Irene Mellis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (1)

Attēli: Persona attēlā(6)

VārdsIrene Mellis
Papildu vārdiIrene Zigrīda Putniņa, Irene Zigrīda Mellis
Dzimtais vārdsIrene Zigrīda Putniņa
KopsavilkumsIrene Mellis (arī Irēne Mellis, 1916–2017) – petrogrāfe, ilggadēja rakstnieces Zentas Mauriņas sekretāre un palīdze Zviedrijā un Vācijā, memuāriste. Atmiņu grāmatas par Zentu Mauriņu un Konstantīnu Raudivi "Trīsdesmit divi gadi kopā ar Zentu Mauriņu" (1997, vācu val. 1999) autore, sarakstījusi pēcvārdu "Zentas Mauriņas dzīves gadi Zviedrijā" Zentas Mauriņas Rakstiem (4, 1999). 2005. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Personiska informācijaDzimusi Kostromā, Krievijā, bēgļu gaitās. Tēvs – zeltkalis, miris no melnajām bakām pirms meitas piedzimšanas. Māte Marija – strādniece.
1920. gadā atgriezusies Latvijā.

Ar docentu, latviešu mineralogu un petrogrāfu Oto Melli (1906–1970) iepazinusies, strādājot pie sava maģistra darba. 1939. gada 20. maijā apprecējusies.
Meita Inga.
Profesionālā darbībaApmeklējot Zentas Mauriņas lekciju Upsalā, iepazinusies ar rakstnieci un kļuvusi par ilggadēju Zentas Mauriņas sekretāri un palīdzi gan Zviedrijā, gan Vācijā – līdz pat Zentas Mauriņas mūža beigām. Pārrakstījusi, lasījusi korektūras un sagatavojusi izdošanai vairāk nekā 20 Zentas Mauriņas grāmatu, kā arī vēstules un referātus.
Zenta Mauriņa savā testamentā piešķīra Irenei Mellis savu darbu autortiesības.

Memuāri un raksti

1997: atmiņu grāmata par Zentu Mauriņu un Konstantīnu Raudivi "Trīsdesmit divi gadi kopā ar Zentu Mauriņu"
1999: grāmatas izdevums vācu valodā Wege der Freundschaft: 32 Jahre mit Zenta Maurina (Memmingen: Maximilian Dietrich Verlag)
Sarakstījusi pēcvārdu "Zentas Mauriņas dzīves gadi Zviedrijā" Zentas Mauriņas Rakstiem (4, 1999).

1971: tulkojusi un rediģējusi petrogrāfijas un mineraloģijas grāmatu Fakta om Bergarter, mineral och ädelstenar, kas ir viņas papildināts Herberta S. Zima (H. S. Zim) un Pola R. Šafera (P. R. Shaffer) angļu valodā sarakstītās grāmatas tulkojums.
Mūža nogalē strādā pie Zviedrijas latviešu pensionāru biedrības un pensionāru apvienības "Aprūpe" izdevuma "Pensionāru Vēstnesis", pensionāru biedrībā "Aprūpe" uzstājusies ar priekšlasījumiem par fizisko un garīgo veselību.
Citātu galerija"Zenta Mauriņa un es vēl bijām svešas, nepazinām viena otru, tāpēc abas bijām uztraukušās – kā ies? Mūsu pusgadīgā sastrādāšana – kopš 1946. gada rudens – līdz šim bija noritējusi bez kādiem pārpratumiem, un es sevī nolēmu sekot visiem K. Raudives padomiem, lai arī turpmāk tā būtu. Labāk par viņu neviens rakstnieces grūtības nepazina.
Bez steigas virzīju ratiņus uz Fīrisas upes krastu, klausījāmies pavasara ūdeņu šalkošanā un elpojām plaukstošo ziedu un rožu krūmu svaigo smaržu.
Zenta Mauriņa palūkojās apkārt: "Mīļais Dievs savu dabas dārzu kā katru gadu ir labi apkopis, nekā nav aizmirsis, – cik skaista ir pasaule, kad pēc tumsas un aukstuma atkal nāk pavasaris! Cik skaista diena!"
Viņas prieks bija spontāns, un viss redzētais modināja interesi. [..]
Pastaigas laiks gāja uz beigām, nonācām atkal līdz nama durvīm, redzējām jau pa gabalu Konstantinu nemierīgi pa trotuāru staigājam un mūs gaidām. Atvadījāmies. Uzmanīgi viņš izcēla savu Zentu no braucamā krēsla un ienesa dzīvoklī, bet es devos mājās. Man vēl darba nebija, tāpēc varēju laiku atlicināt. Ko gan sprieda, ko domāja rakstnieki par šo pastaigu?
To uzzināju nākošā dienā pēc darba stundām. Rakstniece pateicās par palīdzību, un viņi abi ar Konstantinu priecātos, ja mēs reizēm varētu mūsu izbraucienus turpināt. Labprāt piekritu, nemaz nezinādama, cik patīkamas šīs pastaigas izvērtīsies, kad rakstniece pēc darba stundām atpūtās un par dabu un cilvēkiem priecājās. Tās bija brīvas, jaukas sarunas, dažreiz jautras, dažreiz nopietnas. [..]
Pēc dažiem gadiem abi rakstnieki no Upsalas pārcēlās uz mazo pilsētiņu Bad-Krocingenu, Vācijā, tuvu Šveices robežai, kur klimats maigāks.
Nu pastam bija darbs! Nāca vēstules ar manuskriptiem no Bad-Krocingenas uz Stokholmu, kur mūsu ģimene tad jau dzīvoja un es strādāju. Pārrakstīju manuskriptus un sūtīju atpakaļ. Tāpat ik vasaru kādu nedēļu aizbraucu, lai Zenta varētu latviski drusku padiktēt – par ko priecājāmies, gar upmalu pastaigājoties."
Irene Mellis. Pie divām upēm. Laiks, Nr. 23, 09.06.2007, 12. lpp.

