Ādams Butuls

Dzimis Viļuma Butula un Lienes, dzimušas Nukes ģimenē kā savu vecāku vienīgais bērns. Ģimene nav bijusi turīga. Trīs gadu vecumā zaudējis tēvu – amatnieku un strādnieku, Ādams Butuls ar māti pārcēlās pie radiem uz dzīvi llģuciemā, kur Popoviem piederošā Gutiņu muižā par dārznieku strādā Ādama Butuļa mātesbrālis.

Iļģuciemā mazais zēns iegūst krievu tirgotāja Popovu vecākā dēla studenta labvēlību, kurš iesākumā māca viņu lasīt un rakstīt krievu valodā, vēlāk gādā par zēna sūtīšanu Pētera Pāvila elementārskolā un Rīgas Aleksandra ģimnāzijā un pēc tās beigšanas aicina Ādamu Butuli studēt Frankfurtē pie Mainas, kur Butulis mācās gadu.

Dzīvesbiedre – Ženija Emīlija Morberga (dzimusi 1875), būvuzņēmēja Kristapa Morberga brālēna meita. Pēc abu vecāku zaudējuma Kristaps Morbergs viņu un viņas māsu Olgu uzņēmis savā ģimenē un kļuvis par viņu audžutēvu.
1895. gadā Ženija Morberga iepazīstas ar Ādamu Butuli. Jaunais pāris apprecas 1896. gadā. Par pirmdzimtā dēla – nākamā mediķa Kristapa Butuļa – krusttēvu tiek izraudzīts Kristaps Morbergs.
Ādama Butuļa meita strādājusi LU bibliotēkā, jaunākais dēls Artūrs.

Publicistika
Studiju laikā Valdemāra un Brīvzemnieka ietekmē no 1881. gada publicēja rakstus par kuģniecību, izglītību un veselības aizsardzības u.c. jautājumiem laikrakstos "Mājas Viesis" un "Baltijas Vēstnesis", kā arī krievu presē.
19. gadsimta 90. gados devies vairākos pieredzes apmaiņas braucienos uz Rietumeiropu. Presē lasāmas viņa ceļojumu atmiņas ("Kāds brīdis iekš- un ārzemes klīnikās", 1891, Austrums; "Arī iz ceļojumu atmiņām"; 1896, nr. 12, Austrums).


Etnogrāfijas popularizēšana
1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē veidojis antropoloģijas nodaļu. Latviešu etnogrāfiskās izstādes katalogā viņš rakstīja, ka "antropoloģija ir vēl jauna zinība, tādēļ senākās ziņas par latviešu izskatu, augumu u. t. t. nevar apspriest un ievērot no ziniskās puses."
1889. gadā sarīkojis pirmo latviešu etnogrāfisko ekspedīciju pa Vidzemi un Kurzemi, vācot materiālus Rīgas Latviešu biedrības muzejam.


Ieguldījums izglītības darbā
Ādams Butulis ir 1906. gadā dibinātās Latviešu Izglītības biedrības priekšnieks un par tādu paliek līdz pat mūža beigām. Biedrībai bija milzīga loma latviešu nacionālo skolu tīkla paplašināšanā.
Pirmā pasaules kara beigu posmā rodas labvēlīgi apstākļi pārejai uz latviešu mācību valodu. 1916. gadā kara frontes tuvuma dēļ valsts un privātajām skolām evakuējas vai izbeidz savu darbību. Butuļa vadībā biedrība 1915. gadā Krievijas impērijas valdībai iesniedza lūgumu dibināt vispārējās vidējās izglītības iestādes ar latviešu mācību valodu, 1916. gada janvārī šāda atļauta tika saņemta un Izglītības biedrība var dibināt savas vidusskolas gan zēniem, gan meitenēm. Pēc 1917. gada februāra revolūcijas šajās skolās gandrīz visi priekšmeti tika pasniegti latviešu valodā.

