Works: Author (69); Publisher (2); Author of the comment (2); Person of reception (58)
Audio/video: Narrator (1)
Photos: Person in photo(3)
| Name | Pāvils Klāns |
|---|---|
| Pseudonym | Severīns Dūms |
| Summary | Pāvils Klāns (īst. v. Pauls Kovaļevskis; 1912–1979) – rakstnieks, mūzikas vēsturnieks, preses darbinieks, mūzikas publicists. Noveles un stāsti publicēti krājumos "Pusnakts viesis" (1940), "Sīkums" (1944), "Salgales madonna" (1946). Atsevišķi izdotas noveles "Burvība" un "Sāts" (abas 1946). Mākslinieciskā fantāzija visspilgtāk atklājas pirmajā krājumā, kurā mistiska, noslēpumaina atmosfēra palīdz pārliecinoši atklāt cilvēka psihes reakcijas. Nereti visi sarežģījumi izrādās tikai fikcija, un noveles drūmā fabula iegūst pat nedaudz komisku atrisinājumu. Vēlākajā prozā dominē reālistisks tēlojums, kurā izmantoti dēku, piedzīvojumu literatūras elementi. Izdoti romāni "Rūsa" (1954), "Sirilundas atgriešanās" (1957), dokumentālā grāmata "Rīga retour" (1961), atmiņas par Latvijas karaskolu "Kadet, uguni!" (1975), publicistiskas ceļojumu grāmatas "Sveicināta Āfrika" (1963), "Safari" (1964) un apceres par Latvijas vēsturi "Karsta dzelzs" (1968). Liriskā tonalitātē veidoti miniatūru krājumā "Dzimtenes ainavas" (1946) un "Greizie rati" (1949). Dāņu valodā tulkots romāns "Rūsa" ar nosaukumu "Flammende himmel" (1962) un publicistisku eseju krājums "Fremmed - i et ardet land" ("Svešinieks citā zemē", 1970). |
| Personal information | Dzimis laikraksta "Liepājas Atbalss" redaktora, kādreizējā jaunstrāvnieka Jāņa Kovaļevska ģimenē. Māsa rakstniece un gleznotāja Margarita Kovaļevska. 1915: 1. pasaules kara gados kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Krieviju, pēc tēva – tolaik Latvijas Republikas goda konsula Krimā – apcietināšanas un nonāvēšanas (1921) ar pārējiem ģimenes locekļiem atgriezies Latvijā. Mācoties Jelgavas 2. valsts ģimnāzijā, apguvis klavierspēli; interesi par mūziku rosinājuši šajā skolā rīkotie mūzikas vakari. Paralēli tieslietu studijām Latvijas Universitātē apguvis ērģeļu spēli, Kara skolā vadījis vokālo dubultkvartetu. Dziedājis korī Dziesmuvara, kā arī studentu dubultkvartetā Tēvu zeme. 1944: devies bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk dzīvoja Kopenhāgenā Dānijā. Precējies ar gleznotāju Ernu Geistauti; pēc sievas nāves 1976: apprecējās otrreiz ar Līviju Kaufmani. 1962: devās ekspedīcijā uz Āfriku, lai strādātu pie televīzijas filmas. Apmeklēja 12 zemes: Ruandu-Urundi, Ugandu, Kongo, Angolu, Kodēziju, Katanku, Keniju, Sudānu un citas. Āfrikā Pāvils Klāns ar Ernu Geistauti pavadīja gandrīz gadu. Laiks, Nr.22 (17.03.1962) |
| Work | No 1935: publicējis recenzijas par mūzikas dzīvi laikrakstos Rīts un Tēvijas Sargs. Rakstījis mūzikas tematikai veltītus rakstus trimdas izdevumos Latvija un Laiks. 1973: izdots biogrāfisks pētījums par vijolnieku Arvīdu Norīti; tas būtisks ieguldījums latviešu atskaņotājmākslas vēstures izpētē. Literārie darbi 1940: noveļu un stāstu krājums "Pusnakts viesis". 1944: noveļu un stāstu krājums "Sīkums". 1946: noveļu krājums "Salgales madonna" (Kemptene: V. Štāla apgāds). 1946: novele "Burvība". 