Juris Caunītis

lv
Report to editor

Collections (1)

Works: Author (5); Translator (1); Compiler (2); Person of reception (9)

Photos: Person in photo(1)

NameJuris Caunītis
Additional namesGeorg Zaunit
PseudonymZ. ; J. Z.
SummaryJuris CAUNĪTIS (1826-1861) ir skolotājs, literatūrkritiķis, sabiedriskās un latviešu mūzikas dzīves rosinātājs. Viņš ir mācījies Valmieras skolotāju seminārā (1843-1846), pēc tā absolvēšanas ir bijis skolotājs, ērģelnieks un skrīveris Vangažos (1846-1850) un Vānē (1850-1853). Caunītis ir viens no tautas atmodas laikmeta darbiniekiem, kā skolotājs aktīvi piedalījies Vidzemes latviešu skolotāju sapulcēs. No 1853. gada līdz mūža beigām Caunītis ir strādājis Rīgā, Tīlo vadmalas manufaktūras skolā Zasulaukā, organizējis latviešu bibliotēku, rīkojis dziesmu un pārrunu vakarus, izveidojis un vadījis latviešu pulciņu.
Caunītis ir bijis laikraksta "Mājas Viesis" līdzstrādnieks, publicējis ap 80 rakstu populārzinātnē, dzejas un prozas tulkojumu, grāmatu recenziju utml. Caunīša pirmā publikācija - apraksts "Brīnišķīgi notikumi, kādus kuģinieki dažu reiz uz saviem ceļiem piedzīvo" iespiesta "Mājas Viesī" (1856.27.VIII - 3.IX). Kopā ar K. Biezbārdi un B. Dīriķi Caunītis ir piedalījies Latviešu valodas un literatūras biedrības (1861) statūtu izstrādē.
Caunītis ir veicinājis latviešu mūzikas dzīves, jo īpaši - kordziedāšanas attīstību. Kopā ar skolotāju Jāni Kaktiņu viņš ir sastādījis pirmo latviešu koradziesmu krājumu 100 Dziesmas un ziņģes ar notēm (1858), kurā ietvertas arī piecas latviešu tautasdziesmu melodijas. Pirmajos lokālajos latviešu dziesmu svētkos Dikļos (1864) Kaktiņa un Caunīša krājums veidoja repertuāra kodolu. Caunītis ir darbojies arī mūzikas izdevumu kritikā.
Personal informationJuris CAUNĪTIS (1826-1861) ir dzimis saimnieka ģimenē, bērnībā daudz slimojis, tādēļ izrādījies zemnieka darbam nederīgs, vecāki nolēmuši dēlu skolot - pirmos gadus mājmācībā, t.sk. pāris ziemas pie kāda jaunekļa, kas beidzis Ropažu draudzes skolu - apgūst matemātiku un vācu valodu. 1837. gadā - kad Caunītim 11 gadu - vecāki nolemj dēlu sūtīt uz Rīgu, taču muižnieks Čarnockis (Tscharnocki) viņam neizsniedz pasi, bet sagatavo ērģelnieka amatam un sūta Ropažu draudzes skolā.

Juris Caunītis 1847. gada rudenī apprecas ar Helēnu, dzimušu Ervaldi (Erwald), laulībā dzimuši trīs bērni, viņu vidū Kārlis Ādolfs Caunītis (dzim.3.02.1853, vārds acīmredzot par godu labvēlim rūpniekam Tīlo).
Helēna Caunīte 1865. gada novembrī apprecas otrreiz ar tēraudkalēju Vilhelmu Tomsu (Thoms), Mārtiņa draudzes locekli. Pēc: Aus den Kirchengemeinden. Aufgeboten. Rigasche Stadtblätter, nr. 47 (18.11.1865)
Work

Dziesmu krājumi

1858: 100 dziesmas un ziņģes ar notēm [kopā ar Jāni Kaktiņu]. Rīga: E. Plates.
1861: Dziesmu kronis. 100 dziesmiņas, uz vienu un vairāk balsīm dziedamas, skolas bērniem par labu. Rīga: E. Plates.

Tulkojums atsevišķā izdevumā

1860: Ubags un viņa audzēkne jeb Kas mīlestību sēj, tas prieku pļauj. Rīga: E. Plates.

