Jezups Grišāns

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (11); Recepcijas persona (2)

Attēli: Persona attēlā(10)

VārdsJezups Grišāns
Papildu vārdiJāzeps Grišāns
KopsavilkumsJezups Grišāns (1891–1988) – garīdznieks un publicists. Studējis Pēterburgas Katoļu garīgajā seminārā un Sv. Akvīnas Toma pontifikālajā universitātē. Bijis prāvests daudzās Latvijas draudzēs. Vadījis drukātavu "Dorbs un Zineiba". Bijis priekšnieks vairākās Latvijas un citu valstu mariāņu mājās.
Personiska informācijaDzimis zemnieku Pētera un Annas ģimenē. Ģimenē bija četri bērni – Konstantīns, Boļeslavs (garīdznieks), Miķelis (lauksaimnieks) un Jezups (garīdznieks).
Profesionālā darbībaSavas gaitas publicistikā uzsāka 20. gs. 30. gados, publicēdams vairākus rakstus par teoloģijas un kultūrvēstures jautājumiem. Laikrakstā "Latgolas Vōrds" ir atrodami arī viņa Romas ceļojuma apraksts.

Atmiņas, biogrāfijas

1954: Atmiņas nu pagōtnes
1958–1960: Atmiņas nu pagōtnes
1964: Zīmassvātki
1968: Pa atmiņu stygom I
1969: Pa atmiņu stygom II
1970: Pa atmiņu stygom III
1972: Kur mes ejam?
1974: Īlaid

Proza

1966: Dzeivo biļdeite nu Zīmassvātkim Latgolā
Citātu galerija"Sarunā ar jū atplaust ticeiba tautas breiveibai, par kuru jys ir našaubeigi pōrlīcynōts. [..] Lai gan jō motūs jau bogōteigi vyzuļoj rudineigōs sormas sudrobs, tumār jam arvīnu vēļ ir jaunekļa spors un uzjēmeiba un leli plāni prīškā. [..] Nu tāva Grišāna dveš latgaļa vīnkoršeiba un sirsneiba reizē savīnota ar gora cālumu un rakstura styngreibu."

Konans, Anna. Rats un dōrgs cīmeņš. Latgolas Bolss, Nr. 531, 1959.

"Eisumā tāvs Jezups Grišāns ir raksturojams kai bezkompromisa ceineitojs par Kristus lītu kai nalūkams latgaļs. Jys vīnmār ir stōvējis tyvu tautai, dalejīs jōs prīcā un bādōs un tōpēc ari ir īmontōjis vysu simpatijas, kam ir dōrgi tī paši ideali, kas vysu ilgu myužu ir bejuši dōrgi tāvam Grišānam. [..], bet pats īpatnejōkais, kas tāvu Grišānu paceļ augstumā ir jō personeiba: vīnkoršeiba un cālums vīnā kūpōjumā."

Latkovskis, Leonards. Napōrkausejamais latgals. Latgolas Bolss, Nr. 583, 1961.
Nodarbespublicists
garīdznieks
Dzimšanas laiks/vieta18.11.1891
Orehovka
Orehovka, Kaunatas pagasts, Rēzeknes novads
Dzīvesvieta1891 – 1893
Orehovka
Orehovka, Kaunatas pagasts, Rēzeknes novads

1893 – 1907 (Datums nav precīzs)
Mukoni [uo]
Mukoni, Kaunatas pagasts, Rēzeknes novads

1907 – 1909 (Datums nav precīzs)
Noviki
Noviki, Kaunatas pagasts, Rēzeknes novads

1909 – 00.06.1916
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

1916 – 1920
Preiļi
Preiļi, Preiļu novads

1920 – 1921
Daugavpils
Daugavpils

1921
Rēzekne
Rēzekne

1921 – 1924
Kārsava
Kārsava, Ludzas novads

1924 – 1926
Ilūkste
Ilūkste, Augšdaugavas novads

1926 – 1929
Dagda
Dagda, Krāslavas novads

1929 – 1934
Rēzekne
Rēzekne

00.01.1934 – 00.09.1935 (Datums nav precīzs)
Marijampole
Marijampolė, Marijampolė County

