Aleksandrs Plensners

25.04.1892 – 03.04.1984

Aleksandrs Plensners (1892–1984) – rakstnieks, publicists. Strēlnieku virsnieks un Latvijas bruņoto spēku virspavēlnieka Kalpaka ģenerālštāba priekšnieks (1919), pulkvedis (1936), militārais atašejs Vācijā un Ungārijā (1937–1940), Latviešu leģiona štāba priekšnieks (1943). Paralēli militārajai karjerai studējis Latvijas Universitātē vēsturi un filozofiju. Publicējis ap 1000 rakstu un ievadrakstu par militārajiem, vēsturiskajiem un sabiedriskajiem jautājumiem. Latvijas PEN kluba priekšnieks. Dažādu periodisko izdevumu redaktors. Sarakstījis 6 grāmatas, no kurām 4 veltījis Latvijas armijai un leģionam. Rediģējis ģenerāļa Rūdolfa Bangerska kopotos rakstus. Periodikā publicēti dzejoļi un stāsti. Stāsti izdoti krājumā "Antica fiamma".

Darba autors (46)

Recepcijas persona (35)

Dzimšanas laiks/vieta

25.04.1892
Dzimis agrākā Grašu pagasta Lajaspakuļos.

Miršanas laiks/vieta

03.04.1984
Stokholma

Personiska informācija

Dzimis zemnieka ģimenē.

"Drauga un karabiedra Aleksandra Grīna Dvēseļu putenī Plensners patēlots kā pulka kaujas adjutants."
Pirmā pasaules kara laikā pievienojies latviešu strēlnieku pulkiem, 4. Vidzemes pulkam, kur bijis pulkveža Zeltiņa sevišķu uzdevumu virsnieks.

1917: kapteiņa pakāpē, kopā ar domu biedriem strēlniekiem, nodibina karavīru nacionālo savienību un 1917.–1918. gadā Cēsīs vēlāk Valkā rediģē nacionālo cīņas avīzi "Laika vēstis".
1919: Liepājā pilda armijas štāba priekšnieka un arī ģenerālštāba priekšnieka pienākumus.
No 1918. gada novembra piedalījies Latvijas armijas dibināšanā.
Atgriezies Rīgā, vada štāba Informācijas nodaļu.

1921: janvārī salaulājas ar Elzu Fīlholdi (Zigfrīda Annas Meierovica sievas Annas māsa). Bērni Margita (precējusies Grants, 07.09.1920.–19.12.2009.) , Silvija, Mirjama, Zigfrīds.

1937–1940: militārais atašejs Berlīnē.
1941: vasarā atgriezās Latvijā.
1943: nodibinoties Latviešu leģionam, kļūst par ģenerālinspektora Bangerskaka štāba priekšnieku.
1944: maijā norīkots uz fronti komandēt pulku.
1950: no Vācijas pēc vairākkārtējiem skrīningiem izdodas pārcelties uz dzīvi Zviedrijā.

Pauls Irbe sakārtojis rakstu krājum pulkveža un dzejnieka Aleksandra Plensnera piemiņai, grāmatu izdeva studentu korporācija Lettonia A. Plensera Piemiņas fonda apgādā.

Profesionālā darbība

LITERĀRĀ DARBĪBA

1914: pirmā publikācija dzejolis "Labirintā" laikrakstā "Līdums" literārajā pielikuma 2. maijā.

Grāmatas
1978: atmiņu grāmata "Divdesmitā gadsimta pārvērtības".
1982: atmiņu grāmata "Pret vētrām un negaisiem".

ŽURNĀLISTA UN REDAKTORA DARBĪBA

1920–1922; 1932–1934: laikraksta "Latvijas Kareivis" redaktors.
Darbojies laikraksta "Rīgas Ziņas" redakcijā.
Rediģējis žurnālus "Aizsargs", "Militārais Apskats" un "Universitas".

TULKOTĀJS

1927: Šniclers, Arturs. Kazanovas atgriešanās. (Rīga: A. Gulbis).
1927: Šniclers, Arturs. Noveles: Tiesneša sieva. Sapņu novele. Rotaļa rīta ausmā (Rūga: Grāmatu Draugs).

