Darbi: Darba autors (81); Recepcijas persona (70)
Attēli: Persona attēlā(3)
Vārds | Visvaldis Lāms |
---|---|
Pseidonīms | Eglons |
Kopsavilkums | Visvaldis Lāms (1923–1992) – rakstnieks, publicists. Sešpadsmit romānu un vairāku garstāstu autors. Viņa pirmie romānu iznākuši 20. gadsimta 50. gadu vidū. Bijis iesaukts latviešu leģionā, šai tēmai veltījis vairākus savus darbus. Par darbiem "Baltā ūdensroze" un "Kāvu blāzmā" (leģionāru tēma) nonāca ideoloģizētās kritikas uzmanības centrā, kuras rezultātā rakstniekam uz septiņiem gadiem tika liegta publicēšanās iespēja un darbs tika pilnībā izdots tikai pēc 31 gada. Vairāku Visvalža Lāmu darbu centrā ir cilvēks – cilvēks un darbs, cilvēks un laiks, cilvēks un vēsture. Dzīvi un cilvēkus neidealizējot. |
Personiska informācija | Dzimis Rīgā Vecmīlgrāvja ostas strādnieka ģimenē. Tēvs nomirst, kad Visvaldim Lāmam ir tikai trīs gadi. Pēc tēva nāves māte ar bērniem pārcēlusies uz Carnikavu, kur iestājies vietējā pamatskolā, pēcāk – Rīgas 9. pamatskolā, kuru pabeidz 1937. gadā. Mācības turpinājis vakara vidusskolā. 1942. gadā iestājies Gaujienas vidusskolā, no kurienes 1943. gadā mobilizēts Latviešu leģionā. 1946. gadā atbrīvots no Iekšlietu tautas komisariāta pārbaudes un filtrācijas nometnes. Jau piecpadsmit gadu vecumā uzsācis strādnieka gaitas (māceklis mehāniķa darbnīcā, atslēdznieks, ceļu meistars, u. c.), kas ar pārtraukumiem turpinātas trīsdesmit gadus, arī tad, kad profesionāli jau nodarbojies ar rakstniecību. No 1973. gada strādājis tikai rakstnieka darbu. |
Profesionālā darbība | Darbība literatūrāLīdz 1968. gadam publicējies ar pseidonīmu – Visvaldis Eglons. Periodikā publicējis stāstus, aprakstus, apceres par literatūru, sabiedriskiem un politiskiem dzīves jautājumiem.1953: pirmās stāstu publikācijas žurnālā"Zvaigzne": stāsts "Ceļā" 4. numurā, "Sestdienas vakars dzīvoklī Nr. 7 " 10. numurā. 1956: pirmais romāns "Ceļš pa dzīvi", kura pamatā 1954. gadā žurnālā "Zvaigzne" publicētais garais stāsts "Nemiera gars". 1958: žurnālā "Zvaigzne" publicēts stāsts "Baltā ūdensroze" (modernisma estētikas paņēmieni) un žurnālā "Karogs" romāna "Kāvu blāzmā" 1. un 2. daļa, kurā autors pievērsies leģionāru tēmai. Par šiem darbiem un vēl 1960. gadā iznākušo romānu "Kāpj dūmu stabi" Visvaldis Lāms nonāk ideoloģizētās kritikas uzmanības centrā. Kritika akcentēja viņa daiļrades "idejiskās kļūdas", "pilsoņa pozīcijas" trūkumu, nomaldīšanos "dzīves nostūrī" un "atiešanu" no sociālistiskā reālisma pozīcijām. Kampaņa rezultātā rakstniekam uz vairākiem gadiem tiek liegta publicēšanās iespēja. |
Citātu galerija | "Lāms bija viens no retajiem literātiem – iespējams, pat vienīgais –, kurš rakstīja tā, it kā nepastāvētu cenzūra. Viņš, protams, labi apzinājās, ka ķecerīgie izteikumi un brīvdomīgās rindkopas no romāniem tiks svītrotas, – un tomēr tās tika uzrakstītas. Turklāt runa nav par ideoloģisko brīvdomību vien. Lāms bija pirmais, kurš "latviešu literārās valodas" (tipisks socreālisma produkts) vietā sāka lietot reālo latviešu valodu – arī profānās leksikas slāņus (citiem vārdiem, viņš lāgiem atļāvās no sirds izlamāties; vislabāk tas redzams romāna "Kāvu blāzmā" jaunajā izdevumā. Tāpat Lāms bija pirmais, kurš socreālisma bezcerīgi puritāniskās "mīlestības" vietā aprakstīja gluži cilvēcisku erotiku. Tāpēc visi viņa romāni, izņemot trīs pēdējos – "Kāvu blāzmā" jauno izdevumu, "Ķēves dēlu Kurbadu" un "Abadona mieru" –, ir cenzūras sakropļoti." Berelis, Guntis. Rakstnieks Abadona miera laikmetā. Visvalža Lāma proza. Latviešu literatūras vēsture. