Ādolfs Talcis
16.11.1904 – 14.12.1983
Ādolfs Talcis (1904–1983) – rakstnieks, tulkotājs. Pārliecināts komunistiskās ideoloģijas aizstāvis un propagandētājs. Bijis žurnāla "Signāls" redaktors, literātu biedrības "Domas" valdes sekretārs, laikraksta "Dienas Lapa", "Daugavas Vēstnesis", "Literatūras Avīze" redakcijas sekretārs. Bijis PSRS Literatūras fonda Latvijas republikas nodaļas direktora vietnieks, Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes sekretāra palīgs un vietnieks, kā arī valdes sekretārs, Latvijas pārstāvis komitejā "Par atgriešanos Dzimtenē", Latvijas PSR Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs valdes priekšsēdētājs un padomes vecākais. Negatīvi vērtējis ārzemju latviešu rakstnieku daiļdarbus un memuārus, sacerējis feļetonus par latviešu emigrāciju. Pēc Otrā pasaules kara darbojies galvenokārt mākslinieciskā apraksta žanrā, arī stāstos, novelēs, tēlojumos pievērsies konkrētiem cilvēkiem un notikumiem – Atlantijas zvejniekiem, neskarto zemju apguvējiem, izlūkiem u. c. Sastādījis aprakstu krājumus, publicējis recenzijas, kritiskus apceres par literatūras jautājumiem.
Dzimšanas laiks/vieta
16.11.1904
Ipiķu pagasts
Dzimis Ipiķu muižā.
Miršanas laiks/vieta
14.12.1983
Rīga
Personiska informācija
Dzimis Valmieras aprinķa Ipiķu muižā laukstrādnieku Ādama (1863–1928) un Edes (1863–1911) ģimenē, kurā bija deviņi bērni. Ādams Ādolfs bija jaunākais no visiem.
1919: ziemā baltgvardi par komunistu atbalstīšanu Ādolfu Talci kopā ar tēvu un pamāti iesloga cietumā.
1930, 21. jūn.: apprecējies ar Noru Pūķi.
Profesionālā darbība
1928: pirmā publikācija – stāsts "Vecā
ķieģeļnieka jubileja" laikrakstā "Sociāldemokrāts".
Literārie darbi
1931: "Dumpīgā
grāmata".
1950: "Ikdienas kauja".
1950: "Mūsu kolhozā".
1954: "Mani svārciņi".
1956: "Oras stepē".
1958: "Manas raibās dienas".
1960: "Tālajos ciemos".
1962: "Dižjūras
kapteinis".
1964: "Tikšanās ar okeānu".
1967: "Ziņkārīgā nira".
1967: "Ko šalc priedulājs".
1969: "Soļi tumsā" (kopā ar Franci Rekšņu).
1974: "Sūrie vēji".
1979: "Jaunības dienu pēdās".
1984: "Ak vai, kā jūra krāc" (pārstrādāta grāmata "Tikšanās ar okeānu").
Tulkojumi no krievu valodas
1941: Genadijs Fišs "Kā krita Kimasezers".
1947–1951: Valentīns Kostiļevs "Ivans Bargais" (kopā ar Kārli Klausu).
1951: Vladimirs Majakovskis "Majakovskis par Ameriku" (prozu tulkojis Ādolfs Talcis, dzeju Pāvils Vīlips).
1952: Sergejs Antonovs "Pa ceļiem trauc mašīnas".
1953: Valentīns Katajevs "Par Padomju varu".
1955: Dmitrijs Nagiškins "Bonivura sirds".
1957: Grigorijs Medinskis "Stāsts par jaunību".
1960: "Saules lietus: Sibīrijas rakstnieku stāsti".
1964: Valentīna Turenska "Kraujā varavīksne".
1966: Sergejs Baruzdins "Pirmais aprīlis – viena pavasara diena".
1971: Andrejs Ņekrasovs "Kapteiņa Gudrimeļa piedzīvojumi".
1972: Dmitrijs Mamins-Sibirjaks "Pasaka par pēdējo mušu".
1973: Konstantīns Paustovskis "Izplūkātais zvirbulis".
1979: Sergejs Aleksejevs "Simts stāstu par karu".