"Savā veidā piedalījos Mauriņas grāmatu tapšanā. Viņai bija viegli manā klātbūtnē strādāt. Nenācās skaidrot, piemēram, to, kas ir Heraklīts vai citi grieķu filozofi, kurus rakstniece citēja. Es šos vārdus zināju no skolas laikiem, kad mācījos Rīgas 2. ģimnāzijā. Viņa diktēja skaidri un viegli. Taču daudzus manuskriptus bija vairākkārt, pat septiņkārt, jāraksta pēc autores labojumiem. Apbrīnojami tekoši viņa tulkoja. Paņēma rokās Raudives manuskriptu un tūlīt pat balsī deva tā vācisko variantu, pa ceļam arī rediģēdama. Tādēļ jau dažas Raudives grāmatas vācu valodā ir labākas nekā latviešu.
Mēs sadraudzējāmies. Es redzēju, cik nepieciešama viņai bija mana palīdzība. Meklējām uz visām pusēm meitenes, kas šos pienākumus uzņemtos. Neatradām! Vācu meitenes bija. Bet latvietes nevienas. Mauriņai reizēm pārmet, ka viņa aktīvi neiesaistījās trimdas sabiedriskajā dzīvē. Viņa vienkārši to nevarēja, jo nebija laika un iespēju. Par to Mauriņai piedēvēja visādas ļaunas īpašības kā naudaskāri, skopumu. Es redzēju, ka cilvēki labprātāk saka ļauno nekā labo. Viens otrs ar mani pat nesveicinājās tādēļ, ka strādāju pie Mauriņas."
Irene Mellis intervijā Dainim Īvānam. Zentas Mauriņas mugurkauls. Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 57, 08.03.1997, 5. lpp.

No Zentas Mauriņas dienasgrāmatas

1953. g. 1.–15. jūlijam.
"Ar Ireni Henriksbergā. Kopš 1944. gada bēgulības pirmā vasaras atelpa. [..] Ir tik silti un bezvējaini, ka varu strādāt zem vecas ābeles. Es varu diktēt Irenei katrā dienas laikā – rītā, pusdienās, vakarā. Viņas rakstura divas vērtīgākās īpašības – ģiedrums un atbalss. Kaut gan viņa sliecas uz rotaļu un sapņainību, taču viņai ir izteikta īstenības apziņa, pašdisciplīna un liels gribas spēks savu uzdevumu veikt. Jaunībā viņa bija gājusi deju skolā, studējusi bioloģiju un ķīmiju un, par spīti savam maģistres grādam, prot lieliski vārīt."
Zenta Mauriņa. Pasaules vārtos. Zviedrijas dienasgrāmatas, 1951–1958. Bruklina: Grāmatu draugs, 1968, 50.–51. lpp.

