Aina Vāvere

Dzimusi skolotāju ģimenē.

Precējusies ar entomologu Arturu Neboisu. Meita – Ilze Alma Neboiss (dzimusi 1955. gada 21. septembrī Melburnā).

Strādājusi pētniecības darbā lauksaimniecībā, kā arī par dabaszinātņu skolotāju austrāliešu ģimnāzijās.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1956: pirmā publikācija studentu vienības "Auseklis" izdevuma 29. numurā maijā publicēts pastāsts "Tomāti".
No 1957. gada publikācijas galvenokārt Austrālijas latviešu periodiskajos izdevumos, piedalījusies Austrālijas latviešu Kultūras dienu literāros konkursos un Austrālijas Latviešu preses biedrības rīkotajos literārajos konkursus un ieguvusi godalgas.
1958: sarakstīta pirmā luga "Mūžīgais vīrietis".
1962: laikrakstā "Austrālijas Latvietis" publicēti dzejoļi.

Laikrakstā "Austrālijas Latvietis" rakstījusi par austrāliešu literatūru, arī dramaturģiju.

LITERĀRIE DARBI

1963: stāstu krājums "Laikmeta drupas" (Sidneja: Sala).
1969: vēsturiska luga "Mačs Priekulis" (Kantona: Lamberga).
1982: lugu krājums "Jauna, neprecējusies un baltu izcelsmes" (Sidneja: Salas apgāds).
1989: īsprozas krājums "Svešatnes albums" (Newton (ASV): Latviešu Rakstnieku apvienības grāmatu klubs.
1990: īsproza "The Blue Mountain in Mujani": stories of the immigrant experience (Harmondsworth (Middlesex) [etc.]: Penguin Books).
1992: romāns "Varbūt tā bija" (Rīga: Preses nams).
1994: romāns "Kādēļ mīlestība?" (Rīga: Preses nams).
1998: romāns "Gadsimta gobelēns" (Rīga: Jāņa Rozes apgāds).


Tulkojusi angļu valodā Valdemāra Kārkliņa romānu "Vientulības kalns", Zentas Mauriņas rakstus.

LUGU IESTUDĒJUMI

1959: luga "Mūžīgais vīrietis" Melburnas (Austrālija) ev. lut. draudzes dāmu komitejas teātra kopa.
1962: luga "Vilkate" Amerikas Latviešu teātra Vašingtonas ansamblis.
1964: luga "Notikums pie nama durvīm" Korbijas (Anglija) Daugavas Vanagu dramatiskā kopa.
1964: luga "Notikums pie nama durvīm" Daugavas Vanagu Brisbenas (Austrālija) nodaļas vanadžu dramatiskā kopa.
1969: luga "Mūžīgais vīrietis" Daugavas Vanagu Brisbenas nodaļas vanadžu dramatiskā kopa.
1972: luga "Mačs Priekulis" Adelaidas (Austrālija) Latviešu teātra ansamblis.
1979: luga "Notikums pie nama durvīm" Adelaidas Latviešu teātra ansamblis.
1980: luga "Sabrukušais nams" Daugavas Vanagu Brisbenas nodaļas vanadžu dramatiskā kopa.
1980: luga "Notikums pie nama durvīm" Gēteborgas-Burosas (Zviedrija) Latviešu teātris.
1982: luga "Tāda savāda lieta" Daugavas Vanagu Brisbenas nodaļas vanadžu dramatiskā kopa.
1986: luga "Narcise" Ziemeļkalifornijas (ASV) Latviešu biedrības teātra kopa.
1986: luga "Kad kāzas būs pāri" Ziemeļkalifornijas Latviešu biedrības teātra kopa.
1987: luga "Ko dzirdēji, ko redzēji" Adelaidas Latviešu teātra ansamblis.
1990: luga "Kad kāzas būs pāri" Ziemelkalifornijas Latviesu teātra kopa.

PAR ĪSPROZAS KRĀJUMU "LAIKMETA DRUPAS" (1963)

"Aina Neboisa nepieder mūsu svešniecības jaunākajai, ne modernākajai rakstnieku audzei, kaut arī tās rakstniecības pirmsākumi meklējami D. P. laikā - Vācijā, kad tā studē Baltijas universitātē Pinebergā. Galvenā pievēršanās rakstniecībai tomēr notiek Austrālijas kontinentā, ap 1955. gadu, kad autore ir tur kautcik iedzīvojusies un nodrošinājusi savu dzīves iztiku. Izlasot Laikmeta drupu astoņus stāstus un neviļus minot, kādam latviešu rakstnieču tipam Aina Neboisa ir radniecīgāka, tad manuprāt viņai tuvākās ir Irma Grebzde un nelaiķe Konstance Miķelsone. Gribas sacīt, ka viņa ir vidū, kautkur, starp abām pieminētajām rakstniecēm. Laikmeta drupas liecina, ka viņai ir sava seja, sava pieeja un lietu redzēšana, kaut arī ar sākumā pieminēto radniecību. Bet kurš gan mēs bez radiem?!"

