Ernests Brastiņš

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (5)

Vienības: Pierakstītājs (248); Teicējs (5); Iesūtītājs (248)

Darbi: Darba autors (13); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (6)

Attēli: Persona attēlā(5)

VārdsErnests Brastiņš
KopsavilkumsErnests Brastiņš (1892–1942) – rakstnieks, publicists, gleznotājs. Dzīves laikā pievērsies folklorai, jo īpaši dievturībai. Šie motīvi ieraugāmi Ernesta Brasliņa gleznās, dievturības tēmai veltītas vairākas grāmatas un daudzi raksti periodikā. Strādājis Latvijas Folkloras krātuvē, laikrakstos "Tēvijas Sargs", "Rīts" un "Brīvā Zeme". 1926. gadā izveidojis Dievturu draudzi. Bijis mākslinieku biedrības "Neatkarīgo mākslinieku vienība" vadītājs un Ziemeļvidzemes mākslinieku biedrības "Baltā vārna" dalībneks.
Personiska informācijaTēvs – kalējs Augusts Brastiņš, māte – saimnieka meita Hermīne Brastiņa (dzimusi Zeibota). Brālis – tēlnieks un rakstnieks Arvīds Brastiņš, kurš pēc Ernesta Brastiņa nāves turpinājis kopīgi iesākto darbu pie dievturības popularizēšanas.
Profesionālā darbība

Kultūrvēsturiski darbi

1922: "Glezniecības pastardienas" (Vālodze). Atkārtots izdevums: 1985.
1923–1930: "Latvijas pilskalni" 4 sējumi (Pieminekļu valdes izdevums).
1923: "Latviešu ornamentika" (Vālodze). Atkārtots izdevums: 1986; 2017.
1925: "Latvju raksta kompozīcija" (Neatkarīgo mākslinieku vienība). Atkārtots izdevums: 1950; 1978; 2018.
1926: "Daiļā sēta" (Zemnieka Domas). Atkārtots izdevums: 2005.
1927: "Beverīnas pilsvieta" (b.i.). Atkārtots izdevums: 1992; 2005.
1929: "Latvju tikumu dziesmas" (Latvju Dievturu draudze). Atkārtots izdevums: 1976; 1990; 1996; 1997; 2017.
1929: "Latviešu tautasdziesmu tikumi" (Latvju Dievturu draudze).
1931: "Latvija, viņas dzīve un kultūra" (Grāmatu Draugs). Atkārtots izdevums: 2007.
1932: "Dievtuŗu cerokslis jeb teoforu katķisms, tas ir senlatviešu dievestības apcerējums" (Latvijas dievturu sadraudze). Atkārtots izdevums: 1967; 2015.
1935: "Latviskās Latvijas labad" (Zemnieka Domas). Atkārtots izdevums: 1950; 1994.
1936: "Tautības mācība" (Zemnieka Domas).
1936: "Mūsu dievestības tūkstošgadīgā apkaŗošana" (Labietis). Atkārtots izdevums: 1950; 1986; 1994; 2004; 2013.
1938: "Samulsuma pārspēšana" (Zemnieka Domas).
1947: "Latviešu Dieva dziesmas" (E. Krastkalns). Atkārtots izdevums: 1970.
1993: Ernesta Brasliņa rakstu izlase "Tautai, Dievam, Tēvzemei" (Zvaigzne).
Citātu galerija

Par filozofisko apceri "Samulsuma pārspēšana" (Zemnieka Domas, 1938)

"Viņš pieder pie tiem auglīgajiem domātājiem, kam dots allaž teikt ko jaunu, vēl nedzirdētu un vienreizēju, kas iespaido visu domājošo sabiedrību. "Samulsuma pārspēšana", ar pusotra simta lapaspusēm, ir viena no apmēra ziņā mazākām Brastiņa grāmatām, bet koncentrētā, precizētā filozofisko problēmu bagātības ziņā un mākslinieciski slīpētā, īpatnēji spilgtā stila labad tiešām uzskatama par autora dziļāko un skaistāko grāmatu. [..] Pats viņš grib dot, līdzīgi senatnē Platonam, vai vēlāk Kantam, dažus iespējamās sintezēs jeb viengabalīgas pasaules uztveres pamatus, atrazdams tādus tieši latviešu tautas gara mantās, kur Dievs ir gara jeb logoja, bet Māra — matērijas jeb biosa iemiesojums, pie kam šīs divas it kā nesavienojamās psichofiziskās paralēles savieno pats indivīds, kura mūžu lemj Laima, izmantodama laimīgu apstākļu sagadīšanos, kad matērijas sedlos var ieklupt gars ar savas brīvās griba iniciatīvu, to sev pārkārtojot un pakalpinot. Liekas, autors šādu iespēju pārdzīvojis pats sevi dziļi psicholoģiski, pirms to atradis par iespējamu arī kosmoloģiskā plāksnē. Un taisni šī, kā liekas, nesamierināmo pretrunu atrisināšanas iespēja Brastiņam kā filozofam, ļauj uzbūvēt pareizības filozofijas pamatdomas jeb samulsuma pārspēšanu. Še viņš atrod atslēgu ari indivīda nemirstīgā Es problēmas atrisināšanai, ap kuru pašlaik valda vislielākais samulsums [..]."

