PAR ALBERTA BIRZMALNIEKA LITERĀRO DARBĪBU
"Birzmalnieks pieder pie tiem dzejniekiem, kas organizēti "Zaļā vārnā". Ko tas nozīmē — organizēti dzejnieki? Zināms, to, ka tur veselai rindai sliktu "dzejdaru" pa vidu retumis uzejams pa talantam. Arī "Zaļā vārna" devusi pāris pieklājīgus dzejniekus. Nelūkojoties uz to, ka Birzmalniekam nav kaut cik spilgtas īpatnības, viņš pilnīgi iederas šīs biedrības labāko reprezentantu starpā. Viņa "Sapņu karātavas", salīdzinot ar citiem mūsu vidēji apdāvinātiem iesācējiem, pat ļoti izdevušās tajā ziņā, ka tur nav ačgārnību. Un tomēr būtu vēl patīkamāk, ja viņa gludi atskaņotajās vārsmās varētu atrast arī pa svaigai domai."
Baumanis, Arturs. Rakstnieki iesācēji. Daugava, nr. 10, 01.10,1931.
"Māksliniecisko nobriedumu kavē oriģinālitātes meklēšana un krietnas literāriskās skolas trūkums. Savos meklējumos B. reizēm noiet līdz tango pirtī un sviestā ceptu nieru apdzejai, parupju konkrētību cenšoties pacelt dzejiski krāšņā aureolā. Bet Birzmalnieka lirikai ir arī savas labās puses: vietām tā ir dvēseliski dziļa un krāsu bagāta, melancholiski pacilājoša. B. mēģinājies arī prozā, bet bez lielākiem panākumiem."
Ķelpe, Jānis. Latvju jaunās rakstniecības vēsture. Jelgava: "Jelgavas Ziņas" grāmatspiestuve, 1934, 88. lpp.