Saiknes
Nora Talce - Bijusī sieva
Nodarbes
Pseidonīms
T. Ādams, Tibo, Arkādijs Vica, Atāls, A. Tilmanis
Papildu vārdi
Ādams
Izglītība
Rīgas pilsētas amatniecības skola
Rīga
Ipiķu pagastskola
Ipiķi
Rūjienas pamatskola
Rūjiena
Rīgas amatnieku skolas tehnikuma komercskola
Rīga
1917–1918
Rūjienas tirdzniecības skola
Rūjiena
Mācības neturpināja kara apstākļu dēļ.
1928–1931
Rīgas Tautas augstskola
Bruņinieku iela 24A, Rīga
Literatūras un žurnālistikas nodaļa
Darbavieta
–1944
Priedaine
Strādnieks Priedaines kūdras fabrikā un Zemes bagātību pētīšanas institūtā.
1921–1924
Rūjiena
Strādnieks "Brāļu Moor" veikalā.
1924–1926
Rīga
Strādā gadījuma darbus.
1926–1928
Rīga
Strādājis gadījuma darbus: mūrnieks, krāsotājs, strādnieks ādas fabrikā, kantora darbinieks, kurjers, grāmatvedis.
1928–1930
Žurnāls "Signāls"
Rīga
Redaktors
1928–1931
Rīgas Tautas augstskola
Bruņinieku iela 24A, Rīga
Darbvedis
1930–1934
Literātu biedrība "Domas"
Rīga
Valdes sekretārs
1933–1934
Laikraksts "Dienas Lapa" (1933–1934)
Bruņinieku iela 49, Rīga
Redakcijas sekretārs
1934–1940
Rīga
Akciju sabiedrības "Riti"
inkasents
1940
Laikraksts "Daugavas Vēstnesis" (1939–1940)
Rīgas iela 22A, Daugavpils
Atbildīgais redaktors
1940–1941
Sigulda
Rakstnieku pils pārvaldnieks Siguldā.
1941
Laikraksts "Literatūras Avīze" (1940–1941)
Rīga
Redakcijas sekretārs
1944–1945
PSRS Literatūras fonda Latvijas republikāniskā nodaļa
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Nodaļas direktora vietnieks
21.12.1944–23.06.1948
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Valdes sekretāra palīgs un vietnieks
16.06.1949–15.05.1950
Žurnāls "Bērnība"
Rīga
Skolu daļas vadītājs
27.03.1954–03.01.1956
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Speciālkorespondents
12.1955–05.1956
Komiteja "Par atgriešanos Dzimtenē"
Berlīne
Latvijas pārstāvis komitejā "Par atgriešanos Dzimtenē".
01.01.1957–19.12.1965
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Valdes sekretārs
1964–1983
Latvijas PSR Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs
Krišjāņa Valdemāra iela 11A, Rīga
Komitejas valdes priekšsēdētājs un padomes vecākais
Dienests
Sarkanā armija
Krievija
1926–1927
Rēzekne
Dienests 9. Rēzeknes kājnieku pulka štāba saimniecības daļā par rakstvedi – grāmatvedi.
Apcietinājums
Krievija
Otrā pasaules kara laikā, cīnoties Sarkanās armijas
pusē, kritis gūstā, bet atbrīvots.
12.1919
Tartu
Ziemā baltgvardi par komunistu atbalstīšanu Ādolfu Talci kopā ar tēvu un pamāti iesloga cietumā.
Dzīvesvieta
1924–1940
Rīga
1945
Baznīcas iela 4, Rīga
Dzīvoklis Nr. 3
Ceļojums
1928
Ščecina
Vasarā ar kuģi devies ekskursijā, pēc tam ar kājām devies uz Berlīni.
1928
Berlīne
1928
Helsinki
Rudenī, strādādams pie starptautiskā darba higiēnas izstādes Latvijas stenda izveidošanas darbiem, kā strādnieks pie stendu apdares devies līdzi uz izstādes norises vietu.
1930
Vācija
Apceļojis Vāciju.
04.1933
Maskava
Devies uz Padomju Savienību.
1947
Ukraina
1947
Azerbaidžāna
1947
Maskava
1950
Bolgara
1952
Volgograda
1953
Kijiva
1954
Kazahstāna
1955
Berlīne
1956
Berlīne
1959
Irkutska
1959
Bratska
1960
Jakutska
1962
Ziemeļjūra
1967
Monreāla
1969
Francija
Dalība organizācijās
1940–1983
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs
Apglabāts
Raiņa kapi