Publikācijas laikrakstos

Oriģināldzeja un tulkojumi

1857: Derīga atbilde. Mājas Viesis, nr. 7.
1857: Paliec prātā, dzimtene. Mājas Viesis, nr. 24.
1858: Jauneklis upmalā [An der Quelle saß der Knabe]. Mājas Viesis, nr. 2
1858: Reiznieka dziesma. Mājas Viesis, nr. 4.
1858: Jautāšana. Mājas Viesis, nr. 7.
1858: Rudens dziesmiņa, ar notīm. Mājas Viesis, nr. 44.
1859: Ceļa rādītājs. Mājas Viesis, nr. 9.
1859: Kaps [Das Grab ist tief und stille]. Mājas Viesis, nr. 30.
1860: Ziedu laiks. Mājas Viesis, nr. 24.
1860: Kas ir sirds? Mājas Viesis, nr. 26.
1861: Gada laiki. Platesa Laika grāmata, 69. lpp.

Oriģinālproza un tulkojumi

1856: Kādas briesmas daždien kuģeniekiem jāredz uz jūras. Mājas Viesis, nr. 6.
1856: Brīnišķīgi notikumi, kādus kuģinieki dažu reiz uz saviem ceļiem piedzīvo. Mājas Viesis, nr. 9., 10.
1856: Kā goda prāts blēdību uzvarējis. Mājas Viesis, nr. 26.
1857: Vanags un stārķi. Mājas Viesis, nr. 3.
1857: Napoleons un viņa adjutants. Jēci, ņem cepuri zemē! Mājas Viesis, nr. 8.
1857: Es no citas sugas. Prūšu gudrība. Zvaigznes. Mājas Viesis, nr. 9.
1857: Nelaimīga cilvēka jaungada nakts. Mājas Viesis, nr. 5.
1857: Ķirša kauls. Mājas Viesis, nr.9.
1857: Notikumi, ko ūdens lāsīte savā mūžā piedzīvojuse. Mājas Viesis, nr. 45.
1858: Un neievedi iekš kārdināšanas. Mājas Viesis, nr. 3
1858: Tavu brīnumu! Mājas Viesis, nr. 5.
1858: Noruna. Mājas Viesis, nr. 6.
1858: Pievilts Švābis. Mājas Viesis, nr. 7.
1858: Vērā liekams notikums no Pētera tā Lielā. Mājas Viesis, nr. 9.
1858: Nabaga Lācarus. Mājas Viesis, nr. 11.
1858: Šārļa kungs. Mājas Viesis, nr. 13.
1858: Šķīsta un neapgānīta Dievam kalpošana. Mājas Viesis, nr. 14.
1858: Smieklu stāstiņi. Mājas Viesis, nr. 39., 49.; 1859, nr. 29., 52.
1858: Grāmata, ko savam tēvam rakstījis dēls, kas ar savu 15 gadu vecu māsu izglābies. Mājas Viesis, nr. 50.
1859:Nieģeru jeb Moru jakts. Mājas Viesis, nr. 7., 8.
1859: Trīs asaras [Līdzība]. Mājas Viesis, nr. 9.
1859: Briesmas lāča nagos. Mājas Viesis, nr. 33.
1859: Žēlastības bērns. Mājas Viesis, nr. 51.
1860: Daška. Mājas Viesis, nr. 3., 4.

Recenzijas

1859: Jauns sakāms vārds. Mājas Viesis, nr. 18.
1859: Dziesmu vaiņags mīļiem latviešiem un jaunekļiem vīts par jaunu prieku. Mājas Viesis, nr. 25.
1860: “Plūdu briesmas”. Stāsts no vācu grāmatas, pārtaisījis R. Šulcs. Mājas Viesis, nr. 11.
1860: Pasaciņas priekš bērniem sagādātas no J. Zvaigznītes. Mājas Viesis, nr. 23.
1860: Sēta, daba un pasaule. 1. grāmata. Mājas Viesis, nr.31.
1860: Kāds vārds par to grāmatu “Pasaules stāstu grāmata”. Sagādājis R. Šulcs. Mājas Viesis, nr. 52.

Populārzinātniski raksti

1856: 1. Koki un akmeņi no dzīviem cilvēkiem. 2. Degdams sultāns. Mājas Viesis, nr. 15.
1857: Kā englandieši pēc likumiem turās. Mājas Viesis, nr. 1.
1857: Vectēvu sakāmi vārdi. Mājas Viesis, nr. 7., 10., 15., 19.
1857: Par mašīnām. Mājas Viesis, nr. 16.
1858: Vai mums arī brīžam šis padoms nederētu? Mājas Viesis, nr. 9.
1858: Zīnešu [ķīniešu] policija. Mājas Viesis, nr. 12.
1858: Ziņa zemes kopējiem [kartupelī iespiesta zirņa stādīšana]. Mājas Viesis, nr. 18.
1858: Par Rīgas pilsētu. Mājas Viesis, nr. 19.-21.
1858: Juris Stepensons, dzelzceļa izdomātājs. Mājas Viesis, nr. 38., 39., 41., 42., 44., 46., 47., 51.
1859:Mērkaķis par tiesaskungu. Mājas Viesis, nr. 31.
1859: Lielais Sinizeru zemes pūķis. Mājas Viesis, nr. 41.