Līdzdalība Latvijas Universitātes dibināšanā
Tieši Ādams Butulis 1917. gada 1. novembra Latviešu Izglītības biedrības valdes sēdē ierosina jautājumu par latviešu augstskolas vajadzību. Tiek ievēlēta augstskolas sekcija, par kuras galveno darbības mērķi tiek izvirzīta augstskolas kursu jeb tautas augstskolas realizēšana. 1917. gada beigās jau ir izstrādāts tautas augstskolas projekts ar 3 nodaļām: vēstures-filoloģijas, tieslietu-tautsaimniecības zinību un dabzinātņu-medicīnas. Tomēr projekts netika īstenots gan finansiālo apsvērumu dēļ, gan vācu okupācijas varas radīto ierobežojumu dēļ. Izstrādādama dažādus priekšlikumus un apzinādama latviešu zinātniekus, kas būtu gatavi mācīt jaunajā augstskolā, Latviešu Izglītības biedrība tomēr veikusi nozīmīgus priekšdarbus, atvieglojot LU dibināšanu 1919. gada septembrī.
Ādams Butulis iestājās par akadēmiskās izglītības nepieciešamību arī latviešu sievietei.


Sabiedriskā darbība
Daudzu medicīnisku un sabiedrisku organizāciju aktīvs darbinieks – kuģniecības biedrības "Austra" priekšnieks, Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļas priekšnieka vietnieks (1886–1888) un priekšnieks (1892–1896), 1891. gadā nodibinājis un vadījis K. Valdemāra piemiņas komiteju, Latviešu izglītības biedrības priekšnieks (1908–1938), Lībiešu draugu biedrības pirmais priekšnieks (no 1932. gada), piedalījies LU organizēšanā, bijis Latvijas Tautas padomes loceklis 1918. gadā. Ādamam Butulim piederējusi arī ideja par Kultūras fonda dibināšanu.


Pagodinājumi
Latvijas Universitātes goda doktors (Dr. med. h. c., 1937)
Latviešu izglītības biedrības goda biedrs
Latviešu ārstu biedrības goda biedrs

“Pašizglītošanās ir pieaugušo skola. Ja cilvēki paliktu tikai pie tām zināšanām, kuras tie ieguvuši un vispārīgi spēj iegūt skolās, tad vispārējā attīstība un izglītība būtu tālu no tagadējā stāvokļa. Skolās tikai māca mācīties. Tālāki jāmācās pašam, pašam jāizglītojas. [..] Un saprotams, pie šī pašizglītošanās darba vissvarīgāko lomu spēlē derīgas grāmatas. Izplatīt derīgas grāmatas, darīt tās pieejamas ikkatram, ir viens no svarīgākiem ļaužu apgaismošanas darbiem. Vienkārt to grāmatu maksa, kuras nodomātas vispārībai, ir jānoliek tik zema, cik tik vien iespējams, lai katram būtu iespējams tās iegādāt. Bet tā kā grāmatu tik daudz, tā ka arī pie jo liela lētuma katram nav iespējams – visas tās grāmatas iegādāties, kuras tas vēlētos un kuras tam būtu derīgas lasīt, tad te jānāk palīgā bibliotēkām un lasītavām."
Ādams Butuls. Arī iz ceļojuma atmiņām. Austrums, nr. 12, 01.12.1896, 919. lpp.

"[..] viens no vecākiem latviešu tautas darbiniekiem, plaši pazīstamais ārsts un mūsu Universitātes goda doktors Ādams Butuls bija tuvs nacionālās atmodas darbiniekiem Valdemāram, Baronam, Brīvzemniekam un Velmem, līdzīgi viņiem ideālists un palika uzticīgs savam darbam līdz pēdējam elpas vilcienam. Bija plaša vēriena cilvēks un ar savu taisnīgo raksturu un kalpošanu vispārības labā ieguvis atzinību un cieņu ne tikai latviešu, bet arī cittautiešu starpā."
Fr. Ansabergs. Dr. med. Ādams Butuls. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 1, 01.01.1939,

"Ārsts un sabiedriskais darbinieks, par jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra garīgo audzēkni iedēvētais Ādams Butulis bija noteiktu, ļoti skaidru un cēlu principu un ētisko ideālu iemiesojums, kas augstāk par personiskiem labumiem allaž stādīja mērķus tautas vajadzību apmierināšanai, prāta gaismas un labklājības vairošanai."
100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē. Ādams Butuls. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. http://www.ieverojamiemediki.lv/b/butulis-adams/ (skatīts 05.12.2020)

