"Garajā stāstā "Pārmijas" (1971), romānos "Aculiecinieki" (1977), "Avoti" (1982), stāstu krājumā "Labvakar, māt!" (1986) apkopoti plaši, vietām mākslas tēlos nepārstrādāti vērojumi par mūsdienu lauku procesiem, galveno varoņu raksturos akcentēta nepakļāvība un godīgums. Šāda rakstura veidošanās pēckara represiju apstākļos atspoguļota arī romānā "Kā lapas vējā" (1989)."
Sekste, I. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
"Mūsu prozā Aina Ozoliņa ir viena no tām autorēm, kas, pati būdama visciešākajā saskarē ar šodienas laukiem un lauku ļaudīm, vistiešākajā veidā tos pārnes uz savu darbu lappusēm. Teicamā aktuālu problēmu, procesu un dzīves faktūras pārzināšana piešķir viņas grāmatām mūsdienīguma un ticamības krāsu, ar kuru tās saista sabiedrības uzmanību. Taču autorei gan līdzšinējos darbos, gan recenzējamajā manuskriptā manāmas grūtības sagādā dzīves fakta pārkausēšana mākslas faktā, dzīves patiesības pārmiesošana mākslas parādībā."
Ezera, R. Cik problēmu var sasēdināt uz adatas smailes. Virtuvē bez pavārgrāmatas, 1989, 258. lpp.
Par stāstu krājumu "Labvakar, māt!" (Liesma, 1986)
"tur, kur rakstniece ir uzticīga klasiskā reālisma pamatprincipam – tēlot dzīvi pašas dzīves formās – un atveido galvenokārt rīcību, nevis apcer to, rodas interesanti un nozīmīgi darbi. Tiešā konkrēto situāciju un personu tvērumā Aina Ozoliņa spēj radīt atmiņā paliekošus raksturus, risināt sociāli iezīmīgas tēmas."
Grāpis, A. Ainas Ozoliņas stāsti. Karogs, Nr. 5, 1987.