Publikācijas par reliģiskiem, veselības kopšanas u.c. jautājumiem

1857: Dievs dažu sveicina, kas viņam nepateicās. Mājas Viesis, nr. 4
1858: Kā sliņķus ārstē. Mājas Viesis, nr. 4.
1858: Kāpēc Rīgas vaļļus [valņus] noārda? Mājas Viesis, nr. 2.
1858: Labs padoms tiem, kas ar zobu sāpēm mocās. Mājas Viesis, nr. 41.
1859: Par mūsu ticības brāļiem lielā plašā Krievu zemē. Mājas Viesis, nr. 4.
1859: Gudras atbildēšanas uz pārgudrām jautāšanām. Mājas Viesis, nr. 35.
1859: Padoms tādiem, kas ar krūtīm slimi. Mājas Viesis, nr. 36.
1860: Derīga un nederīga lepnība. Mājas Viesis, nr. 30.

Līdzdalība Vidzemes skolotāju vasaras sapulcēs

1848: līdzdalībnieks
1851: priekšlasījums pret pārvācošanu, kas izraisa diskusijas
1853: sapulces protokolists
1854: priekšlasījums “Plāns tēvzemes ģeogrāfijas un dzimtenes mācības apguvei draudzes skolām”(Plan zu einer allgemeinen Geographie nebst Vaterlandskunde für Parochialschulen); matemātikas paraugstunda skolotājiem
1855: priekšlasījums “Kādas kļūdas atrodam daudziem semināristiem, viņiem skolotāja amatā iestājoties”
1860: priekšlasījums par latviešu stādu nosaukumiem
QuotationsTam rūpe gauži, mīļiem tautas brāļiem / To grūtumu, kas ceļā tiem - lai būtu kāds,
Atvieglināt, pie tuviem un pie tāļiem; / Šai lietā palīdzēt, tam dzinās sirds un prāts;
Jo būdams tumsības un viltus ienaidnieks, / Šām vainām pretī stāvēt tam bij īstens prieks!
J. R.......r. [Jānis Rātminders?]. Mīļa drauga piemiņai. Mājas Viesis, nr. 48 (27.11.1861).

Dievs ar gara spēkiem ģērbis / Viņu bij - gan jauki tērpis; -
Visas viņa skaņas dziesmas / Spīdēs mūžam mums kā liesmas;
Simtu dziesmiņās atrodās / Viņa darbs, kas viņu godās..
J.H.K. [J.H.Ķurzēns]. Gaudu piemiņa uz mūžību aizgājušam tautas brāļam J. Caunit. Mājas Viesis, nr.2 (8.01.1862).

Viņš bija vīrs, kas patiesību mīlēja un viltību un melus nevarēja ne ieraudzīt. Ko viņš par patiesību atzina, to viņš ar visu spēku aizstāvēja, maz bēdādams, ko ļaudis par to sacīs. Te viņš nevienu netaupīja, bet ar asiem vārdiem strāpēja. Ātris no dabas būdams, gan dažkārt ar asākiem, kā pēc manām domām pienācās. Tomēr viņš to nekad nedarīja tādā prtātā it kā ar to gribētu lielīties. Savu tautu no visas sirds mīlēdams, viņš cik spēdams pūlējās par tas gara apgaismošanu.
J. Kaktiņš. Juris Caunit. Mājas Viesis, nr.12 (19.03.1862).

Kad Caunītis savu lūgumu [pēc līdzekļiem] bieži atkārtojis, un īpašniekam Tilo, lielu darīšanu apkrautam, atkal bijusi gadījusies ķeza to piemirst, viņš kādreiz pussaīdzis uz Caunīti izsacījies: "Jūs, Caunīša kungs, esiet vidzemnieks, un vidzemnieki ir līdzīgi sievām. Arī sievas, ja ko iedomājušās, tad neliekas ātrāk mierā, līdz sasniegušas savu nolūku, un kaut viņas arī mocītu vīru ar to ikdienas." Bet nākošās nedēļās Caunītis dabūjis tikpat bumbotavai, kā arī svētdienas skolai un bibliotēkai līdzekļus.
Augusts Deglavs. Latviešu attīstības solis no 1848. - 1875. gadam. Rīga: M. Jākobsons, 1893, 40. lpp.

