KALVE Aivars (īst.v. Daimonis Kalve; 1937.22.XII Rīgā - 1994.17.IV Rīgā, apbed. Meža kapos) - rakstnieks.
Dz. jaunsaimnieka ģim. Beidzis Taurkalnes sk. (1954), Rīgas lauksaimn. tehnikumu (1958). Strād. par Auces raj. kolhozu celtn. nodaļas tehniķi (1959-60), ZA Astrofizikas laboratorijā Baldonē (1960-61), Meliorācijas projektēšanas inst. un namu pārvaldē (1962-65), 7. profesionāli tehniskajā sk., žurn. "Māksla" redakcijā (1967-68). Beidzis VMA Mākslas zinātņu nod. (1968). Bijis pedagogs E. Dārziņa mūzikas vsk. un Rīgas lietišķās mākslas vsk., red. Rīgas kinostudijā un žurn. "Zvaigzne" (1979-91), laikr. "Elpa" (1991). RS b. (1969).
Kopš 1959 publicēti raksti periodikā. Pirmā publikācija prozā - miniatūras "Cālēni" un "Mazie kuģi" žurn. "Liesma" 1966 (2.nr.). Stāstu krāj. "Loma" (1967) fiksēti spilgti kara laika iespaidi. Izd. stāstu krāj. "Sarkans āboliņa lauks" (1971), "Tveice jūlijā" (1976), "Radu raksti" (1981), "Akmeni veļot" (1984), romāni "Vēja kaņepes" (1973), "Atvadas" (1976), "Krītošais Ikars" (1986, sar. 1982, per. 1984), "Sēlija: zaļais krasts" (1987), "Gaisa tilts" (1990), "Atlantu nams" ("Karogs", 1995, 6-8). Stāstos tēloti gk. lauku ļaudis vai cilvēki, kas sociālo apstākļu dēļ no laukiem aizgājuši, bet pilsētā nav iesakņojušies un būtībā skumst pēc dabas un lauku dzīves ētiskās stabilitātes. K. daiļradei raksturīgs nenoteikts, iekšēji neapmierināts varonis, kam trūkst mērķtiecības, būtiska šī varoņa iezīme ir dzīves pārvērtēšana. Tēlojumā liela nozīme mirkļa impresijām, precīzi tvertām redzes gleznām. Public. arī recenz. par tēlotāju mākslu un aprakstus par māksliniekiem un rakstniekiem.
L. Kronta I. No "Lomas" līdz "Atvadām" // Lit. un Māksla, 1976, 19.VI; Vāvere V. Aivara Kalves mūsdienu cilvēks // Kritikas gadagrām., 1976, 4; Ezera R. Dzīvot uz savas zemes. R., 1984, 197.-207. lpp; Smilktiņa B. "Mūsu zemīte, mūsu apdzīvotā, kur mirklis un mūžība satiekas!" // Karogs, 1987, 12; Smilktiņa B. Aivars Kalve // Latviešu rakstnieku portreti. 70.-80. gadi. R., 1994.
A. Vite