1936 – 1938
Roma
Rome, Metropolitan City of Rome, Italy

1938
Viļāni
Viļāni, Rēzeknes novads

1938 – 1944
Rēzekne
Rēzekne

1944
Višļi
Višļi , Kabiles pagasts, Kuldīgas novads

1944 – 1945
Kemptene
Kempten, Bavaria

1945 – 1948
Roma
Rome, Metropolitan City of Rome, Italy

1948 – 1951
Avellaneda
Avellaneda, Partido de Avellaneda, Buenos Aires, 1870, Argentina

1951 – 1953
Rosario
Rosario, Santa Fe Province, Argentina

1953 – 1988
Stokbridža
Stockbridge, Berkshire County, Massachusetts, United States
IzglītībaBukmuižas pagastskola
Bukmuiža
"Bukmuiža", Ezernieki, Ezernieku pagasts, Krāslavas novads, LV-5692

1902 – 1907
Rēzeknes pilsētas skola
Rēzekne
Rēzekne

1909 – 1910 (Datums nav precīzs)
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Beidzis grāmatvežu kursus.


1911 – 1916
Pēterburgas Katoļu garīgais seminārs
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

1936 – 1938
Sv. Akvīnas Toma pontifikālā universitāte
Roma
Rome, Metropolitan City of Rome, Italy
Darbavieta1916 – 1920
Preiļi
Preiļi, Preiļu novads
Bijis vikārs.

1920 – 1921
Daugavpils
Daugavpils
Bijis skolu kapelāns.

1921
Rēzekne
Rēzekne
Bijis skolu kapelāns.

1921 – 1924
Kārsava
Kārsava, Ludzas novads

Bijis prāvests.


1924 – 1926
Ilūkstes novads
Ilūkstes novads

Bijis prāvests Ilūkstē, Bebrenē un Rubeņos, kā arī pildījis Zemgales dekāna pienākumus.


1926 – 1929
Dagda
Dagda, Krāslavas novads

Bijis prāvests un dekāns.


1929 – 1935
Rēzekne
Rēzekne
Bijis domnieks Rēzeknes domē.

00.12.1929 – 00.01.1934
Rēzekne
Rēzekne

Bijis prāvests, dekāns, ticības mācības skolotājs kādā pilsētas skolā.


1938
Viļāni
Viļāni, Rēzeknes novads

Bijis prāvests.


1938 – 1944
Rēzekne
Rēzekne
Bijis drukātavas "Dorbs un Zineiba" vadītājs un vietējās mariāņu mājas priekšnieks.

1944
Višļi
Višļi , Kabiles pagasts, Kuldīgas novads
Izveidojis draudzi un bijis tās prāvests.

1945 – 1948
Roma
Rome, Metropolitan City of Rome, Italy
Bijis vietējās mariāņu mājas priekšnieks, ģenerālās padomes loceklis un Mariāņu koledžas rektors.

1948 – 1951
Avellaneda
Avellaneda, Partido de Avellaneda, Buenos Aires, 1870, Argentina

Bijis mariāņu klostera pagaidu priekšnieks, kā arī pildījis priestera pienākumus.


1951 – 1953
Rosario
Rosario, Santa Fe Province, Argentina

Bijis mariāņu mājas priekšnieks, kā arī pildījis priestera pienākumus.


00.09.1953 – 00.09.1954 (Datums nav precīzs)
Vašingtona
Washington, United States
Bijis kapelāns Vašingtonas katoļu universitātē.
Dalība organizācijās1953 – 1965
Vandevega
Camp Wandawega, W5453, Lakeview Avenue, Elkhorn, Town of Sugar Creek, Walworth County, Wisconsin, 53121, United States

Dibinājis Amerikas latgaliešu centru "Vandevega". Bijis kompleksa pārvaldnieks un saimnieks.

Emigrē15.10.1945
Itālija
Italy

09.06.1948
Argentīna
Argentina

31.07.1953
Amerikas Savienotās Valstis
United States
Apcietinājums01.09.1919 – 07.09.1919
Preiļi
Preiļi, Preiļu novads
Miršanas laiks/vieta24.02.1988
Stokbridža
Stockbridge, Berkshire County, Massachusetts, United States
Evakuācija25.09.1944
Vācija
Germany

