Viktors Lorencs

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (8)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsViktors Lorencs
KopsavilkumsViktors Lorencs (1927–1992) – kinoscenārists, aktieris. Beidzis Rīgas pilsētas 1. vidusskolu, studējis Latvijas Valsts Universitātē Juridiskajā fakultātē, no kuras 1951. gadā izslēgts tēva aresta dēļ. No 1954. līdz 1961. gadam studē Augstākajos scenāristu un režijas kursos Maskavā. Strādājis laikrakstos "Pionieris", "Darba Balss", arī citur periodikā rakstījis par kino un vēstures jautājumiem. No 1962. gada – ārštata autors Rīgas kinostudijas Scenāriju redkolēģijā. Sarakstījis 18 kinofilmu scenārijus. Kā aktieris piedalījies latviešu filmās "Rallijs" (1978), ""Tobago" maina kursu" (1965), "Šīs bīstamās balkona durvis" (1976) un igauņu filmā "Sarkanā Vijole" (1975), kur spēlējis galveno lomu.
Personiska informācijaDzimis LSDSP vadoša darbinieka, Saeimas deputāta Klāva Lorenca (1885–1975) ģimenē. 1944. gada augustā mobilizēts Latvijas leģionā, pēc Vācijas kapitulācijas ieslodzīts filtrācijas (gūstekņu) nometnē Komsomoļskā pie Amūras, 1946. atbrīvots, atgriežas Latvijā.

Profesionālā darbība

Scenāriji

1960: "Mana Rīga".
1961: "Modes mainās".
1962: "Purvi atkāpjas".
1963: "Vilkači".
1965: "Spriedums".
1966: "Tronheima - Gēteborga".
1966: "Akmens un šķembas" ("Es visu atceros, Ričard!").
1969: "Esiet sveicināti Latvijā!".
1970: "Zemes saimnieki".
1971: "Egle rudzu laukā".
1972: "Ceplis".
1974: "Dziesma".
1975: "Četri pavasari".
1976: "Nāve zem buras".
1980: "Saruna ar karalieni".
1983: "Šāviens mežā".
1987: "Ja mēs visu to pārcietīsim".
1989: "Zītaru dzimta" ("Vecā jūrnieku ligzda").
Citātu galerija

Par scenāriju filmai "Akmens un šķembas" (1966)

"Viktors Lorencs sākotnēji uzrakstīja scenāriju Dzimtene, piedod! – patiesībā par savas paaudzes un nedaudz vecākiem jauniešiem, kuru ieiešana dzīvē sakrita ar Otrā pasaules kara gadiem, ar to laiku, kad Latvijas vēsturē iezīmējās traģiski, zaudējumu un rūgtuma pilni notikumi. Scenārija nosaukumā viņš izmantoja rindiņu no Vizmas Belševicas dzejoļa. Dzimtenes vārdā "ciests un melots daudz" –tā dzejolī, scenārijā Viktors Lorencs raksta par to, kas izciests un kas cietis – katrs jaunais cilvēks, kura cerīgi sākto dzīvi sakropļo pasaules dalīšanas traģiskās peripetijas. Scenārija ceļš līdz filmai bija pietiekami sarežģīts. Kad beidzot Viktora Lorenča paaudzes biogrāfija iznāca uz ekrāna, tajā bija mainījies ne tikai nosaukums (Es visu atceros, Ričard!), bija mainītas un nogludinātas arī situācijas, likteņi un – laikam vairāk ciešanu vietā tika likts nosodījums. Varētu teikt arī – ciešanu vietā akcentēti tika meli – tie meli, kas Viktora Lorenča scenārijā palika zemtekstā kā noklusēšanas nosodījums, un pašā pēdējā filmas variantā meli tā arī ienāca kā deformēts priekšstats par Latvijas vēstures pavērsieniem un par kara skartās paaudzes likteņiem. Tikai astoņdesmito gadu beigās bija iespējams atjaunot filmu tādā variantā, kādā to veidoja Rolands Kalniņš kopā ar Viktoru Lorencu un operatoru Miku Zvirbuli – atjaunojot nosaukumu Akmens un šķembas un atjaunojot ari epizodes, kas no Ričarda varianta bija izņemtas."

Akmens un šķembas. Neatkarīgā Rīta Avīze, 26.01.1996.

Par scenāriju filmai "Egle rudzu laukā" (1971)

"Mūsu apdāvinātākais scenārists Viktors Lorencs, šķiet, apzināti atteicies no enerģiska fabulas risinājuma, vēstījumam izmanto klasiskā daudzplānu romāna strukturālo principu — kaleidoskopiski mijas cita no citas neizrietošas epizodes, kurās darbojas dažādi personāži. Cik varēju nojaust, lielu daļu epizožu autors centies noslēgt ar zīmīgākām replikām. Ja prozas uztverē šāds paņēmiens ir psiholoģiski pamatots, tad filmā ar teksta zemtekstu minēšanu nav iespējams nodarboties — uzmanību pārtver nākamās epizodes norise. Vai scenārista izvēlētais princips ekrāna mākslai pretlikumīgs? Protams, nē. Te jāņem vērā, ka čehoviskā tradīcija, pārdzīvojusi kinematogrāfā gan slavinājumu, gan paļāšanas pavadītus dedramatizācijas modes gadus, visdažādākajās formās turpinās pastāvēt. Tikai ekrāna tēlu aizvadīšanā līdz skatītājiem bija, ir un būs attēla primāts. Un, jo brīvākas, slēptākas ir fabulārās saites, jo lielāka slodze sižeta attīstībā jāuzņemas filmas plastiskajam risinājumam."