Occupationsteacher
publicist
literary critic
public employee
Birth time/place30.08.1826
Inčukalns
Inčukalns, Inčukalna pagasts, Siguldas novads
Dzimis kā vecākais dēls Galeniņu jeb Galaeniņu mājās pārtikuša saimnieka ģimenē .

Education1837 – 1841
Ropažu draudzes skola
Ropažu draudzes skola
Ropaži, Ropažu pagasts, Ropažu novads
Mācījies četrus gadus, paralēli mācībām apguvis ērģeļu spēli.

10.11.1843 – 10.12.1846
Valmieras skolotāju seminārs
Leona Paegles iela 40, Valmiera
Leona Paegles iela 40, Valmiera

ieguvis profesionālu pedagoga izglītību, skolasbiedri t.s. otrajā izlaidumā - Juris Neikens (1826-1868), Jānis Kaktiņš (1827-1901), vēlākais mācītājs Kristiāns Dzirne, Raunas draudze skolotāja dēls Kārlis Gaiķis u.c. Šie semināristi dibina kori un vasaras brīvdienās, apceļojot Latvijas novadus, uzstājas dziedādami, t.sk. baznīcās pēc dievkalpojumiem. No: Vilis Ambainis. Juris Caunītis. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 10 (1936).

Par šo laiku Caunītis raksta: "Mēs visi 11 skolnieki ar prieku mācījāmies, jo mīļots Cimzes skolaskungs ar gara spēkiem pamazām vien vairāk darba uzdeva. Un kaut gan mums pēc arī tik daudz tika uzdots, ka ir daudzreiz pa nakti bija jāstrādā, tad tomēr mēs to ar prieku un labprātību darījām. Kristīgas ticības mācības bij uzņēmies tagadējs augsti cienīts bīskaps Dr.Valter [Ferdinands Valters] mums mācīt. Bet kad viņa daudzi amata darbi viņam tik daudz laika neatlicināja, ka viņš skolā mūs varētu mācīt, tad mēs pie viņa trīs gadus mācībā gājām. Šis laiks mums bija ļoti mīļš! (..) Mēs Dr. Valteri kā savu tēvu un Cimzi kā vecāko brāli cienījām un mīlējām. Un kā tad arī mēs Cimzi negodātu? Viņš bija pret katru mīlīgs, ciņa mācības bij skaidras, viņš mūsu sirdī prata mīlestību priekš visām derīgām zināšanām dēstīt (..) Latvieši un vācieši mūs sauc par "cimzniekiem" un šis vārds mums ir un paliks tas mīļākais."

No: J.Kaktiņš. Juris Caunit. Mājas Viesis, nr. 12 (19.02.1862)

Working place1842 – 00.08.1843
Vangažu evaņģēliski luteriskā draudze
Vangažu luterāņu baznīca
"Vangažu baznīca", Inčukalna pagasts, Inčukalna novads, LV-2136
Draudzes ērģelnieks un pagasta skrīveris

00.12.1846 – 00.05.1850
Vangažu draudzes skola
Vangaži
Vangaži, Ropažu novads
Skolotājs, ērģelnieks, pagasta skrīveris.
Sākumā mācās desmit bērnu tikai ziemā; rīko vasarā plašas apkaimes bērniem kursus vācu un latviešu valodā, tas izraisa audzēkņu pieplūdumu arī ziemā, tādēļ turpmāk ziemā skolā notiek nodarbības divās plūsmās - vācu un latviešu.

11.05.1850 – 01.08.1853
Vānes Aizupes pagastskola
Vāne
Vāne, Vānes pagasts, Tukuma novads
Skolotājs, pavasarī sāk darbu ar 15 skolēniem, ziemā skolēnu skaits pieaug līdz 136 zēniem un meitenēm; liela slodze, vāja veselība.

01.08.1853 – 00.11.1861
Tīlo fabrikas skola
Daugavgrīvas iela, Rīga
Daugavgrīvas iela, Rīga

Skolotājs - māca fabrikas bērnus, t.sk. paša Tīlo bērnus, svētdienās rīko skolu pieaugušajiem fabrikas strādniekiem, māca latviešu un krievu valodu fabrikas meistariem.