"Būdams ļoti rūpīgs un apzinīgs savā darbā, viņš drīz
kļūst par iecienītu ārstu ne tikai latviešu sabiedrībā vien. Prakse kļūst
arvien lielāka un mājas vizītes vairs nevar veikt kājām, kādēļ tēvs sāk īrēt
pastāvīgai lietošanai starp priekšpusdienas un pēcpusdienas runasstundām
kučieri ar elegantu pajūgu. [..] Tēvs bija parasti labsirdīgs, atsaucīgs un
izpalīdzīgs; pazīdams trūkumu bērnībā un studiju gados, viņš vēlākā dzīvē ir
liels altruists un nesaudzē sevi, palīdzēdams trūkumcietējiem un nabadzīgākiem
slimniekiem, ārstēdams viņus par velti un piedevām apveltīdams viņus ar zālēm."
Kristaps Butuls. Tēva piemiņai. Latviešu Ārstu un Zobārstu Apvienība. Apkārtraksts.
01.01.1961, Nr. 69, 11. lpp.

"Kristaps Morbergs respektēja un labi ieredzēja manu tēvu Ādamu Butuli un arī konsultējās vienā otrā saslimšanas gadījumā. Kad mans tēvs reiz dabūja no Kristapa Morberga dzirdēt, ka viņš nesas ar domām, visus savus namus un kapitālu novēlēt Rīgas pilsētai, tad vienīgi mana tēva dziiļi pārliecinātai un atkārtotai neatlaidībai izdevās panākt un pierunāt krusttēvu, novēlēt savu mantu Latvijas Universitātei. Tēvs mēdza griezt onkuļa vērību uz attiecīgiem amerikāņu miljonāriem, kas bija savu mantu novēlējuši universitātēm un zinātniskiem institūtiem. Varbūt ka Kr. Morbergu pamudināja arī tas apstāklis, ka toreiz Rīgas pilsētas pašvaldībā bija uzpeldējušas kādas tur nekārtības saimnieciskos uzņēmumos. 1925. gadā Morbergs taisīja savu testamentu. Tā tad tikai pateicoties manam tēvam Latvijas Universitāte tika pie Morberga lielā mantojuma, kas vēlāk gludināja ceļu daudziem studentiem un mācības spēkiem."
Kristaps Butuls. Manas atmiņas par Kristapu Morbergu. Universitas, Nr 34, 01.04.1974., 14.–16. lpp.

ārsts
izdevējs
redaktors
sabiedriskais darbinieks
žurnālists

Ādams Butulis-Butelis, Buttel

Kaļķu iela, Rīga
Pēdējā dzīvesvieta – Kaļķu iela 13.

1863
Iļģuciems
Pēc tēva nāves kopā ar māti pārcēlies uz Iļģuciemu.

Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Beidzis Rīgas Aleksandra ģimnāziju.

Rīga
Mācījies Pētera Pāvila elementārskolā Rīgā.

Berlīne
Apmeklējis papildināšanās kursus internā medicīnā Berlīnē.

1879
Freiburgas Alberta Ludviga Universitāte
Freiburga
Gadu studējis Freiburgas Universitātē.

1880–1885
Maskavas Universitāte
Maskava
No 1880. līdz 1885. gadam Maskavas augstskolā studējis medicīnu. Bijis viens no 16 medicīnas studentiem, kas saņēmuši stipendijas. Studijas beidzis izcili, ticis aicināts veidot akadēmisko karjeru, taču nolēmis veltīt sevi latviešu tautai.

Fraternitas Lettica
Korporācijas loceklis, filistrs

Bijis Jāņa Poruka pieminekļa komitejas priekšsēdētājs.

1886–1888
1886. gadā kopā ar citiem nodibinājis kuģniecības biedrību "Austra". Bijis revīzijas komisijas, vēlāk valdes priekšnieks, gādājis arī par Kuģniecības gada grāmatas izdošanu, kur iespiesti vairāki viņa raksti.

1886–1888
Rīgas Latviešu Biedrības Derīgu Grāmatu nodaļas apgāds
Rīga
Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļas priekšnieka vietnieks.