1946: novele "Sāts". 1946: miniatūru krājums "Dzimtenes ainavas". 1949: miniatūru krājums "Greizie rati". 1954: romāns "Rūsa". 1957: romāns "Sirilundas atgriešanās". 1961: dokumentālā grāmata "Rīga retour". 1963: ceļojumu grāmata "Sveicināta Āfrika". 1964: ceļojumu grāmata "Safari". 1968: apceres par Latvijas vēsturi "Karsta dzelzs". 1975: atmiņas par Latvijas karaskolu "Kadet, uguni!". Darbi citās valodās 1962: romāns "Flammende himmel" (romāns "Rūsa") dāņu valodā. 1970: eseju krājums "Fremmed - i et ardet land" ("Svešinieks citā zemē") dāņu valodā. Tulkotājs 1959: Boriss Pasternaks "Doktors Živago", tulkojums no krievu valodas (Kopenhāgena: Imanta). 1962: Hans Grāfs von Lēndorfs "Austrumprūsijas dienasgrāmata", tulkojums no vācu valodas (Kopenhāgena: Imanta). 1964: Pauls Karells "Barbadosa: karagājiens uz Krieviju", tulkojums no vācu valodas (Bruklina: Grāmatu Draugs). 1966: Arturs Konte "Pasaules dalīšana: Jalta 1945". 1967: Pauls Karells "Sadedzināta zeme: kauja starp Volgu un Vislu", tulkojums no vācu valodas (Bruklina: Grāmatu Draugs). 1971: Ivars Sīlis "Kamanu sliedes aizputina", tulkojums no dāņu valodas (Bruklina: Grāmatu Draugs). |
| Quotations | Par noveļu un stāstu krājumu "Pusnakts viesi" (1940)"Klānam maz rūp interesants un veikls fabulas samezglojums, kādas problēmas risinājums vai rakstura pārtapšana, bet vispirms — atsevišķu līdz apmātībai vai afektam kāpinātu jūtu stāvokļa notēlojumi. Mīlestība, ilgas, bēdas, bailes — ir Klāna iemīļotie pārdzīvojumi. Pārdzīvojuma secīgā tapšana laikā vai jūtu rašanās cēloniskais sakars, psihiskā motivācija izpaužas vājāk. [..] Mīlestība un liktenis ir tie būtiskie motīvi, kas pārvalda noveļu krājumu. Mīlestība notēlota gan kā apmātība, greizsirdības dedzināta, līdz ārprātam sakāpināta kaislība; gan kā bezgalīgas ilgas; gan kā lepnas un iespītīgi slēptas jūtas, kas piepildās pēc ilgiem gadiem ar dziļu un skaidru spēku; gan kā liktenīga vara, kas cilvēcīgo dvēseli iegremdē svētlaimīgā neatmaņā; gan kā neiznīcināmas mokas, kas izķēmo un sakropļo harmoniskāko un skaidrāko būti. Ar mīlestību nešķirami saistās liktenība. Pati mīlestība Klānam nekad nav nejaušība, rotaļa, epizods, bet sāpīgs un bargs, baiguma pilns vienreizīgs liktenis. Visus Klāna varoņus pavada liktenības elpa — kas parādās visdažādākos kāpinājumos — kā tikko tverama nojausma, neparastas situācijas ierosināta mistika vai kā skaidri apzināta un formulēta vara, nolikums, kas akli jāpiepilda. [..] Visumā Klāna stils ir bez pretenzijām uz pašvērtību kā estētiķu grupai, un pagaidām viņa māksla saista vairāk ar satura elementiem.Dagda, Anna. Pusnakts viesi. Pāvila Klāna noveles. Latvju Mēnešraksts, Nr.6 (01.01.1943) Par noveļu krājumu "Salgales madonna" (1946)"Klāna noveļu krājums ir rūpīgi noskaņots, tā 3 sacerējumi ir viena lējuma darbi un labi atklāj rakstnieka sasniegumus un viņa īpatnības. Atzīmēsim tūlīt, ka Klāns strādā nopietni kā centīgs gleznotājs mērķtiecīgi aplēstiem otas skārieniem, ka viņš neatlaidīgi cīnās ar valodu, prot to jau locīt un sasniedzis izkoptu izteiksmi. [..] Viņš neskata pasauli kā stāstnieks. Klāna stāstos nav