1956. g. 10. jūlijā.
"Sestā turneja ir noslēgusies. Atgriežoties uz Zviedriju, mēs dažas dienas atpūšamies Gingko mājās. Tālie ceļa gabali no Upsalas līdz Šveicei un atpakaļ bez atpūtas dienām Libekā būtu neizturami. Pēc ilga laika es atkal varu diktēt, cik man patīk. Irene vienmēr ir gatava rakstīt, vai tas ir vēlā vakarā, vai agrā rītā, vai pat pusnaktī. Tikai aprakstot tēlus vai formulējot domas, es atgūstu mieru."
Zenta Mauriņa. Pasaules vārtos. Zviedrijas dienasgrāmatas, 1951–1958. Bruklina: Grāmatu draugs, 1968, 184. lpp.
SaiknesZenta Mauriņa (1897–1978) - Draudzene
Nodarbesskolotāja
kultūras darbiniece
sekretāre
rakstniece
sabiedriskā darbiniece
Dzimšanas laiks/vieta22.06.1916
Kostroma
Kostroma, Kostroma Oblast, Russia

Dzīvesvieta1939 (Datums nav precīzs)
Norvēģija
Norway

Dzīvojusi Norvēģijā, kur Oto Mellis papildinās petrogrāfijas un mineraloģijas laukā. Otrā pasaules kara sākumā atgriežas Latvijā.


1946 – 1951 (Datums nav precīzs)
Upsala
Uppsala, Uppland, Sweden

1951 – 2017
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
IzglītībaRīga
Rīga
Septiņus gadus gājusi Beatrises Vīgneres baletskolā.

1923 – 1929
Rīgas pilsētas 1. pamatskola
Kalpaka bulvāris 8, Rīga
Kalpaka bulvāris 8, Rīga, LV-1050

Beigusi t. s. Valda Zālīša skolu (Rīgas pilsētas 1. pamatskolu).


26.08.1929 – 13.06.1933
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010

Beigusi Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju.


1933 – 1944
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Studējusi Matemātikas fakultātē, studiju virziens: dabas zinātnes. Maģistra darbs par Rembates smilšakmeni arhitektūrā. Ar fakultātes 1944. gada 20. maija lēmumu piešķirts dabas zinātņu maģistra grāds.

Darbavieta1946 (Datums nav precīzs)
Upsālas Universitāte
752 36 Upsala, Zviedrija
752 36 Uppsala, Sweden
Pēc kara no bēgļu gaitām Vācijā uzaicināta darbā Upsalas universitātē.

1946 – 1965 (Datums nav precīzs)
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

Pēc Upsalas pārcēlusies uz Zviedriju, kur zviedru ģimnāzijā Stokholmā strādājusi par bioloģijas un ķīmijas skolotāju līdz aiziešanai pensijā.


1946 – 1965
Zviedrija
Sweden

Kopš 1946. gada rudens Zentas Mauriņas sekretāre Zviedrijas periodā


1965 – 1978
Vācija
Germany
Zentas Mauriņas sekretāre Vācijas periodā
Emigrē1944
Vācija
Germany

Kopā ar vīru Oto un meitu Ingu izceļo uz Vāciju.


1946
Zviedrija
Sweden

Otrā pasaules kara gados kopā ar vīru Oto Melli emigrējusi uz Zviedriju.

Miršanas laiks/vieta05.08.2017
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

ApglabātsStokholmas Meža kapi
Skogskyrkogården, Sockenvägen, Enskede postort, Enskede-Årsta-Vantörs stadsdelsområde, Stockholm, Stockholms kommun, Stockholms län, 122 33, Sverige
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 2005. gada 12. oktobra lēmumu.
IV šķira
2005