Kartes leģenda



















Tiek rādīti ieraksti 1-49 no 49.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Orehovka
(Orehovka, Kaunatas pagasts, Rēzeknes novads)
18.11.1891Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Orehovka
(Orehovka, Kaunatas pagasts, Rēzeknes novads)
1891 - 1893DzīvesvietaCiems
3Mukoni [uo]
(Mukoni, Kaunatas pagasts, Rēzeknes novads)
1893 - 1907DzīvesvietaCiems
4Noviki
(Noviki, Kaunatas pagasts, Rēzeknes novads)
1907 - 1909DzīvesvietaCiems
5Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1909 - 01.06.1916DzīvesvietaPilsēta
6Preiļi
(Preiļi, Preiļu novads)
1916 - 1920DzīvesvietaPilsēta
7Marijampole
(Marijampolė, Marijampolė County)
01.01.1934 - 01.09.1935DzīvesvietaPilsēta
8Kemptene
(Kempten, Bavaria)
1944 - 1945DzīvesvietaPilsēta
9Roma
(Rome, Metropolitan City of Rome, Italy)
1945 - 1948DzīvesvietaPilsēta
10Rosario
(Rosario, Santa Fe Province, Argentina)
1951 - 1953DzīvesvietaPilsēta
11Stokbridža
(Stockbridge, Berkshire County, Massachusetts, United States)
1953 - 1988DzīvesvietaPilsēta
12Daugavpils
(Daugavpils)
1920 - 1921DzīvesvietaPilsēta
13Rēzekne
(Rēzekne)
1921DzīvesvietaPilsēta
14Ilūkste
(Ilūkste, Augšdaugavas novads)
1924 - 1926DzīvesvietaPilsēta
15Kārsava
(Kārsava, Ludzas novads)
1921 - 1924DzīvesvietaPilsēta
16Dagda
(Dagda, Krāslavas novads)
1926 - 1929DzīvesvietaPilsēta
17Rēzekne
(Rēzekne)
1929 - 1934DzīvesvietaPilsēta
18Roma
(Rome, Metropolitan City of Rome, Italy)
1936 - 1938DzīvesvietaPilsēta
19Viļāni
(Viļāni, Rēzeknes novads)
1938DzīvesvietaPilsēta
20Rēzekne
(Rēzekne)
1938 - 1944DzīvesvietaPilsēta
21Višļi
(Višļi , Kabiles pagasts, Kuldīgas novads)
1944DzīvesvietaCiems
22Avellaneda
(Avellaneda, Partido de Avellaneda, Buenos Aires, 1870, Argentina)
1948 - 1951DzīvesvietaPilsēta
23Stokbridža
(Stockbridge, Berkshire County, Massachusetts, United States)
24.02.1988Miršanas laiks/vietaPilsēta
24Itālija
(Italy)
15.10.1945EmigrēValsts
25Argentīna
(Argentina)
09.06.1948EmigrēValsts
26Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
31.07.1953EmigrēValsts
27Bukmuiža
("Bukmuiža", Ezernieki, Ezernieku pagasts, Krāslavas novads, LV-5692)
(Nav norādīts)IzglītībaCiems
28Rēzekne
(Rēzekne)
1902 - 1907IzglītībaPilsēta
29Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1909 - 1910IzglītībaPilsēta
30Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1911 - 1916IzglītībaPilsēta
31Roma
(Rome, Metropolitan City of Rome, Italy)
1936 - 1938IzglītībaPilsēta
32Preiļi
(Preiļi, Preiļu novads)
1916 - 1920DarbavietaPilsēta
33Daugavpils
(Daugavpils)
1920 - 1921DarbavietaPilsēta
34Kārsava
(Kārsava, Ludzas novads)
1921 - 1924DarbavietaPilsēta
35Ilūkstes novads
(Ilūkstes novads)
1924 - 1926DarbavietaNovads
36Dagda
(Dagda, Krāslavas novads)
1926 - 1929DarbavietaPilsēta
37Rēzekne
(Rēzekne)
01.12.1929 - 01.01.1934DarbavietaPilsēta
38Viļāni
(Viļāni, Rēzeknes novads)
1938DarbavietaPilsēta
39Rēzekne
(Rēzekne)
1921DarbavietaPilsēta
40Rēzekne
(Rēzekne)
1929 - 1935DarbavietaPilsēta
41Rēzekne
(Rēzekne)
1938 - 1944DarbavietaPilsēta
42Višļi
(Višļi , Kabiles pagasts, Kuldīgas novads)
1944DarbavietaCiems
43Roma
(Rome, Metropolitan City of Rome, Italy)
1945 - 1948DarbavietaPilsēta
44Avellaneda
(Avellaneda, Partido de Avellaneda, Buenos Aires, 1870, Argentina)
1948 - 1951DarbavietaPilsēta
45Rosario
(Rosario, Santa Fe Province, Argentina)
1951 - 1953DarbavietaPilsēta
46Vašingtona
(Washington, United States)
01.09.1953 - 01.09.1954DarbavietaPilsēta
47Preiļi
(Preiļi, Preiļu novads)
01.09.1919 - 07.09.1919ApcietinājumsPilsēta
48Vandevega
(Camp Wandawega, W5453, Lakeview Avenue, Elkhorn, Town of Sugar Creek, Walworth County, Wisconsin, 53121, United States)
1953 - 1965Dalība organizācijāsĒka, māja
49Vācija
(Germany)
25.09.1944EvakuācijaValsts
Latgaliešu garīdznieks un publicists Jezups Grišāns (1891–1988) dzimis Vaivodovas (mūsdienās Kaunatas) pagasta Orehovkas pusmuižā. Nācis no zemnieku ģimenes.

