Agnese Rutkēviča

Lomas: aktrise, dramaturģe, dzejniece, rakstniece, tulce

Agnese Rutkēviča (1988) – dzejniece, prozaiķe, dramaturģe un aktrise. Studējusi dramaturģiju Latvijas Kultūras akadēmijā (2008–2011). Strādājusi neatkarīgajā teātrī "Skatuve" (2008-2009). Spēlējusi lomas izrādēs "Jubileja" (režisora Normunda Griestiņa diplomdarbs, 2009), izrādē "Makbets" (Latvijas Nacionālais teātris, režisors Normunds Griestiņš, 2011), īsfilmā "Pāris pilienu" (Annas Kanskas diplomdarbs, 2013) un Latvijas Televīzijas seriālā "Savējie" (režisors Uldis Cipsts, 2012). Pēc Agneses Rutkēvičas lugām tapušas izrādes "Kartupeļu ēdāji" (Dirty Deal Teatro, režisore Kristīne Vītola, 2013), "Dukši" (Jaunais Rīgas teātris, režisors Gatis Šmits, 2013), "Mans nabaga tēvs" (Latvijas Nacionālais teātris, režisors Elmārs Seņkovs, 2014) un "Dzīvnieks Ku Kū" (Lietuvas Nacionālais drāmas teātris, režisors Rolands Atkočūns, 2016). Lugām piemīt sociāla tematika, vienkāršās latviešu lauku dzīves tēlojumi. Dzejā pazīstama ar pseidonīmu Anna Foma. Debijas krājums – "Jaunā Vāgnera klusēšana" (Mansards, 2012). Viņas dzeju raksturo blīva intertekstualitāte, lirisks un traģisks skatījums uz cilvēka attiecībām ar laiku. Publicējusi īsprozu tādos žurnālos kā "Karogs", "Latvju Teksti" un "Domuzīme".

Darba autors (22)

Komentāra autors (1)

Recepcijas persona (10)

Dzimšanas laiks/vieta

03.10.1988
Cēsis

Personiska informācija

Māte: Diāna Rutkēviča – amatniece-pinēja. Tēvs: Jānis Rutkēvičs – celtnieks. Māsa – rakstniece Madara Rutkeviča.

Profesionālā darbība

LITERĀRĀ DARBĪBA

2008: pirmā publikācija – stāsts "слеза" žurnālā "Karogs" Nr. 12.
DZEJOĻU KRĀJUMI

2012: "Jaunā Vāgnera klusēšana" (Mansards).
2020: "Vietām cilvēki" (Jāņa Rozes apgāds).

ESEJAS

2022: "Skumjais laikmets" (Aminori).

LUGU UN DRAMATIZĒJUMU PIRMUZVEDUMI

2013: "Kartupeļu ēdāji" (Dirty Deal Teatro, režisore Kristīne Vītola).
2013: "Dukši" (Jaunais Rīgas teātris, režisors Gatis Šmits).
2014: "Mans nabaga tēvs" (Latvijas Nacionālais teātris, režisors Elmārs Seņkovs).
2015: stāstu dramatizējums "Svešie svētki" (Daugavpils teātris, režisore Ieva Pļavniece).
2016: "Dzīvnieks Ku Kū" (Lietuvas Nacionālais drāmas teātris, režisors Rolands Atkočūns).
2017: Rūdolfa Blaumaņa noveles "Purva bridējs" dramatizējums (Daugavpils teātris, režisors Juris Jonelis).

AKTRISES DARBĪBA2009: izrāde "Jubileja" (režisora Normunda Griestiņa diplomdarbs).
2011: izrādē "Makbets" (Latvijas Nacionālais teātris, režisors Normunds Griestiņš).
2012: Latvijas Televīzijas seriālā "Savējie" (režisors Uldis Cipsts).
2013: īsfilma "Pāris pilienu" (Annas Kanskas diplomdarbs).

