1938: Latviešu dievestības mācība.
Visiem šiem izdevumiem rakstījis biogrāfiskās apceres, vairākus arī rediģējis un komentējis
Pēc 1945. gada izdotas vairākas grāmatas: Kārļa Miesnieka "Mana dzīve un darbs mākslā" (1959), Alfrēda Amtmaņa-Briedīša "Pretim saulei" (1963).
Almanahos "Latviešu tēlotāja māksla" publicējis apceres par Kārli Miesnieku, Aleksandru Štrālu, Voldemāru Zeltiņu.
Mūža nogalē rakstījis savas un vācis arī citu kultūras darbinieku atmiņas, ko nodevis tolaik Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā, sagatavojis manuskriptus "Rakstniecības vārdnīca" (14 sējumos), "Latviešu daiļražu vārdnīca" (3 sējumos par apmēram 900 personām), "Latviešu mākslas vēsture" (6 sējumos), "Latviešu prātnieki" (4 sējumos par 99 personām) un citus izdevumus.
Saiknes
Aija Veldre - Mazmazmeita
Kārlis Zariņš - Draugs
Pseidonīms
J. Dokalnietis, Vectēvs
Izglītība
mācījiesbeidzis Ģipterānu (Dignājas?) pagastskolu
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studēja baltu filoloģiju Filoloģijas fakultātē.
1908–1910
Rīga
Beidzis biedrības "Latvija" vakara kursus.
1912–1915
A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte
Maskava
Studēja Vēstures un filozofijas fakultātē.
Darbavieta
Vilhelma Ķuzes fabrika
Artilērijas iela 55, Rīga
Latvijas PSR Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
Rīga
Strādāja Autortiesību aizsardzības pārvaldē.
1915–1918
Baku
Strādāja Baku ūdensvada kantorī un pārtikas komitejā.
1918–1922
Dignājas pagasts
Darbvedis Dignājas pagasta valdē.
1922–1924
Žurnāls "Ilustrēts Žurnāls"
Rīga
Redaktors.
1933–1940
Laikraksts "Labietis"
Rīga
Redaktors.
1934–1937
Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija
Rīga
Strādāja Informācijas un propagandaspārvaldē.
1937–1948
Rīga
Strādāja dažādās Rīgas bibliotēkās.
Dzīvesvieta
1922–1972
Saukas iela 3, Rīga
Apcietinājums
1945
Arestēts par PSRS apmelošanu,pierādījumu trūkuma dēļ atbrīvots.
Apglabāts
02.1972
Sloka
Apglabāts Slokas kapos.
Apbalvojumi
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par izdevumu "Doku Ata Kopoti raksti" (I–II).
1929
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatām "Jura Alunāna Kopoti raksti", "Pirmās "Pēterburgas Avīzes" un viņu nozīme tautas atmodas gaitā".
1930
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Latgale".
1934