notikuma. Tas, ko autors rāda, ir vide un darbotājās cilvēka dvēseles no s k a ņ a kādā spraigā situācijā. Vidi rakstnieks rāda ļoti spilgti, ļoti tēlaini. Turklāt vide nemitīgi it kā izkausēta, it kā pārlauzta dvēseles noskaņā, piestrāvota ar pārdzīvojumu. Tādēļ izteiksme nežēlīgi metaforiska. Rodas kaut kas, ko varētu saukt par tēlojumu. Un tēlošana visu laiku ir pašmērķīga. Situācija neizraisa darbību, paliek sastingusi. Visos šī krājuma tēlojumos situācija rodas no kādas nepiepildāmas mīlestības, kas nostāda sarežģītās attiecībās 2-3 cilvēkus. Viss ir kā pielādēts, piesātināts ar jutoņas spraigumu. Bet spraigums paliek, tas neizlādējas, tas nepārvēršas darbībā (glezniecībai, nevis dzejai atbilstošs pasaules skatījums). [..] Klāna izaugšana no mūsu rakstniecības pēdējo gadu parādībām redzama ļoti skaidri. Visu viņu laikabiedru dzejai kopīgo - lielākā vai mazākā mēra darbības trūkumu - Klāns patur, pārējās īpatnības - konstruēšanu, dekorātīvo aistētizēšanu, pārdzīvojumu, sliecību uz jutoņu un noskaņu - sakausēdams un krustodams īsti episka darbība - notikums - nekad nav individuāla norise, bet pārindividuāla. īstam epiķim darbība nav izskaidrojamais vai neizskaidrojamais, bet dotais. Tas, no kā iziet, nevis tas, pie kā pienāk."Kalve, Vītauts. Salgales Madonna. Latvija, Nr.48 (04.07.1947) Par miniatūru krājumu "Greizie rati" (Gincburga: apgāds Latvija, 1949)"Pāvils Klāns sakārtojis savas 33 "dzimtenei ainavas miniatūrā" pēc gada laikiem. Trimdinieka atmiņu smeldza ir tā "sāls", kas piešķir katram ainavas sīkumam kādu sevišķu nozīmību. Klāna stils ir Izkopts, dzidrs, ar to ritmisko, rotaļīgo plūdumu, ar kādu mūsu jaunākajā prozā var lepoties vienīgi vēl Knuts Lesiņš. Šis plūdums arī nepieciešams, lai mazajai formai piešķirtu viengabalainību. Klāna salīdzinājumi un epiteti ir svaigi, bet tīši klusināti, lai neiztraucētu trauslās noskaņas, jo šajās "ainavās" nav kontrastu, tikai nianses. Klāna stila prasmi vislabāk var vērot no tā, cik ātri, dažiem neuzmācīgi akcentētiem, parasti strupiem teikumiem viņš rada vēlamo gaisotni un noskanu, ka arī no miniatūru beigu rindām, kas allaž satur kādu rātnu, bet zīmīgu puanti. Krājuma pamattonis ir diezgan rezignēts — padošanās liktenim, gan savā ziņā ne bez optimisma. [..] visas Klāna miniatūras rakstītas "es" formā, pasvītrojot lirisko kopnoskaņu. [..] ar šo simpātisko, visai rūpīgi noskaņoto krājumu Pāvils Klāns cienīgi turpinājis mūsu tēlojumu un miniatūru labās tradīcijas."Eglītis, Anšlavs. Greizie rati. Latvija, Nr.12 (11.02.1950) Par romānu-reportāžu "Rūsa" (Kopenhāgena: Imanta, 1954)"Pāvils Klāns savā romānā attēlojis kara pēdējos mēnešus 1944. gada rudenī un 1945. gada pavasarī. Viela ir ļoti plaša, un aptverdama notikumus, kas izpostīja latviešu cerības izraut no otra kara pelniem savu valsti, tā vēl šobrīd ir pielādēta ar emocionālu augstspriegumu. Epiķim šāda emocionāla voltāža maz palīdz, drīzāk kavē ieveidot sižetu stingrā mākslinieciskā apdarē. Pāvils Klāns ir visumā pratis tam laimīgi tikt pāri, vairīdamies no epizodiem, kurus paspējuši nobružāt agrākie romānu rakstītāji un publicisti. Viņa romāna darbība