Kad Jezups bija divus gadus vecs, ģimene pārvācās uz Mokuņiem. Savas skolas gaitas Jezups uzsāka Bukmuižas pagastskolā, bet 1902. gadā turpināja Rēzeknes pilsētas skolā (pabeidza 1907. gadā). Apmēram šajā pašā laikā ģimene pārcēlās uz Kaunatas pagasta Novikiem.

1909. gadā Jezups devās mācībās uz Pēterburgu. Viņš apmetas pie sava krustēva (tēva brāļa) Jāņa, kurš strādāja drukātavā un dzīvoja mazā vasarnīcu pilsētā Ligovkā. Krustēvs iepazīstina Jezupu ar Pēterpils muzikālo biedrību un cilvēkiem, kuri iesaistās tās darbībā.

Pēc paziņu ieteikuma Jezups sāka apmeklēt grāmatvedības kursus un pārcēlās dzīvot pie krustēva brāļa, kurš dzīvoja Pēterburgā. Jezups ilgi nepalika pie sava tēvoča, jo tēvoča sieva atklāti izrādīja savu nepatiku pret jauno iemītnieku un tur bija slikti dzīves apstākļi. Drīzumā Jezups atrada darbu fabrikā un pārvācās pie paziņas no kursiem. Pēc kursu pabeigšanas Jezups saņēma rekomendācijas vēstuli bankai, tādēļ ātri ieguva sev labi apmaksātu darbu.

Pēc tā, kad Pēterburgas Katoļu garīgajā seminārā tika atcelta prasība, ka iestājoties nepieciešama aptiekāra palīga specializācija, Jezupa draugi mudināja viņu pamēģināt nokārtot iestājeksāmenus. Neskatoties uz to, ka viņš šaubījās par savām zināšanām, tomēr iegūtie rezultāti izrādījās pietiekami, lai 1911. gada jūnijā viņš tiktu pieņemts seminārā. 1916. gada jūnijā, kad Jezups bija pabeidzis studijas Seminārā, viņš tika nozīmēts par vikāru Preiļu draudzē.

Uzzinādams par to, ka 1918. gada oktobrī Latgalē jau ieradusies Sarkanā armija, Preiļu draudzes prāvests devās prom no pilsētas. Šī iemesla dēļ Jezups bija spiests pārņemt viņa pienākumus. Ienākušo komunistu attieksme pret garīdzniekiem bija negatīva, tomēr pret Jezupu tā bija izteikti negatīva, jo viņš atteicās pildīt jebkādus okupācijas varas izdotos rīkojumus. 1919. gada 1. septembrī daudzi draudzes vīrieši devās miermīlīgi protestēt pret okupācijas varas lēmumu pārtaisīt kapliču par klubu (kultūras namu). Tas izraisīja masu arestus, kuru rezultātā tika arestēts arī Jezups. Nākamajā dienā visi tika pārvesti uz Viļānu cietumu. 7. septembrī viņš tika atbrīvots ar nosacījumu, ka līdz tiesai nepametīs Preiļus. Tomēr pastāvēja slepenais rīkojums, ar kuru tika paredzēts, ka 8. septembrī Jezups ir jānošauj. Neskatoties uz rīkojuma slepenību, šī informācija nonāca līdz Jezupam, un viņš sekmīgi izbēga no nāvessoda.
Laika posmā no 8. septembra līdz 30. oktobrim Jezups dzīvoja mežos un purvos, līdz viņam izdevās atrast sev mitekli Feimaņos. Aptuveni šajā pašā laikā norisinājās tiesas prāva pār tiem, kuri piedalījās vai bija kaut kādā veidā saistīti ar 1. septembra protestu. Lielākā daļa no iesaistītajiem tika atbrīvota vai arī ieslodzīta uz salīdzinoši īsu laika periodu, savukārt lēmums, kurā tika nolemts turpmākais Jezupa liktenis, skanēja šādi: "Baznīckungu J. Gr. kā baltās armijas organizatoru un komunistu ienaidnieku jānošauj". Tuvākajās dienās pēc tiesas lēmuma izziņošanas viņš tika izvests no okupētās teritorijas. Jezups atgriezās Preiļos 1920. gada janvāri, divas dienas pēc Preiļu atbrīvošanas.

