Aleksandrs Freimanis

Dzimis Gaiķu muižas daiļdārznieka ģimenē. 

Sieva – aktrise Hermīne Freimane, meita – aktrise Lilija Ērika, meita – Vilma Freimane, dejotāja Nacionālajā operā.

Latvijas teātru vajadzībām pārtulkojis no vācu valodas daudz lugu, no tām izdotas: 

E. Hirtes "Mājas atslēga" (1892), Roderiha Benediksa "Onkulis" (teātrī 1892, grāmatā 1898), Hermaņa Zūdermaņa "Jāņu ugunis" (teātrī 1901, grāmatā 1905). 

Starp teātrī izrādītām lugām V. Sardū "Atlaulāsimies", Makša Halbes "Zemes mātes klēpī" (abas 1901), G. Mozera un F. Šēntāna "Karš miera laikos" (1903), Gerharda Hauptmaņa "Roze Bernda" (1905), A. Gimmertāla "Ašenbahi", A. Fitgera "Ragana" (abas 1907), R. Skavroneka "Jūrmala" (1909), V. Šmitbonas "Pa lielceļa malu" (1910), M. Lengiela "Taifūns" (1914), A. Fitgera "Caur dieva žēlastību" (1917). 

Neizrādīta un neizdota palikuši tulkojumi: Alekseja Tolstoja triloģija "Jāņa Briesmīgā nāve", "Cars Fjodors Joanovičs", "Cars Boriss".

Mācījies Rīgas apriņķa skolā.

Rīgas pilsētas vācu ģimnāzija
Rīga

1914
Jēna
Beidzis režisoru kursus.

1888–1908
Rīgas Latviešu teātris
Merķeļa iela 13, Rīga
1888: angažēts.

1908–1910
Jaunais Rīgas teātris (1908–1915)
Lāčplēša iela 25, Rīga
Viens teātra dibinātājiem.

1911
Jelgavas teātris
Jelgava
Direktors.