risinās trīs lielos notikumu centros — Rīgā, Kurzemē un Berlīnē, pie tam parādot ainas, kurām daiļliteratūra vēl nav pieskārusies. [..] Galvenais romāna spēks ir kara beigu ainas, kas ap šo trauslo sižeta pavedienu savītas. Romānā ar lielu veiksmi skarbās līnijās zīmēta Rīgas seja otrā krievu okupācijā. Šīm lapaspusēm piemīt liels pārliecības spēks, un ja arī ārējā īstenībā dažu sīkumu varbūt varēs kādreiz koriģēt tiešie vērotāji, tad iekšējā īstenība — šo nodaļu patiesīgums un atturīgais, gaumīgais veidojums liecina par drošu mākslinieka roku. Tāpat pārliecina kapitulācijas dienas tēlojums Liepājā, un lieki teikt, ka sevišķu spilgtumu autors sasniedzis notikumos, kuriem viņš pats bijis aculiecinieks — kapa transporta kuģa Brakes bombardēšanā un Berlīnes degšanā. [..] Ar šo romānu Pāvils Klāns ir radījis mākslinieciski augstsvērtīgu pieminekli Latvijas likteņu drūmākajiem gadiem un strauji izaudzis līdz nobrieduša epiķa līmenim."Andrups, Jānis. Divi romāni. Ceļa Zīmes, Nr.22 (01.11.1954) Par romānu "Riga retour" (Bruklina: Grāmatu Draugs, 1961)"Pāvils Klāns, kas jau savā labākajā darbā Rūsa lika dažām nodalām norisināties okupētajā Rīgā. Viņa "Rīga-Retour" modinājusi tādu interesi, ka grāmata īsā laikā nule kā iznākusi otrā iespiedumā. "Riga-retour'"' novērojumu stāstītājs pirmajā personā ir Minchenes augstskolas medicīnas students Andris Kadeģis, kas ar komiltoni Valdu D. (šķiet, tā kāda jauna dzejniece) devies īslaicīgā ekskursijā uz Padomju Latviju 1960. gada vasarā. (Abi latviešu tautības, abi ASV pavalstnieki, abi studē Vācijā). Abi jaunieši pēc tam informējuši P. Klānu. Grāmata daļēji ir inteliģenta, priekšzīmiga, var teikt, mākslinieciska reportāža par ekskursijā novēroto un sastapto. Tomēr gribētos noteiktāk zināt, cik šai darbā Pāvils Klāns sniedzis tieši pats no sevis. Stilā gan visu laiku liela vienība."Ērmanis, Pēteris. Ievērojama grāmata. Laiks, Nr.11 (07.02.1962) |
| Links | Margarita Kovaļevska (1910–1999) - Sister Jānis Kovaļevskis (1873–1921) - Father Erna Geistaute (1911–1975) - Wife |
| Occupations | journalist publicist author historian |
| Birth time/place | 02.05.1912 Liepāja Liepāja |
| Education | Jelgavas 2. ģimnāzija Mātera iela 44, Jelgava Mātera iela 44, Jelgava, LV-3001 War School / The National Defence Academy of Latvia Krišjāņa Barona iela 99, Rīga Krišjāņa Barona iela 99, Rīga, LV-1012 Mācības nebeidza sakarā ar krievu karaspēka ienākšanu Latvijā. University of Latvia Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Studējis tieslietas. |
| Working place | 1941 – 1944 Laikraksts "Tēvija" (1941–1945) Rīga Rīga . Atbildīgais redaktors. 1948 Žurnāls "Ilustrētais Vārds" Augsburga Augsburg, Bavaria, Germany Atbildīgais redaktors no 28.-33. numuram. 1952 – 1959 Laikraksts "Latvija" (1946–1986) Vācija Germany Galvenais redaktors. 1960 – 1965 Apgāds "Imanta" Kopenhāgena Copenhagen, Denmark Redakcijas līdzstrādnieks. |