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Kostroma
(Kostroma, Kostroma Oblast, Russia)
22.06.1916Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Norvēģija
(Norway)
1939DzīvesvietaValsts
3Upsala
(Uppsala, Uppland, Sweden)
1946 - 1951DzīvesvietaPilsēta
4Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1951 - 2017DzīvesvietaPilsēta
5Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
05.08.2017Miršanas laiks/vietaPilsēta
6Zviedrija
(Sweden)
1946EmigrēValsts
7Vācija
(Germany)
1944EmigrēValsts
8Stokholmas Meža kapi
(Skogskyrkogården, Sockenvägen, Enskede postort, Enskede-Årsta-Vantörs stadsdelsområde, Stockholm, Stockholms kommun, Stockholms län, 122 33, Sverige)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
9Kalpaka bulvāris 8, Rīga
(Kalpaka bulvāris 8, Rīga, LV-1050)
1923 - 1929IzglītībaĒka, māja
10Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1933 - 1944IzglītībaĒka, māja
11Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010)
26.08.1929 - 13.06.1933IzglītībaĒka, māja
12Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
13Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1946 - 1965DarbavietaPilsēta
14Zviedrija
(Sweden)
1946 - 1965DarbavietaValsts
15Vācija
(Germany)
1965 - 1978DarbavietaValsts
16752 36 Upsala, Zviedrija
(752 36 Uppsala, Sweden)
1946DarbavietaĒka, māja
"– Konstantin, nāc! Žigli! Atradusies mašīnrakstītāja! Man atradusies mašīnrakstītāja!"

Ilggadēja rakstnieces Zentas Mauriņas sekretāre, palīgs un draugs IRENE MELLIS (1916–2017).

"[..] Ir tik silti un bezvējaini, ka varu strādāt zem vecas ābeles. Es varu diktēt Irenei katrā dienas laikā – rītā, pusdienās, vakarā. Viņas rakstura divas vērtīgākās īpašības – ģiedrums un atbalss. Kaut gan viņa sliecas uz rotaļu un sapņainību, taču viņai ir izteikta īstenības apziņa, pašdisciplīna un liels gribas spēks savu uzdevumu veikt. Jaunībā viņa bija gājusi deju skolā, studējusi bioloģiju un ķīmiju un, par spīti savam maģistres grādam, prot lieliski vārīt."
Zenta Mauriņa. Pasaules vārtos. Zviedrijas dienasgrāmatas, 1951–1958. Bruklina: Grāmatu draugs, 1968, 50.–51. lpp.

Irene Mellis (arī Irēne Mellis, dzimusi Putniņa) dzimusi 1916. gada 22. jūnijā Kostromā, Krievijā, mātei Marijai esot bēgļu gaitās Pirmā pasaules kara laikā. Tēvs zeltkalis miris melno baku uzliesmojuma laikā pirms meitas dzimšanas:
"Augu tajā parastajā ģimenē, kādu toreiz bija daudz un arī tagad ir tūkstošiem. Māte un bērns. Sieviete, kas viena cīnās pa dzīvi. Tēvs nomira, pirms es vēl biju piedzimusi. 1916. gadā, frontei tuvojoties, viņš sievu aizveda uz drošāku vietu (kā viņam likās) – pie Volgas. Pats bija nolēmis braukt atpakaļ uz Latviju, gatavoties iesaukumam. Bet viņu pieveica melnās bakas. Nomira trīs dienu laikā. Turpat pie Volgas tika apglabāts. Man vēl ir bildīte, kur es stāvu pie kapa. Tēvs bija vijoli paņēmis līdzi, viņš labprāt spēlēja. To pārdevām, iznāca nauda mājupceļam."
Irene Mellis intervijā Ainai Rozeniecei. Irenes Mellis ābeļdārzā. Latvijas Vēstnesis, Nr. 268–269, 15.10.1997, 6. lpp.

Latvijā māte ar meitu Irenu atgriezusies 1920. gadā. 1929. gadā Irene beigusi t. s. Valda Zālīša skolu (Rīgas pilsētas 1. pamatskolu), 1933. gadā – Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju. Tajā pašā gadā uzsākusi studijas Latvijas Universitātes Matemātikas fakultātē, kā studiju virzienu izvēloties dabas zinātnes. Paralēli tam septiņus gadus gājusi Beatrises Vīgneres baletskolā. Strādādama pie maģistra darba par Rembates smilšakmens izmantojumu arhitektūrā, iepazinusies ar savu nākamo dzīvesdraugu, docentu, latviešu mineralogu un petrogrāfu Oto Melli (1906–1970). Abu mūža savienība noslēgta 1939. gada 20. maijā, laulībā dzimusi meita Inga.
Drīz pēc tam abi devušies uz Norvēģiju, kur Oto papildinājies petrogrāfijas un mineraloģijas jomā. Sākoties Otrajam pasaules karam atgriezušies Latvijā. 1944. gada pavasarī ieguvusi dabas zinātņu maģistra grādu, bet dzimtenē iegūtās zināšanas pielietot nebija lemts. Tajā pašā gadā ģimene izceļo uz Vāciju, vēlāk uz Upsalu, kur neilgi Irene strādā Upsalas universitātē. Apmeklējot Zentas Mauriņas lekciju Upsalā, Irene iepazīstas ar rakstnieci un piekrīt palīdzēt kā sekretāre, vēl nenojaušot, ka kļūs par ilggadēju un uzticamu palīdzi un Zentas Mauriņas draugu līdz pat rakstnieces mūža izskaņai, vairāk nekā trīsdesmit gadu garumā nesavtīgi strādājot pie visiem Mauriņas manuskriptiem latviešu valodā.