1891
Pēc K. Valdemāra nāves 1891. gadā Butuls nodibināja un vadīja K. Valdemāra piemiņas komiteju, pārveda viņa pīšļus no Krievijas un uzcēla pieminekli Rīgas Lielajos kapos. Kapa pieminekļus apgādājis arī Andrejam Pumpuram un Jānim Porukam.

1892–1896
Rīgas Latviešu Biedrības Derīgu Grāmatu nodaļas apgāds
Rīga
Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļas priekšnieks. Attīsta rosīgu izdevniecības darbību, gādājot par pirmajiem zinātniskajiem rakstiem latviešu valodā.

1908–1938
Latviešu izglītības biedrība
Latviešu izglītības biedrības priekšnieks.Viņa vadībā biedrība 1915. gadā Krievijas impērijas valdībai iesniedza lūgumu dibināt vispārējās vidējās izglītības iestādes ar latviešu mācību valodu, 1916. gada janvārī šāda atļauta tika saņemta.

1915–1918
Baltijas Latviešu bēgļu apgādāšanas komiteja
No 1915. līdz 1918. gadam bija Baltijas bēgļu komitejas sanitārās nodaļas vadītājs, dibināja kara slimnīcas, lazaretes un bēgļu apgādāšanas punktus.

08.1915
Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gada augustā darbojās Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas brīvprātīgo pieņemšanas komisijā.

04.1917
Latvijas Neatkarības partija
Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada pavasarī Butuls bija viens no Latvijas Neatkarības partijas dibinātajiem.

1918
Latvijas Tautas padome
Latvijas Tautas padomes loceklis

08.1919
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Piedalījies Latvijas Universitātes un tās Medicīnas fakultātes organizēšanā 1919. gada augustā.

1932
Lībiešu draugu biedrība Latvijā
Lībiešu draugu biedrības pirmais priekšnieks no 1932. gada.

1885
Āgenskalns
1885. gadā sāka strādāt par ārstu Āgenskalnā.

1886–01.04.1889
Laikraksts "Dienas Lapa" (1886–1918)
Rīga
Laikraksta "Dienas Lapa" līdzredaktors un izdevējs (kopā ar Pēteri Bisenieku).

1889
Vidzeme
1889. gadā sarīkojis pirmo latviešu etnogrāfisko ekspedīciju pa Vidzemi un Kurzemi, vācot materiālus Rīgas Latviešu biedrības muzejam.

1889
Kurzeme
1889. gadā sarīkojis pirmo latviešu etnogrāfisko ekspedīciju pa Vidzemi un Kurzemi, vācot materiālus Rīgas Latviešu biedrības muzejam.

1889
Vīne
1889. gadā viens no pirmajiem ārzemju ceļojumiem – apmeklējis Vīni, Parīzi, Prāgu, Berlīni u.c. vietas un iepazinies ar slimnīcām, klīnikām, medicīniskiem muzejiem un veselības avotiem (Marienbādi, Karlsbādi).

1889
Parīze
1889. gadā viens no pirmajiem ārzemju ceļojumiem – apmeklējis Vīni, Parīzi, Prāgu, Berlīni u.c. vietas un iepazinies ar slimnīcām, klīnikām, medicīniskiem muzejiem un veselības avotiem (Marienbādi, Karlsbādi).

1889
Prāga
1889. gadā viens no pirmajiem ārzemju ceļojumiem – apmeklējis Vīni, Parīzi, Prāgu, Berlīni u.c. vietas un iepazinies ar slimnīcām, klīnikām, medicīniskiem muzejiem un veselības avotiem (Marienbādi, Karlsbādi).

1889
Berlīne
1889. gadā viens no pirmajiem ārzemju ceļojumiem – apmeklējis Vīni, Parīzi, Prāgu, Berlīni u.c. vietas un iepazinies ar slimnīcām, klīnikām, medicīniskiem muzejiem un veselības avotiem (Marienbādi, Karlsbādi).

1890
Berlīne
1890. gadā piedalījies 10. starptautiskajā ārstu kongresā Berlīnē, kur plašāk iepazinies ar turienes medicīnas iestādēm.