| Travelled | 1954 Beļģija Belgium 1954 Nīderlande Netherlands 1954 Vācija Germany 00.05.1954 Anglija England, United Kingdom 1955 Vācija Germany 1956 Anglija England, United Kingdom Piedalījās PEN kluba kongresā. 1958 Vācija Germany Piedalījās trimdas rakstnieku kongresā. 1962 Kenija Kenya Devās uz Āfriku, lai sagatavotu televīzijas filmu par Afrikas sociālo, saimniecisko un politisko dzivi. 1962 Kongo Democratic Republic of the Congo 1962 Ruanda Rwanda 1962 Uganda Uganda 1962 Angola Angola 1962 Zimbabve Zimbabwe 1962 Etiopija ኢትዮጵያ 1962 Nigērija Nigeria 1962 Katanga Tanganyika, République démocratique du Congo 1962 Tanzānija Tanzania 1962 Sudāna Sudan Devās ar filmētāju grupu, lai veidotu televīzijas filmu par Āfriku. 00.10.1977 – 00.11.1977 Amerikas Savienotās Valstis United States 00.06.1978 Tobago Tobago, Trinidad and Tobago 00.10.1978 Amerikas Savienotās Valstis United States Apmeklēja ASV, kur vairākos centros (Vašingtonā, Ņujorkā, Bostonā, Sanfrancisko un Losandželosā) referēja par aktuāliem sabiedriskiem tematiem. |
| Place/time of death | 11.08.1979 Kopenhāgena Copenhagen, Denmark |
| Buried |
| # | Location | Date | Type | Type of place |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Liepāja (Liepāja) | 02.05.1912 | Birth time/place | City |
| 2 | Kopenhāgena (Copenhagen, Denmark) | 11.08.1979 | Place/time of death | City |
| 3 | Mātera iela 44, Jelgava (Mātera iela 44, Jelgava, LV-3001) | (Not set) | Education | Building, house |
| 4 | Krišjāņa Barona iela 99, Rīga (Krišjāņa Barona iela 99, Rīga, LV-1012) | (Not set) | Education | Building, house |
| 5 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | (Not set) | Education | Building, house |
| 6 | Augsburga (Augsburg, Bavaria, Germany) | 1948 | Working place | City |
| 7 | Rīga (Rīga) | 1941 - 1944 | Working place | City |
| 8 | Vācija (Germany) | 1952 - 1959 | Working place | Country |
| 9 | Kopenhāgena (Copenhagen, Denmark) | 1960 - 1965 | Working place | City |
| 10 | Kenija (Kenya) | 1962 | Travelled | Country |
| 11 | Amerikas Savienotās Valstis (United States) | 01.10.1978 | Travelled | Country |
| 12 | Tobago (Tobago, Trinidad and Tobago) | 01.06.1978 | Travelled | Island |
| 13 | Kongo (Democratic Republic of the Congo) | 1962 | Travelled | Country |
| 14 | Ruanda (Rwanda) | 1962 | Travelled | Country |
| 15 | Uganda | 1962 | Travelled | Country |
| 16 | Angola | 1962 | Travelled | Country |
| 17 | Zimbabve (Zimbabwe) | 1962 | Travelled | Country |
| 18 | Amerikas Savienotās Valstis (United States) | 01.10.1977 - 01.11.1977 | Travelled | Country |
| 19 | Etiopija (ኢትዮጵያ) | 1962 | Travelled | Country |
| 20 | Nigērija (Nigeria) | 1962 | Travelled | Country |
| 21 | Beļģija (Belgium) | 1954 | Travelled | Country |
| 22 | Vācija (Germany) | 1955 | Travelled | Country |
| 23 | Katanga (Tanganyika, République démocratique du Congo) | 1962 | Travelled | Country |
| 24 | Tanzānija (Tanzania) | 1962 | Travelled | Country |
| 25 | Anglija (England, United Kingdom) | 01.05.1954 | Travelled | Country |
| 26 | Sudāna (Sudan) | 1962 | Travelled | Country |
| 27 | Nīderlande (Netherlands) | 1954 | Travelled | Country |
| 28 | Vācija (Germany) | 1954 | Travelled | Country |
| 29 | Anglija (England, United Kingdom) | 1956 | Travelled | Country |
| 30 | Vācija (Germany) | 1958 | Travelled | Country |