Kad Irene ar vīru pārceļas dzīvot un strādāt Stokholmā, zviedru ģimnāzijā par bioloģijas un ķīmijas skolotāju, savukārt Zentas Mauriņas un Konstantina Raudives ceļš ved uz veselībai labvēlīgāko klimatu Badkrocingenē, Vācijas dienvidos, nodibinās intensīva korespondences apmaiņa starp abām zemēm:
"Nu pastam bija darbs! Nāca vēstules ar manuskriptiem no Bad-Krocingenas uz Stokholmu, kur mūsu ģimene tad jau dzīvoja un es strādāju. Pārrakstīju manuskriptus un sūtīju atpakaļ. Tāpat ik vasaru kādu nedēļu aizbraucu, lai Zenta varētu latviski drusku padiktēt – par ko priecājāmies, gar upmalu pastaigājoties."
Irene Mellis. Pie divām upēm. Laiks, Nr. 23, 09.06.2007, 12. lpp.

"Savā veidā piedalījos Mauriņas grāmatu tapšanā. Viņai bija viegli manā klātbūtnē strādāt. Nenācās skaidrot, piemēram, to, kas ir Heraklīts vai citi grieķu filozofi, kurus rakstniece citēja. Es šos vārdus zināju no skolas laikiem, kad mācījos Rīgas 2. ģimnāzijā. Viņa diktēja skaidri un viegli. Taču daudzus manuskriptus bija vairākkārt, pat septiņkārt, jāraksta pēc autores labojumiem. Apbrīnojami tekoši viņa tulkoja. Paņēma rokās Raudives manuskriptu un tūlīt pat balsī deva tā vācisko variantu, pa ceļam arī rediģēdama. Tādēļ jau dažas Raudives grāmatas vācu valodā ir labākas nekā latviešu.
Mēs sadraudzējāmies. Es redzēju, cik nepieciešama viņai bija mana palīdzība. Meklējām uz visām pusēm meitenes, kas šos pienākumus uzņemtos. Neatradām! Vācu meitenes bija. Bet latvietes nevienas. Mauriņai reizēm pārmet, ka viņa aktīvi neiesaistījās trimdas sabiedriskajā dzīvē. Viņa vienkārši to nevarēja, jo nebija laika un iespēju. Par to Mauriņai piedēvēja visādas ļaunas īpašības kā naudaskāri, skopumu. Es redzēju, ka cilvēki labprātāk saka ļauno nekā labo. Viens otrs ar mani pat nesveicinājās tādēļ, ka strādāju pie Mauriņas."
Irene Mellis intervijā Dainim Īvānam. Zentas Mauriņas mugurkauls. Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 57, 08.03.1997, 5. lpp.

Pateicoties Irenes Mellis nesavtīgajam un pašaizliedzīgajam darbam, bija iespējama Zentas Mauriņas latviešu valodā rakstīto grāmatu nonākšana pie lasītājiem trimdā. 1997. gadā latviešu valodā izdota Irenes Mellis atmiņu grāmata "Trīsdesmit divi gadi kopā ar Zentu Mauriņu" – ar iejūtību un sapratni tapis vēstījums, kas nebijušos tuvplānos atklāj ievērojamā kultūras darbinieku pāra Zentas Mauriņas un Konstantīna Raudives gaitas svešumā. Grāmata iznākusi arī vācu valodā 1999. gadā.
Ar Zentas Mauriņas likumīgās mantinieces Irenes Mellis atļauju apgāds "Daugava" laida klajā arī izcilās kultūras filozofes un rakstnieces rakstus 15 sējumos.
Par savu ieguldījumu 2005. gadā apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Mūžībā Irene Mellis devusies Stokholmā 2017. gada 5. augustā, 101 gada vecumā.

Informāciju apkopoja Signe Raudive 09.06.2021.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.