Eglītis, Viktors. Samulsuma pārspēšana. Brīvā zeme, 24.12.1938.
SaiknesDzintars Sodums (1922–2008) - Māsasdēls
Arvīds Brastiņš (1893–1984) - Brālis
Hermīne Brastiņa () - Māte
Velta Medaine (1909–1939) - Sieva
Milda Brastiņa (1896–1991) - Svaine
Nodarbesfolkloras pētnieks
gleznotājs
publicists
mākslinieks
rakstnieks
pedagogs
Dzimšanas laiks/vieta19.03.1892
Lielstraupe
Lielstraupe, Straupes pagasts, Cēsu novads
"Lapaiņos"
Dzīvesvieta
Strēlnieku iela 2, Rīga
Strēlnieku iela 2, Rīga, LV-1010
Brāļi Brastiņi ar ģimenēm 20. gados kādu laiku dzīvojuši Rīgā, Strēlnieku ielā 2.
IzglītībaJonatāna biedrības skola
Mārtiņa iela, Rīga
Mārtiņa iela, Rīga

1906 (Datums nav precīzs)
Valmieras pilsētas skola
Valmiera
Valmiera

1911 – 1916
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola


1916 (Datums nav precīzs)
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Karaskola (Paula junkuru skola)

Ieguvis virsnieka pakāpi.

DarbavietaKaucmindes mājturības skola
Rundāles pagasts
Rundāles pagasts, Bauskas novads

Piedalījies skolas statūtu izstrādāšanā.
Lasījis lekcijas par tautisko mākslu.


Rīga
Rīga

Rīgas pilsētas amatnieku skola-tehnikums

Pasniedzis estētiku, latvju tautas mākslu un tēlojošo ģeometriju.
Vadījis galdniecības nodaļu.


Latviešu folkloras krātuve
Rīga
Rīga

Laikraksts "Rīts" (1934–1940)
Rīga
Rīga
Rakstījis ievadvārdus un strādājis pie grafiskā noformējuma.

Laikraksts "Brīvā Zeme"
Rīga
Rīga
Tehniskais direktors.

1921
Rīga
Rīga

Kara muzejs

Muzeja vadītājs.


1934
Laikraksts "Tēvijas Sargs" (1934–1940)
Rīga
Rīga
Dalība organizācijāsNeatkarīgo mākslinieku vienība
Rīga
Rīga

Mūkusalas mākslinieku grupa
Rīga
Rīga

Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrība
Rīga
Rīga
Apcietinājums24.05.1941 – 28.01.1942
Astrahaņa
Astrakhan, Astrakhan Oblast, Russia

Astrahaņas hanu pils cietums

Apsūdzēts par pretpadomju darbību un sadarbību ar grupējumu "Pērkoņkrusts".

Piespriests augstākais sods – nošaušana.

Ieslodzījuma laikā lasījis lekcijas citiem ieslodzītajiem par vēsturi, mākslu, atbrīvošanas cīņām un dievturību.

Miršanas laiks/vieta28.01.1942
Astrahaņa
Astrakhan, Astrakhan Oblast, Russia
Piemiņas vietasJaunie kapi
Lakstīgalu iela 5, Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads, LV-5125
Skrīveru Jaunajos kapos uzstādīts piemiņas kapakmens Ernestam Brastiņam un viņa ģimenei.

28.10.2006
Kronvalda parks
Kronvalda parks, Centrs, Rīga, Vidzeme, Latvija
Piemineklis Ernestam Brastiņam.
ApbalvojumiKrišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatām "Beverīnas pilsvieta", "Latvju pilskalni".
1927

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar 1929. gada 13. novembra lēmumu.
V šķira
1929

Kartes leģenda

















Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 20.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Lielstraupe
(Lielstraupe, Straupes pagasts, Cēsu novads)
19.03.1892Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Strēlnieku iela 2, Rīga
(Strēlnieku iela 2, Rīga, LV-1010)
(Nav norādīts)DzīvesvietaĒka, māja
3Astrahaņa
(Astrakhan, Astrakhan Oblast, Russia)
28.01.1942Miršanas laiks/vietaPilsēta
4Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1911 - 1916IzglītībaPilsēta
5Mārtiņa iela, Rīga(Nav norādīts)IzglītībaIela
6Valmiera
(Valmiera)
1906IzglītībaPilsēta
7Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1916IzglītībaPilsēta
8Rundāles pagasts
(Rundāles pagasts, Bauskas novads)
(Nav norādīts)DarbavietaPagasts
9Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
1921DarbavietaPilsēta
11Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
1934DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
14Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
15Astrahaņa
(Astrakhan, Astrakhan Oblast, Russia)
24.05.1941 - 28.01.1942ApcietinājumsPilsēta
16Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
17Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
18Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
19Jaunie kapi
(Lakstīgalu iela 5, Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads, LV-5125)
(Nav norādīts)Piemiņas vietasKapsēta
20Kronvalda parks
(Kronvalda parks, Centrs, Rīga, Vidzeme, Latvija)
28.10.2006Piemiņas vietasParks

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.