Citātu galerija

PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "JAUNĀ VĀGNERA KLUSĒŠANA" (MANSARDS, 2012)

"Lai gan recenzenti Annas Fomas dzejai pārmetuši atsauču, kultūrcitātu pārbagāto, viņuprāt, reizēm traucējošo blīvumu, gribētos „reabilitēt” Annu Fomu un teikt, ka tas ir visnotaļ apzināts paņēmiens, kas izmantots debijas krājumā, kad intertekstualitāte, atsauces uz literatūras tēliem, rakstniekiem un citām kultūrā un mūsu apziņā mītošām „figūrām” ir konceptuāls gājiens: koncepts jeb debija ne vien dzejā, bet arī mēģinājumā uztaustīt savu īpatno, sev vien raksturīgo rokrakstu. Kamēr citiem „jaunajiem” individuālā rokraksta pazīme varbūt ir necenzētas leksikas elementi, erotizēti tēli un motīvi, totāli skaudrs, pat netīkams īstenības atspoguļojums (piemēram, dzērāji autoostā, jaunieši mikrorajonos utt.) absolūti fantastikas metaforas vai kas cits, Annai Fomai tā ir apzināta kultūratsauču sablīvēšana, spēle (bet tā nav nenopietna rotaļa!) ar pašas iecienītiem literārajiem personāžiem, motīviem."

Baumane, Līvija. Trauslo ēnu menuets. Ubi Sunt, 07.02.2013.

(..) ja autorei izdotos atbrīvoties no blīvajām atsauču, citātu un ietekmju kārtām, iespējams, arī no nepieciešamības izrādīties ar plašo izlasītās literatūras klāstu un atrast pašai savu balsi, iepriekš minētos aspektus atbīdot fonā un izmantojot tikai kā savas dzejas realitātes papildinātājus, dzejnieces radīto tekstu kvalitāte varētu ievērojami augt, un Annas Fomas dzejas pasaule varētu iemantot spēku un valdzinājumu, kuru tai pagaidām ārkārtīgi pietrūkst, gluži vienkārši tāpēc, ka nav dzirdama autores pašas balss. Varu atzīties, ka Annu Fomu šī krājuma sakarā apbrīnoju par drosmi un uzdrīkstēšanos, tomēr pašu krājumu uzskatu par pieklājīgu, tomēr ne pietiekami pārliecinošu, un manā skatījumā tā trūkumi izceļas daudz vairāk nekā veiksmes.

Rudzīte, Katrīna. Vāgners un daudzi citi. Satori, 10.10.2012.

Kultūratsaucēm, citātiem, mitoloģiskiem un reliģiskiem tēliem pārpilna debija dzejā, kas liecina ne tikai par autores nenoliedzami bagāto kultūras un izlasīto grāmatu bagāžu, bet arī par kādu, iespējams, viņai pašai pagaidām vien nojaušamu mērķi un koncepciju. Lai arī pašas autores balss laiku pa laikam pazūd tekstu blīvumā un piesātinātajā poētikā, šajos dzejoļos ir nojaušams spēcīgs nākotnes potenciāls.
Rukšāne, Dace. Laligaba 2013

PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "VIETĀM CILVĒKI" (JĀŅA ROZES APGĀDS, 2020)

Otrās grāmatas liriskā "es" ir tiešāka, konkrētāka, jaušama sūrākas smeldzes klātbūtne. Tomēr liriskā "es" joprojām, pat ceļojot cauri prozaiskai ikdienai, saglabā savu iekšējo garīgo kodolu. Viņa ir jūtīga, trausla, atsvešināta. Pat ja ceļā gadās 21. gadsimta reālijas, dzīve notiek ārpus laika un telpas metafiziskajā esamībā.
Baumane, Līvija. Atvadu hronikas: ziemas laikmeta dzeja. Domuzīme, Nr. 1, 2021, 4. lpp.

Agneses Rutkēvičas dzejā daudzi no lietotajiem sajūtu izteicējiem pirmajā brīdī šķiet jau daudzkārt manīti citu dzejnieku lirikā un varētu likties, ka tie ir sevi jau izsmēluši, kļuvuši iepriekšparedzami. Taču šis nav tas gadījums! Agneses Rutkēvičas dzejā gaisma / tumsa, atmiņa, klusums, tukšums utt. ieguvuši jaunu, svaigu skanējumu, kurus var izgaršot veldzējoties un ar baudu.
Ratniece, Sandra. Trausla dziļu noskaņu dzeja. Kultūrzīmes, 22.11. 2020.