APBALVOJUMI

Polijas ,"Polonia Restituta" IV šķiras ordenis
Lietuvas Ģedimina III šķiras ordenis
Lietuvas Aizsargu Zvaigzne

Citātu galerija

PAR STĀSTU "ANTICA FIAMMA" (Rīga: Vaiņags, 1920)

""Antica fiamma" ir kāda mūslaiku inteliģenta dvēseles, stāsts, kura vērtība varoņu pārdzīvojumu risinājumā. [..] Plensnera pirmais stāsts jāatzīst par ļoti interesantu darbu. Autors parada labas psihologa dāvanas. [..] Vispār „Antica fiamma" jāatzīst par ievērojamu un interesantu parādību mūsu jaunākā stāstu rakstniecībā. Ja ievēro vēl, ka šis ir Plensnera pirmais stāsts, tad mums ir tiesība sagaidīt no viņa spīdošu novelistu."
Grīns, J. Antica Fiamma. Aleksandra Plensnera stāsts. Vaiņags, Nr.3 (01.03.1920)

PAR ATMIŅU GRĀMATU "DIVDESMITĀ GADSIMTA PĀRVĒRTĪBAS" (Bruklina: Grāmatu Draugs, 1978)

"Šī grāmata ietver triju dažādu ideoloģiju un ciņu raksturojumus, ar kurām nācās sastapties autoram savā notikumiem bagātās dzīves gaitas risinājumā: vācu tieksmes paplašināt savu varu austrumos: boļševiku centienus uzspiest visām tautām komunismu: latviešu patriotu nacionālās degsmes uzliesmojumus darbā un — kaujās par savu neatkarīgu valsti — Latviju. Viss tas grāmatā pasniegts rakstnieka, karavīra un diplomāta personīga šarma un stāstītāja talanta apgarotā, raitā stilā, reizē apliecinot savu dziļo ticību un neatlaidīgo kalpošanu nacionālisma idejai. [..] "Divdesmitā gadsimta pārvērtības" nav tikai atmiņas, kā pats autors šo grāmatu pieticīgi dēvē, nedz arī autobiogrāfija, jo tas būtu pārāk šaurs apzīmējums. Šī grāmata ir vārda īstā un labākā nozīmē memuāri, kur personiskā pieredze apvienota ar faktiem no citiem avotiem vienā kopainā vesela laikmeta skatījumam."
Ābers, Benno. Nacionāla ideologa un karavīra memuāri. Laiks, Nr.50 (24.06.1978)

Saiknes

Jānis Bankavs - Darbabiedrs

Nodarbes

publicists
rakstnieks

Izglītība

–1913
Mangaļi
Beidzis Manguļu tālbraucēju jūrskolu.

–1916
Maskava
Beidzis Aleksandra karaskolu.

Cesvaines draudzes skola
Cesvaine

1913–1915
Maskava
Studējis jurisprudenci A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātē.

1920–1934
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: pedagoģija un vēsture.

Darbavieta

Dailes teātris
Rīga
Valdes loceklis.

1917
Laikraksts "Laika Vēstis" (1917)
Kopā ar Arturu Kroderu dibinājis Latvju kareivju nacionālās savienības laikrakstu "Laika Vēstis", bijis tā redaktors.

1920–1922
Laikraksts "Latvijas Kareivis" (1920–1940)
Rīga
Redaktors.

1925
Laikraksts "Rīgas Ziņas"
Rīga
Darbojās redakcijā.

1929
Laikraksts "Latvijas Sargs" (1919–1934)
Strādāja redakcijā.

02.1930–12.1932
Žurnāls "Universitas" (1930–1940)
Rīga
Žurnāla pirmais redaktors.

1932–1934
Laikraksts "Latvijas Kareivis" (1920–1940)
Rīga
Redaktors.

15.04.1937–1940
Berlīne
Latvijas militārais atašejs Berlīnē.

05.1943
Latviešu leģions
Iecelts par ģenerālinspektora štāba priekšnieku.