Par Alberta Gulbja darbiem
"No visiem prozas rakstītājiem mūsu literatūrā laikam gan Alberts Gulbis ir visuzticīgākais vēsturiskajam stāstam. Pēc izglītības viņš ir vēsturnieks. Ilgus gadus nostrādājis skolā, viņš tagad ar daiļliteratūras palīdzību turpina savu iemīļoto darbu – darīt tuvu jaunatnei Latvijas vēsturi, tās notikumus, atsevišķu cilšu likteņus. 1967. gadā iznāca grāmatā viņa pirmais darbs – stāsts par Latvijas senvēsturi "Meitene ar akmens cirvi", sekoja virkne citu (..).
Alberta Gulbja darbi, kas iznākuši sērijā "Stāsti par vēsturi", visi ir stipri balstīti konkrētā Latvijas vēstures materiālā – tie radušies no arheoloģiskajos izrakumos gūtajiem priekšstatiem par mūsu senču dzīvi, no vēstures avotu liecībām. Līdz ar to viņa grāmatas paver precīzu attēlojamā laikmeta ainu gan par atsevišķu cilšu dzīves veidu, gan nodarbošanos, gan apģērbu, darbarīkiem un ieročiem, gan mītņu izskatu. Tieši šī ārējā atribūtika ir spēcīgākā rakstnieka talanta šķautne – precīzs, detalizēts, uzskatāms apraksts par lietu pasauli, kura apņēmusi cilvēkus pirms daudziem gariem gadsimtiem. Ar saistoša sižeta izveidi autors neaizraujas, nav viņam tādu drošuļu kā Rutku Tēvam. Alberts Gulbis arī neveido savus stāstus kā vērtējumu par kādu vienu vēsturisku notikumu."
Kiršentāle, Ingrīda. Pirms 800 gadiem Mārtiņsalā. Literatūra un Māksla, 30.06.1978.