Darbi: Darba autors (5); Recepcijas persona (3)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Jōņs Miglinīks |
|---|---|
| Papildu vārdi | Jānis Miglinieks |
| Kopsavilkums | Jōņs Miglinīks (1896–1935) – latgaliešu skolotājs, direktors, publicists, garīdznieks, redaktors un teologs. Mācījies Rīgas Nikolaja ģimnāzijā, studējis Pēterburgas Katoļu garīgajā seminārā, Viļņas Katoļu garīgajā seminārā, Insbrukas Universitātē un Vīnes Universitātē, kur ieguvis doktora grādu teoloģijā. Bijis laikraksta “Latgolas Vōrds” redaktors. Pasniedzis ticības un ētikas mācību Rēzeknes un citu Latgales pilsētu skolās. Dibinājis Latvijas katoļu jaunatnes biedrību, kā arī aktīvi iesaistījies tās un citu katoļu biedrību darbībā. |
| Personiska informācija | Dzimis zemnieku ģimenē. Tēvu sauca Andrīvs (Andrejs). Ģimenē
bija vēl divi bērni – Boļeslavs un Tekla. Boļeslavs jaunības gados bija pazīstams kā aktieris, vēlāk kā politiķis un notārs,
savukārt Tekla – kā skolotāja. |
| Profesionālā darbība | Par pirmo publikāciju uzskatāms stāsts "Špitaleigōs izziņa"
(1925), kurš tika izdots atsevišķā grāmatā. Viņa raksti, kuros tika izklāstīti hagiogrāfijas, teoloģijas, kā arī ētikas un audzināšanas jautājumi, ir atrodami laikrakstā “Katoļu Dzeive", žurnāla "Zīdūnis" pielikumā "Sauleite", kā arī kalendārā "Latgolas zemnīku kalendars". Proza1925: "Špitaleigōs izziņa". |
| Citātu galerija | "[..] jys korsti mīļōja sovu dzimtini un tautu un ar vysu
sovu energiju beja metīs dorbā sovas tautas lobā. [..] M. beja dzilš psichologs
un lobs paidagogs. Jō ciļvēceigo personeiba tyvynōja sev vacus un jaunus, un
jaunōs paaudzes audzynōšonai un izgleitōšonai jys nūsadeve ar sirdi un dvēseli." Dir. Dr. J. Miglinīka pīmiņai. Latgolas Škola, Nr. 4. 01.04.1935. |
| Saiknes | Pīters Miglinīks (1850–1883) - Tēvabrālis Boļeslavs Miglinīks - Brālis Tekla Miglinīce - Māsa |
| Nodarbes | skolotājs direktors publicists garīdznieks redaktors teologs |
| Dzimšanas laiks/vieta | 08.10.1896 Miglinīki Miglinīki, Nautrēnu pagasts, Rēzeknes novads |
| Izglītība | nezināms – 1915 Rīgas Nikolaja ģimnāzija Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010 1915 – 1918 Pēterburgas Katoļu garīgais seminārs Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia 1918 – 04.05.1919 Viļņas Katoļu garīgais seminārs Viļņa Vilnius, Vilnius County, Lithuania Ordinēts par priesteri. 1921 – 1923 Insbrukas Universitāte Insbruka Innsbruck, Tyrol, Austria Studēja filozofiju un teoloģiju, bet slimības dēļ studijas nepabeidza. 1926 – 1927 Vīnes Universitāte Vīne Vienna, Austria Ieguvis doktora grādu teoloģijā. |
| Darbavieta | 1919 – 1920 Strādāja par baznīckungu Lietuvā (Viļņa, Pagiriai) un Latvijā (Bebrene). 1920 – 1921 Rīgas diēzes Garīgais seminārs Rīga Rīga Strādāja par docētāju. 1920 – 1921 Rīga Rīga Pildīja sekretāra pienākumus arhibīskapa kūrijā. 1923 – 1926 Aglona Aglona, Aglonas pagasts, Preiļu novads Strādāja par skolotāju. 01.03.1928 – 00.06.1928 (Datums nav precīzs) Aglona Aglona, Aglonas pagasts, Preiļu novads 00.06.1928 – 00.07.1929 (Datums nav precīzs) Laikraksts "Latgolas Vōrds" Rīga Rīga Bija laikraksta redaktors. 01.08.1928 – 1934 Rēzekne Rēzekne Pasniedza ticības un ētikas mācību Rēzeknes vidusskolās. 05.09.1928 – 1934 Rēzeknes Valsts skolotāju institūts Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, LV-4601 Ieņēma institūta inspektora un institūta internāta vadītāja amatu. 30.11.1934 – 06.07.1935 Krāslavas Valsts ģimnāzija Krāslava Krāslava, Krāslavas novads Ar izglītības ministra lēmumu iecelts ģimnāzijas direktora amatā. |