Participation in organisations1853 – 1861
Tīlo fabrikas latviešu pulciņš
Daugavgrīvas iela, Rīga
Daugavgrīvas iela, Rīga
Pulciņa idejiskais autors, dziesmu un diskusiju vakaru organizētājs; pulciņa tikšanās reizēs - viens no Latviešu valodas un literatūras biedrības iniciatoriem.

1860 – 1861
Latviešu Valodas un literatūras biedrība
Rīga
Rīga
Dalībnieks, viens no statūtu izstrādātājiem
Place/time of death01.12.1861
Rīga
Rīga
Miris svētdienā ap pusčetriem no rīta pēc piecu nedēļu slimošanas [ar karsto drudzi?]: Ar nāve norāve - bet nevis nejauši, / Jo tik pēc piecām grūtām moku nedēļām / Gars viņam raisījās no grūtībām! Sal. J. R.........r. Mīļa drauga piemiņa. Mājas Viesis, nr. 48 (1861); arī J. Kaktiņš. Juris Caunit. Mājas Viesis, nr. 12 (19.03.1862).

Buried05.12.1861
Mārtiņa kapi
Hāmaņa iela 4, Rīga, LV-1007

Izvada no Mārtiņa baznīcas: "Lai gan bij darba diena, lai gan par Daugavu ledus dēļ grūti varēja pāri tikt, tomēr baznīca bij pilna no draugiem, pazīstamiem, svešiem, kas to tik no viņa rakstiem un darbiem pazina. Pēc nodziedātas dziesmas turēja Mārtiņa draudzes mācītājs Štark (Starck) kungs jauku līķa runu (..). Tad no ērģeļu kora atskanēja jauka bēdu dziesma no aizgājēja draugiem uz 4 balsīm dziedāta. Kapsētā papriekš viņa skolasbērni vienu peršu nodziedāja, tad cienīgs mācītājs, vēl kādus vārdus runājis, līķi iesvētīja, (..) dziesmu dziedāja (..) tad vēl Bezbārdis [Biezbārdis] kungs ar drebēdamu balsi aizgājušam draugam ar īsiem, bet spēcīgiem vārdiem ar Dievu sacīdams, tam saldu dusu vēlēja."

No: J. K. [Kaktiņš]. Juris Caunit. Mājas Viesis, nr. 12 (19.03.1862).

Apglabāts 24.11. / 5. 12. Rīgā, tolaik - Jāņa baznīcas kapsētā pie Mārtiņa baznīcas - pēc: Mājas Viesis, nr. 48 (1861).

1996. gada 2. septembrī Martiņa kapos tiek atklāta ar Rīgas Domes finansiālo atbalstu atjaunotā un sakārtotā Jura Caunīša kapa vieta. Pasākumā piedalās Rīgas domnieks literatūrvēsturnieks Romāns Pussars, mūzikas vēsturnieks Arnolds Klotiņš, kultūrvēsturnieks Jānis Stradiņš u.c., kā arī E. Dārziņa mūzikas vidusskolas audzēkņi un Imantas ģimnāzijas zēnu koris "Auseklītis". Par pasākumu sīkāk un foto: Inta Rasa. Tā bija pirmā balss. Brīvā Latvija: apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", nr. 33 (09.09.1996).

Map legend













Showing 1-11 of 11 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1Inčukalns
(Inčukalns, Inčukalna pagasts, Siguldas novads)
30.08.1826Birth time/placeVillage
2Rīga
(Rīga)
01.12.1861Place/time of deathCity
3Mārtiņa kapi
(Hāmaņa iela 4, Rīga, LV-1007)
05.12.1861BuriedCemetery
4Leona Paegles iela 40, Valmiera10.11.1843 - 10.12.1846EducationBuilding, house
5Ropažu draudzes skola
(Ropaži, Ropažu pagasts, Ropažu novads)
1837 - 1841EducationBuilding, house
6Vangažu luterāņu baznīca
("Vangažu baznīca", Inčukalna pagasts, Inčukalna novads, LV-2136)
1842 - 01.08.1843Working placeChurch
7Vangaži
(Vangaži, Ropažu novads)
01.12.1846 - 01.05.1850Working placeCity
8Vāne
(Vāne, Vānes pagasts, Tukuma novads)
11.05.1850 - 01.08.1853Working placeVillage
9Daugavgrīvas iela, Rīga01.08.1853 - 01.11.1861Working placeStreet
10Daugavgrīvas iela, Rīga1853 - 1861Participation in organisationsStreet
11Rīga
(Rīga)
1860 - 1861Participation in organisationsCity

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.