Alfrēds Gāters
24.04.1921 – 02.07.1986
Alfrēds Gāters (1921–1986) – valodnieks un literatūrzinātnieks, filoloģijas doktors. Rakstījis par valodniecības jautājumiem, publicējis virkni recenziju par latviešu trimdas autoru grāmatām laikrakstos "Latvija" un "Laiks". Pēc nāves publicēta apjomīga eseju grāmata "Apceres par latviešu trimdas rakstniekiem" (2000).
Dzimšanas laiks/vieta
24.04.1921
Kalncempju pagasts
Dzimis "Spīvuļos".
Miršanas laiks/vieta
02.07.1986
Hamburga
Personiska informācija
Dzimis lauksaimnieka ģimenē, māte Alma Gātere (dzimusi Baltābrence).
1944: kā leģionārs nonāca Vācijā, pēc Otrā pasaules kara palika dzīvot Vācijā.
Par Alfrēdu Gāteru informācija rodama Gulbenes Novada bibliotēka - skat.: Gāters Alfrēds (1921 - 1986), mediķis, valodnieks - Gulbenes novada bibliotēka (gulbenesbiblioteka.lv) Alfrēdam Gāteram – 100 - Gulbenes novada bibliotēka (gulbenesbiblioteka.lv)
Profesionālā darbība
1949: Hamburgas Universitātē ieguvis doktora grādu filoloģijā par disertāciju "Beiträge zur Semantik un Etymologie der aus dem
Mnd. entlehnten lett. Nomina".
Raksti par latviešu literatūru un rakstniekiem ievietoti Vīnes leksikona "Die Weltliteratur", Štutgartes leksikona "Lexikon der Weltliteratur" un lielajā Cīrihes leksikonā "Kindlers Literaturlexikon".
Raksti par latviešu valodu un literatūru, tāpat par daudziem latviešu rakstniekiem, ievietoti "Brockhaus Enzyklopädie", "Der Große Brockhaus" un citos izdevumos.
Raksta trimdas latviešu literātūras vēsturi latviešu valodā (nodaļas par Anšlavu Eglīti, Zinaīdu Lazdu, Veroniku Strēlerti, Mārti-ņu Zīvertu, Zentu Liepu un daudziem citiem).
Citātu galerija
"Kaut Dr. Alfreds Gāters strādā par ārstu, viņa mīlestība tomēr ir valodniecība. Viņa galvenie raksti noteikti ir valodniecībā, ne medicīnā, un literatūrā. Laika tecējumā viņš uzrakstījis prāvu skaitu garu rakstu par salīdzināmās un latviešu valodas tematiem Eiropas valodniecības žurnālos, periodiski izdotajos rakstu krājumos. Piemēram: "Zeitschrift für vergleichende Sprachforschung", "Orbis", "Onoma" (Luvenä) un "Indogermanische Forschungen". Tad daudz īsāku rakstu par tiem pašiem tematiem pazīstamajos valodniecībai žurnālos "Kratylos", "Erasmus", "Antropos", "Acta Baltica — Slavica" (Bjalistokl), "Deutsche Literaturzeitung" (Berlīnē), kā arī citur. Piemēram: "Bibliographie linguistique", "Zeitschrift für Ostforschung" u. c. Bez tam viņa raksti atrodami arī valodniecības grāmatās, kurās sakopoti dažādu autoru raksti. Viņa galvenais atsevišķais darbs ir grāmata "Die lettische Sprache und ihre Dialekte", ko izdeva lielais Mutona apgāds, kuram ir nodaļas Hāgā, Parīzi un Ņujorkā. Grāmata izvietota visās pasaules zinātniskajās bibliotēkās."
Kalējs, Oskars. Mūža kalngalā. Latvija, Nr.15 (21.04.1986)
Dienests
Latviešu leģions
Iesaukts, pēckara Vācijā nonācis gūstā.
Dalība organizācijās
Akadēmiskā organizācija "Ramave"
09.1966
Latviešu preses biedrība
Vācija
Latviešu preses biedrības Vācija kopā.
Izglītība
1927–1934
Priednieku pamatskola
Kalncempji
1934–1936
Kalnacempju pamatskola
Kalncempji
1942
Madonas ģimnāzija
Madona
1942: beidzis mācības.
1942–1944
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: ģermāņu filoloģija.
1945
Hamburgas universitāte
Hamburga
Studējis ģermāņu filoloģiju, klasiskās valodas un indoeiropiešu salīdzināmo valodniecību, 1949: ieguvis doktora grādu filoloģijā.
1957–1963
Hamburgas universitāte
Hamburga
Studējis medicīnu.
Darbavieta
1949–1950
Etlingena
Strādāja amerikāņu pārvaldes zonu darba vienībā.
1963–1980
Hamburga
Hamburgas diakonisu slimnīca Elim, iekšķīgo slimību nodaļas virsārsts.
Pārapbedīts
2006
Stāmerienas kapi
Apglabāts
15.07.1986
Hamburga
Nindorfas vecajos kapos.