| Dalība organizācijās | Latgales Tautas universitāte Rēzekne Rēzekne Darbojies universitātes valdē. Latvijas katoļu akadēmiķu biedrība Bija biedrības biedrs. 03.01.1930 Latvijas katoļu jaunatnes biedrība Tika ievēlēts biedrības centrālajā valdē un ieņēma priekšsēdētāja biedra amatu. |
| Miršanas laiks/vieta | 06.07.1935 Rīga Rīga |
| Apglabāts | Nautrēnu baznīcas dārzs "Baznīca", Rogovka, Nautrēnu pagasts, Rēzeknes novads, LV-4652 |
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Miglinīki (Miglinīki, Nautrēnu pagasts, Rēzeknes novads) | 08.10.1896 | Dzimšanas laiks/vieta | Ciems |
| 2 | Rīga (Rīga) | 06.07.1935 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 3 | Nautrēnu baznīcas dārzs ("Baznīca", Rogovka, Nautrēnu pagasts, Rēzeknes novads, LV-4652) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 4 | Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010) | 1915 | Izglītība | Ēka, māja |
| 5 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1915 - 1918 | Izglītība | Pilsēta |
| 6 | Vīne (Vienna, Austria) | 1926 - 1927 | Izglītība | Pilsēta |
| 7 | Viļņa (Vilnius, Vilnius County, Lithuania) | 1918 - 04.05.1919 | Izglītība | Pilsēta |
| 8 | Insbruka (Innsbruck, Tyrol, Austria) | 1921 - 1923 | Izglītība | Pilsēta |
| 9 | Rīga (Rīga) | 01.06.1928 - 01.07.1929 | Darbavieta | Pilsēta |
| 10 | Aglona (Aglona, Aglonas pagasts, Preiļu novads) | 1923 - 1926 | Darbavieta | Ciems |
| 11 | Rēzekne (Rēzekne) | 01.08.1928 - 1934 | Darbavieta | Pilsēta |
| 12 | Krāslava (Krāslava, Krāslavas novads) | 30.11.1934 - 06.07.1935 | Darbavieta | Pilsēta |
| 13 | Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne (Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, LV-4601) | 05.09.1928 - 1934 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 14 | Aglona (Aglona, Aglonas pagasts, Preiļu novads) | 01.03.1928 - 01.06.1928 | Darbavieta | Ciems |
| 15 | Rīga (Rīga) | 1920 - 1921 | Darbavieta | Pilsēta |
| 16 | Rīga (Rīga) | 1920 - 1921 | Darbavieta | Pilsēta |
| 17 | Rēzekne (Rēzekne) | (Nav norādīts) | Dalība organizācijās | Pilsēta |
Jōņs Miglinīks dzimis 1896. gada 8. oktobrī Nautrēnu pagasta Miglinīkos.
Jōņa vecāki bija zemnieki. Tēvu sauca Andrīvs (Andrejs). Ģimenē bija trīs bērni – Jōņs, Boļeslavs un Tekla. Boļeslavs jaunības gados bija pazīstams kā aktieris, vēlāk kā politiķis un notārs, savukārt Tekla – kā skolotāja.
1915. gadā Jōņs pabeidza Rīgas Nikolaja ģimnāziju. Tajā pašā gadā iestājās Pēterburgas Katoļu garīgajā seminārā, tomēr mācības netika pabeigtas, jo 1928. gadā varu pārņēma boļševiki. Pārtrauktās studijas nācās turpināt Viļņas Katoļu garīgajā seminārā, kur 1919. gada 4. maijā viņš tika ordinēts par priesteri.
Pēc semināra pabeigšanas līdz Latgales atbrīvošanai Jōņs guva baznīckunga pieredzi Lietuvas baznīcās, kā arī Bebrenē.
1920. gadā, pēc atgriešanās Latgalē, viņš tika iecelts par docētāju Rīgas diēzes Garīgajā seminārā un paralēli pildīja sekretāra pienākumus arhibīskapa kūrijā.
1921. gadā viņš aizbrauca uz Austriju un iestājās Insbrukas Universitātē, kurā līdz 1923. gadam studēja filozofiju un teoloģiju, bet slimības dēļ studijas pārtrauca.
1923. gadā tika uzaicināts kļūt par Aglonas ģimnāzijas skolotāju, kur nostrādāja līdz 1926. gadam.
1925. gadā atsevišķā grāmatā izdeva stāstu "Špitaleigōs izziņa".
No 1926. gada līdz 1927. gadam studēja Vīnes Universitātē un ieguva doktora grādu teoloģijā.
Pēc studiju pabeigšanas atgriezās darbā Aglonas ģimnāzijā, kur strādāja no 1928. gada marta līdz mācību gada beigām.