No 1920. gada rudens viņš strādāja par skolu kapelānu Daugavpilī. 1921. gadā pēc Lieldienām viņš tika pārcelts uz Rēzekni, kur arī strādāja par skolu kapelānu. Tajā pašā gadā viņš kļuva par Kārsavas draudzes prāvestu.

1924. gada sākumā Jezupu nozīmēja par Ilūkstes prāvestu. Pēc mēneša viņa pārziņā nonāca Bebrenes un Rubeņu draudze, kā arī viņš tika iecelts par Zemgales dekanāta dekānu.

1926. gadā pavasarī viņš tika pārcelts uz Dagdu par prāvestu un dekānu. Aptuveni šajā pašā laikā viņam tika atklāts hronisks kuņģa iekaisums. Savas slimības dēl viņš devās atvaļinājumā uz visu vasaru, tā laikā apmeklēja savus draugus un paziņas, kā arī daudzas valstis – Poliju, Čehoslovākiju, Austriju, Itāliju, Šveici un Franciju. Šos ceļojumus un to epizodes Jezups ir aprakstījis savā grāmatā "Pa atmiņu stygom II" (1969).

1929. gadā decembrī viņš tika nozīmēts par Rēzeknes draudzes prāvestu un dekānu, kādēļ uzreiz kļuva par Rēzeknes katoļu draudzes labdarības biedrības patronu un priekšnieku.

Šajā laikā viņš aktīvi iesaistījās politikā, bija Rēzeknes domē, bet politika viņu nesaistīja. Kad viņam apnika visas nesaskaņas, kas bija starp daudzām latgaliešu partijām, viņš nolēma doties uz klosteri, lai atkal pievērstu visu savu uzmanību garīgajam darbam. Pēc pārrunām ar arhibīskapu, tika norunāts, ka viņš uzgaidīs gadu, līdz atradīsies kāds, kas spētu viņu aizvietot. Šo laiku viņš izmantoja, lai palīdzētu Rēzeknes tuvumā nodibināt bērnu patversmi "Tykumi".

1934. gada janvārī viņš nodeva Rēzeknes katoļu draudzes un dekanāta pārvaldi sava brāļa Boļeslava rokās un martā devās uz mariāņu klosteri Marijampolē. 1935. gada 25. martā viņš deva mariāņu solījumus un pēc tā četrus mēnešus apmeklēja mariāņu mājas Lietuvā, bet rudenī atgriezās Latvijā.

1936. gada pavasarī viņš aizbrauca uz Romu, kur studēja Angelicum jeb Sv. Akvīnas Toma pontifikālajā universitātē. Pēc pirmā studiju gada beigām un eksāmenu nokārtošanas devās ekskursijā uz Palestīnu un Ēģipti. Pēc otrā mācību gada beigām devās ekskursijā uz Franciju, pa ceļam apmeklējot daudzas Itālijas pilsētas un vietas. Pēc atgriešanās no ekskursijas atteicās no disertācijas rakstīšanas, jo atzinis, ka viņam tas nav nepieciešams.

Aptuveni šajā pašā laikā viņš apmeklēja kādu slavenu Vīnes ārstu, kurš noteica viņa slimības patieso cēloni. Varšavā viņam tika veikta apendicīta operācija. Divus mēnešus viņš uzturējās Polijā un tad atgriezās Latvijā.