Savisko, Mihails. Dienu ritumā. Māksla, 01.07.1972.

Par scenāriju filmai "Ceplis" (1972)

"Tā un līdzīgi var traktēt ari jauno Rīgas kinostudijas mākslas filmu "Ceplis". Var, bet diez vai vajag. Jo scenārists Viktors Lorencs un režisors Rolands Kalniņš kopā ar pārējiem uzņemšanas grupas dalībniekiem, nosodīdami pagātni, necenšas nomētāt akmeņiem vēstures bezdibeni — viņi vēršas pret pagātni tagadnē.
Jo kinematogrāfisti, ņemdami rakstnieka materiālu, necenšas tam sekot vai to sagrozīt — viņi to papildina ar jauna laikmeta sniegtām zināšanām par sabiedrības attīstību.
Jo filmas autoriem, stāstot par savām iecerēm, nav jācenšas skaidrot romāna kinematogrāfisko interpretāciju — viņi to ir iemiesojuši spilgtā, mūsdienīgā mākslas darbā, kas nu jau uzsācis no autoru gribas neatkarīgu dzīvi. Un tie esam mēs paši — skatītāji un kritiķi, kam tagad ar filmas palīdzību jāturpina autoru centieni īstenības mākslinieciskajā atšifrēšanā. Lai to veiktu, ir jāuztver filmas galvenais nervs, kinodarba idejiski mākslinieciskās ievirzes pamatatspere. Un tā meklējama nevis ekranizācijas atbilstībā pirmavotam, bet gan atšķirībā no pirmavota. Pie tam — nevis tēloto notikumu detaļās, bet gan dzīves materiāla primārā un sekundārā — literārā un kinematogrāfiskā — estētiskā atspoguļojuma raksturā.
"

Savisko, Mihails. Ēna uz pagātni. Māksla, 01.01.1973.

Par scenāriju filmai "Šāviens mežā" (1983)

"Viktors Lorencs izvēlējies tās Alberta Bela romāna šķautnes, kas viņam tuvas, un risina tās kinodramaturga valodā. Jo visu romānu pusotras stundas garā filmā aptvert nav iespējams. Un nostāda dramaturģijas centrā Liepsargu — interesantu un dzīvu, mērķtiecīgu un darbīgu, ar pozitīvu dzīves programmu apveltītu Pozitīvo varoni. [..] Runājot par Viktoru Lorencu, es viņa personā aizstāvu kinodramaturga profesiju un pašu kinodramaturģiju kā patstāvīgu literatūras žanru, kura dzīvotspēja jau sen vairs neprasa pierādījumus. Un nebūt neapgalvoju, ka ar filmas "Šāviens mežā" dramaturģiju viss ir spīdoši. Tāpat kā ar Liepsarga tēlu šis dramaturģijas centrā. Ar pozitīvo tēlu. Bet tas pelna nopietnu analīzi. Ko īsti Lorencs paņēmis no Bela? Vai tas ir labi vai neveiksmīgi darīts? Un ko, savukārt, no Lorenča veiktā filmā saglabājis vai pārveidojis Piks? Ar kādiem izteiksmes līdzekļiem tas darīts? Neizlasot scenāriju, šāda nopietna analīze nav iespējama."

Dunkers, Oļģerts. Par tevi, par pozitīvo! Karogs, 01.12.1984.
SaiknesKlāvs Lorencs (1885–1975) - Tēvs
Nodarbesaktieris
scenārists
kinoscenārists
Dzimšanas laiks/vieta30.07.1927
Rīga
Rīga
DzīvesvietaStende
Stende, Talsu novads
Izglītība1946 – 1947
Rīgas pilsētas 1. vidusskola

1947 – 1951
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Rīga

Juridiskā fakultāte. Sakarā ar tēva arestu (1951) studijas beigt nevarēja.


1954 – 1961
Augstākie režijas un scenāristu kursi
Maskava
Moscow, Russia

Scenāristu fakultāte.

DarbavietaLatvijas PSR prokuratūra
Rīga
Rīga
Īslaicīgi strādājis par izmeklētāju.

Rīgas kinohronikas studija
Rīga
Rīga
Žurnāla "Kinohronika" redakcijas līdzstrādnieks.

1948 – 1951
Laikraksts "Pionieris"
Rīga
Rīga

1953
Laikraksts "Darba Balss" (1945–1991)
Rīga
Rīga

1962
Rīgas kinostudija
Šmerļa iela 3, Rīga
Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006

Scenāristu redkolēģija, ārštata autors.

Dalība organizācijāsLatvijas Tautas fronte
Rīga
Rīga
ApcietinājumsKomsomoļska pie Amūras

Pēc Vācijas kapitulācijas (1944/1945) ieslodzīts filtrācijas (gūstekņu) nometnē Komsomoļskā pie Amūras

Miršanas laiks/vieta26.01.1992
Rīga
Rīga
ApglabātsRīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026

Kartes leģenda

















Tiek rādīti ieraksti 1-13 no 13.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
30.07.1927Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Stende
(Stende, Talsu novads)
(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
26.01.1992Miršanas laiks/vietaPilsēta
4Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
5Rīga
(Rīga)
1947 - 1951IzglītībaPilsēta
6Maskava
(Moscow, Russia)
1954 - 1961IzglītībaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1948 - 1951DarbavietaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1953DarbavietaPilsēta
9Šmerļa iela 3, Rīga
(Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006)
1962DarbavietaĒka, māja
10Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
11Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
12Komsomoļska pie Amūras(Nav norādīts)ApcietinājumsPilsēta
13Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.