1928. gada jūnijā kļuva par laikraksta "Latgolas Vōrds" redaktoru, apmēram pēc gada tika aizstāts ar Jōņi Ikovnīku.
1928. gada 1. augustā tika iecelts par reliģijas un ētikas skolotāju Rēzeknes vidusskolās, bet 5. septembrī kļuva par Rēzeknes skolotāju institūta inspektoru un institūta internāta vadītāju.
1934. gada 30. novembrī izglītības ministrs Ludvigs Adamovičs iecēla Jōņi Miglinīku par Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktoru, tomēr viņš neuzturējās šajā amatā ilgu laiku, jo 1935. gada 6. jūlijā viņš beidza savas dzīves gaitas Biķernieku sanatorijā. Par nāves cēloni kļuva viegla saaukstēšanās, kura izraisīja bīstamus plaušu darbības sarežģījumus.
Paralēli pedagoģiskajam darbam, publicistikai un teoloģijai Jōņs darbojās daudzās katoļu organizācijās un atbalstīja kultūru un ticību veicinošus pasākumus. Visaktīvāk viņš iesaistījās Latviešu katoļu jaunatnes biedrības darbībā – veicināja tās dibināšanu, bija tās priekšsēdētāja biedrs, regulāri apmeklēja biedrības nodaļas Latgalē, kur uzstājās ar savu darbu priekšlasījumiem.
Informāciju sagatavoja Raivis Pudenko.
Jōņa vecāki bija zemnieki. Tēvu sauca Andrīvs (Andrejs). Ģimenē bija trīs bērni – Jōņs, Boļeslavs un Tekla. Boļeslavs jaunības gados bija pazīstams kā aktieris, vēlāk kā politiķis un notārs, savukārt Tekla – kā skolotāja.
1915. gadā Jōņs pabeidza Rīgas Nikolaja ģimnāziju. Tajā pašā gadā iestājās Pēterburgas Katoļu garīgajā seminārā, tomēr mācības netika pabeigtas, jo 1928. gadā varu pārņēma boļševiki. Pārtrauktās studijas nācās turpināt Viļņas Katoļu garīgajā seminārā, kur 1919. gada 4. maijā viņš tika ordinēts par priesteri.
Pēc semināra pabeigšanas līdz Latgales atbrīvošanai Jōņs guva baznīckunga pieredzi Lietuvas baznīcās, kā arī Bebrenē.
1920. gadā, pēc atgriešanās Latgalē, viņš tika iecelts par docētāju Rīgas diēzes Garīgajā seminārā un paralēli pildīja sekretāra pienākumus arhibīskapa kūrijā.
1921. gadā viņš aizbrauca uz Austriju un iestājās Insbrukas Universitātē, kurā līdz 1923. gadam studēja filozofiju un teoloģiju, bet slimības dēļ studijas pārtrauca.
1923. gadā tika uzaicināts kļūt par Aglonas ģimnāzijas skolotāju, kur nostrādāja līdz 1926. gadam.
1925. gadā atsevišķā grāmatā izdeva stāstu "Špitaleigōs izziņa".
No 1926. gada līdz 1927. gadam studēja Vīnes Universitātē un ieguva doktora grādu teoloģijā.
Pēc studiju pabeigšanas atgriezās darbā Aglonas ģimnāzijā, kur strādāja no 1928. gada marta līdz mācību gada beigām.
1928. gada jūnijā kļuva par laikraksta "Latgolas Vōrds" redaktoru, apmēram pēc gada tika aizstāts ar Jōņi Ikovnīku.
1928. gada 1. augustā tika iecelts par reliģijas un ētikas skolotāju Rēzeknes vidusskolās, bet 5. septembrī kļuva par Rēzeknes skolotāju institūta inspektoru un institūta internāta vadītāju.
1934. gada 30. novembrī izglītības ministrs Ludvigs Adamovičs iecēla Jōņi Miglinīku par Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktoru, tomēr viņš neuzturējās šajā amatā ilgu laiku, jo 1935. gada 6. jūlijā viņš beidza savas dzīves gaitas Biķernieku sanatorijā. Par nāves cēloni kļuva viegla saaukstēšanās, kura izraisīja bīstamus plaušu darbības sarežģījumus.
Paralēli pedagoģiskajam darbam, publicistikai un teoloģijai Jōņs darbojās daudzās katoļu organizācijās un atbalstīja kultūru un ticību veicinošus pasākumus. Visaktīvāk viņš iesaistījās Latviešu katoļu jaunatnes biedrības darbībā – veicināja tās dibināšanu, bija tās priekšsēdētāja biedrs, regulāri apmeklēja biedrības nodaļas Latgalē, kur uzstājās ar savu darbu priekšlasījumiem.
Informāciju sagatavoja Raivis Pudenko.