Pelēcis, Valentīns. Laikmeta drupas. Tilts, Nr. 56.–57, 1964.

"Glīti iespiestajā un iesietajā grāmatā uzņemti astoņi stāsti, pie kam daļai tematiku veido Austrālijas svešumā izkaisīto latviešu sairušās dzīves motīvs. Viņi dzīvo uz laikmeta drupām, un arī paši viņi ir Latvijas brīvlaiku labākās dzīves drupas. Ainas Neboisas rakstnieces spējas pierāda šādas visai svarīgas īpatības: 1) Nopietni pārdomāta stāsta, resp. noveles konstrukcija: sākumā divu nesavienojamu dzīves situāciju dispozīcija (piem,, latviešu trimdinieku sīkstā turēšanās pie Latvijas: svešatnes dzīves ziņa; pieredzētā īstenība: valdības mācīta fikcija un šķitums), vēlāk šo apstākļu izraisītā sadursme. 2) Ļoti vienkāršs, tiešs, no liekiem piemetinājumiem un izskaistinājumiem attīrīts stils. Pie tam šis vienkāršais izteiksmes veids ir pārsteidzoši svaigs, gandrīz vai bez kādām klišejām. Ar to Aina Neboisa pratusi savos stāstos iedzīvināt tēlojamās vides elpu un krāsu. 3) Viņai ir arī sava doma, ko sludināt, reizēm filozofiska, reizēm sabiedriska. Vai nekur Aina Neboisa nav atstājusi novārtā psIholoģisku novērojumu, kālab viņas tēlotās personas ir ticamas un dzīvo katra savu individuālu dzīvi."

Gāters, Alfrēds. Laikmeta drupas. Daugavas Vanagi, Nr. 5, 1964.

PAR AINAS VĀVERES LUGĀM

"Rakstnieces dramaturģes radošā darbība sākas sešdesmito gadu beigās un septiņdesmito gadu sākumā, kad latviešu etnisko radioraidījumu klausītāji un teātra mākslas cienītāji iepazīst viņas 1959. gadā sarakstīto divcēlienu lugu "Mūžīgais vīrietis", kur asprātīgi risināts pārpratuma dēļ radies anekdotisks notikums kādā no birojiem, un 1961. gadā uzrakstīto īslugu "Notikums pie nama durvīm" – veikli atainotu sadzīvē radušos pārpratumu. Tai pašā 1961. gadā tapusi arī latviešu tautas folkloras motīviem piesātinātā īsluga "Vilkate", kuras darbība notiek Vidzemē 17. gs. Interese par tautas vēstures senāko laiku notikumiem un to nopietna izpēte rakstniecei sniegusi vielu vienam no plašākajiem darbiem – 1966. gadā sarakstītajai 4 cēlienu vēsturiskajai lugai "Mačs Priekulis". Tās darbība risinās 17. gs. otrā pusē Vidzemē. [..] Plašāka apjoma dramaturģijas darbu vidū vēl minama 1973. gadā sarakstītā 3 cēlienu luga "Sabrukušais nams" un 1981. gadā – luga ar 13 skatiem "Jauna, neprecējusies un baltu izcelsmes". Abos minētajos darbos attēloti notikumi latviešu dzīvē svešumā. Daudzos mazāka apjoma dramaturģijas darbos, kurus autore parasti nosaukusi par īsām lugām, attēloti dažādi, galvenokārt anekdotiski, atgadījumi ārzemju latviešu sadzīvē. Kā lielāka apjoma darbos, tā arī īslugās dramaturģe atklāj, ka ir redzīga vērotāja, teicama savu varoņu psiholoģijas izpratēja, veikla asprātīgu un intriģējošu sižetu veidotāja. Lai spilgti un pārliecinoši uz skatuves atsegtu savu varoņu uzskatus, domas un rīcību, rakstnieces talantam vienlīdz labi kalpo gan liriska smeldze un labsirdīgs smaids, gan ironisks smīns."

Anerauds, Jānis. Aina Vāvere un viņas lugas. Zvaigzne, Nr. 11, 1989.

dramaturģe
rakstniece

Vērmane

Aina Neboisa