1891
Sanktpēterburga
1891. gadā devies uz Pēterburgu un Maskavu iepazīties ar tur pēdējos gados dibinātiem medicīnas institūtiem.

1891
Maskava
1891. gadā devies uz Pēterburgu un Maskavu iepazīties ar tur pēdējos gados dibinātiem medicīnas institūtiem.

1894
Roma
90. gados apceļojis Eiropu, lai iepazītos ar medicīnas sasniegumiem.1894. gadā piedalījies 11. starptautiskajā ārstu kongresā Romā, pēc tā palicis vēl vairākus mēnešus Itālijā un Šveicē.

1894
Vatikāns
Vatikānā iepazinies ar Brazīlijas ārstu Henriki Mendesu, ar kuru kopā turpinājis ceļojumu uz Ziemeļitāliju.

1894
Turīna
Pēc 11. starptautiskā ārstu kongresa apmeklējuma apceļojis Itāliju un Šveici. Turīnā apmeklējis Turīnas pilsētas bibliotēku, kā arī vietējo universitāti un tās medicīnas fakultāti.

1894
Milāna
Milānā apmeklējis Biblioteca Ambrosiana, vēsturisku bibliotēku un mākslas galeriju.

1894
Cīrihe
Ceļojuma laikā apmeklējis Cīrihi, tostarp Cīrihes lasāmo muzeju, tobrīd privātu biedrību (Die Museumsgesellschaft Zürich).

1894
Minhene
Ceļojuma laikā apmeklējis Minheni, tostarp kādu tās bibliotēku.

1894
Berlīne
Ceļojuma laikā apmeklējis Berlīni, tostarp kādu tās bibliotēku.

06.04.1923
Lietuva
1923. gada aprīlī caur Lietuvu dodas uz Vīnes internistu kongresu. Atpakaļceļā apmeklējis Berlīni.

04.1923
Vīne
1923. gada aprīlī caur Lietuvu dodas uz Vīnes internistu kongresu. Atpakaļceļā apmeklējis Berlīni.

22.04.1923
Berlīne
1923. gada aprīlī caur Lietuvu dodas uz Vīnes internistu kongresu. Atpakaļceļā apmeklējis Berlīni.

04.1924
Bādkisingena
1924. gada aprīlī piedalījies Viduseiropas ārstu un internistu kongresā Kisingenā.

1930
Ķelne
Domājams, pēdējais ārzemju ceļojums 1930. gada nogalē, kad Ādams Butuls četrās nedēļās apmeklējis un īpaši pakavējies Ķelnē (Ķelnes Universitātē), Bonnā (Bonnas Universitātē), Parīzē (Sorbonnā), kur īpaši iedvesmojošs bijis Cité internationale universitaire de Paris apmeklējums. Ceļojumā paredzēts bijis Beļģijas apmeklējums, no kura bijis jāatsakās, jo Parīzē Ādams Butuls saslimis ar gripu.

1930
Bonna
Domājams, pēdējais ārzemju ceļojums 1930. gada nogalē, kad Ādams Butuls četrās nedēļās apmeklējis un īpaši pakavējies Ķelnē (Ķelnes Universitātē), Bonnā (Bonnas Universitātē), Parīzē (Sorbonnā), kur īpaši iedvesmojošs bijis Cité internationale universitaire de Paris apmeklējums. Ceļojumā paredzēts bijis Beļģijas apmeklējums, no kura bijis jāatsakās, jo Parīzē saslimis ar gripu.

1930
Parīze
Domājams, pēdējais ārzemju ceļojums 1930. gada nogalē, kad Ādams Butuls četrās nedēļās apmeklējis un īpaši pakavējies Ķelnē (Ķelnes Universitātē), Bonnā (Bonnas Universitātē), Parīzē (Sorbonnā), kur īpaši iedvesmojošs bijis Cité internationale universitaire de Paris apmeklējums. Ceļojumā paredzēts bijis Beļģijas apmeklējums, no kura bijis jāatsakās, jo Parīzē saslimis ar gripu.

16.12.1938
Rīgas Otrie Meža kapi

Triju Zvaigžņu ordenis
III šķira
1926