1937. gadā viņš tika nozīmēts par Viļānu draudzes prāvestu, kur nodzīvoja nepilnu gadu. Vēlāk viņš tika nozīmēts par drukātavas “Dorbs un Zineiba” vadītāju un Rēzeknes mariāņu mājas priekšnieku, paralēli vadīja Rēzeknes centra baznīcas būvniecību un citu mariāņiem piederošo ēku atjaunošanu.

1940. gadā Rēzeknē ieradās komunisti un sāka vajāt vietējo garīdzniecību, t.s., Jezupu. 26. decembrī viņš tika padzīts no vietējās mariāņu mājas un viņš bija spiests pamest Rēzekni. Vēlāk viņam izdevās atgriezties Rēzeknē un iegūt sev mazu istabu mājā, kura atradās upes krastā.

1941. gada 14. jūnijā sākās evakuācija no Rēzeknes, jo vācu karaspēks jau bija Lietuvas teritorijā. Jezups laicīgi pameta pilsētu un devās uz Ciskādiem, kur slēpās mežos, lai netiktu aizvests prom. Atgriešanās Rēzeknē notika līdz ar vācu karaspēka ierašanos pilsētā.

1944. gada martā Jezupam izdevās izbēgt no Rēzeknes bombardēšanas, jo viņš kārtējo reizi bija aizbraucis uz Ciskādiem pie kanoniķa Tomašunasa.

Kad Rēzekne tika sabombardēta, viņš devās uz Lamiņiem, kur bija mariāņu klosteris. Viņš apmetās pie kādas latgaliešu saimes Višļos, kuri kādreiz dzīvoja Rudzātos. Tur Jezups iekārtoja vietu mišu noturēšanai, vēlāk arī nodibināja draudzi.

Kad bija jau saprotams, ka ir iespējama Sarkanās armijas atgriešanās, arhibīskaps viņu un citus garīdzniekus atbrīvoja no pienākumiem un lika doties ārpus Latvijas. 1944. gada 25. septembrī Jezups ieradās Vācijā un apmetās Immenštatē, vēlāk – Kemptenē.

1945. gada 15. oktobrī Jezups ieradās Romā, kur apmetās mariāņu klosterī. Viņš tika nozīmēts par Romas mariāņu mājas priekšnieku un Mariāņu kongregācijas Ģenerālās padomes locekli, kā arī kļuva par Mariāņu studentu koledžas rektoru, paralēli darbojās UNRRA. Vasaras laikā, kad darbu bija maz, viņš apmeklēja citas valstis.

1948. gadā viņš tika nosūtīts uz Argentīnu (Avellanedu), kur viņš darbojās kā vietējās draudzes priesteris un Avellanedas mariāņu klostera pagaidu priekšnieks, savukārt 1951. gadā viņš tika iecelts par mājas priekšnieku Rosario.

1953. gada 31. jūlijā viņš devās uz ASV, kur apmetās mariāņu mājā Stokbridžā. Pēc diviem mēnešiem viņš tika nosūtīts uz Vašingtonu, kur darbojās kā kapelāns Vašingtonas katoļu universitātē.

1954. gada rudenī viņš atbrīvojās no saviem pienākumiem un ieradās Detroitā, lai ķertos klāt pie savu turpmāko plānu īstenošanas. Viņš vēlējās izveidot katoļu latviešu koloniju Kanāda, tomēr garīgā priekšniecība noraidīja viņa lūgumu pārcelt viņu uz Kanādu. Pēc atteikuma viņš nolēma to darīt ASV.

Vairāk nekā piecus gadus viņš meklēja atbilstošu objektu, līdz 1961. gada 7. jūlijā viņš iegādājās bijušo vasaras atpūtas kompleksu Vandevega. Viņš tika iecelts par Vandevegas pārvaldnieku un saimnieku. Tiklīdz bija pietiekami daudz līdzekļu, viņš bija gatavs celt baznīcu, tomēr šo priekšlikumu neizdevās realizēt. Savu darbu pie Vandevegas viņš beidza 1965. gadā, jo daudzi no viņa priekšlikumiem netika pietiekami atbalstīti no citu mariāņu tēvu puses.

Informāciju sagatavojis Raivis Pudenko

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.