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999. 131. lpp. "Biogrāfiskā ceļa sarežģītība, uzskatu patstāvība un noturība un asi sociālā aktivitāte prozā un publicistikā – kvalitātes, kuru dēļ cenzūra un oficiozā kritika totalitārisma apstākļos Visvalža Lāma personību un daiļradi vērtēja tendenciozi, vairākus gadus liedzot publicēšanās iespējas. [..] Daba Visvaldi Lāmu apveltījusi ne vien ar noturīgu raksturu un urdošu prātu, bet arī ar kāpinātas mākslinieciskās fantāzijas spēju. Rakstnieks tiecas veidot tādu vizuāli iedarbīgu pasauli, kurā saista redzējuma neparastība, krāsu sulīgums pretrunīgos raksturos, publicistisks vai filozofisks akcentējums. [..] V. Lāma radošajai personībai raksturīgs īpatnējs spīvums, zināšanu slāpes un lielas darba spējas, tieksme pēc ideāla, dzīvi un cilvēku neidealizējot." Tabūns, Broņislavs, Visvaldis Lāms. Latviešu rakstnieku portreti. 70.–80.gadi. Rīga: Zinātne,1994, 144. lpp. "Viņš bija ne tikai rakstnieks, bet ari leģionārs, santehniķis, ceļa strādnieks. Viņš pats ar savu biogrāfiju ir savās grāmatās, traģisks un pretrunīgs kā šis laikmets. Viņš vienmēr bija pret, būdams par. Viņš publiski paziņoja, ka nespers kāju Rakstnieku savienībā, bet ieradās visbūtiskākajos saietos. Viņš redakcijā iebrāžas, skaļi protestēdams, tātad atnesdams jaunu romānu vai publicistisku rakstu." Jakubāns, Andris, Hānbergs, Ēriks. Visvaldis Lāms. Diena, Nr. 162 (01.09.1992). "Visvalda Lāma darbiem ļoti lielā mērā piemīt autobiogrāfisks raksturs. Arī rakstnieks pats ir dzīves cīņās ārdēts, pats ir sava ceļa gājējs. Nesalaužama griba, mērķtiecība, neatlaidība un principialitāte ir viņa credo dzīvē un līdz ar to arī literatūrā. Viņa stiprais cilvēks ir izaudzis no dzīves, un tas ir galvenais." Būmanis, Arnolds. Sava ceļa gājējs. Karogs, Nr. 5, 1968, 124.–129. lpp. |
Saiknes | Ojārs Lāms (1965) - Māsasdēls |
Nodarbes | publicists rakstnieks |
Dzimšanas laiks/vieta | 22.07.1923 Rīga Rīga |
Dzīvesvieta | Latvijas PEN klubs Biedrs. |
Izglītība | 1930 – 1932 Carnikavas pamatskola Carnikava Carnikava, Carnikavas pagasts, Ādažu novads 1932 – 1937 Rīgas 9. pamatskola Krimuldas iela 2, Rīga Krimuldas iela 2, Rīga, LV-1039 1940 Rīgas Raiņa 8. vakara vidusskola Raiņa bulvāris 8, Rīga Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050 1942 – 1943 Gaujienas vidusskola Vidusskola "Vidusskola", Gaujiena, Gaujienas pagasts, Smiltenes novads, LV-4339 Mācības netiek pabeigtas, jo tiek iesaukts latviešu leģionā. |
Darbavieta | Rīga Rīga Mūrnieks un krāsotājs Krāsaino iespieddarbu fabrikā 1939 – 1941 Rīga Rīga Māceklis darbnīcā "Elektrosūknis". 1940 Rīgas artilērijas arsenāls Strādnieks. 1941 Rīga Rīga Atslēdznieks fabrikā "Stars". 1946 – 1952 Ceļu meistars Galvenajā ceļu pārvaldē un Ceļu un tiltu trestā. 1952 – 1954 Grāmatu tirdzniecības pārvalde Rīga Rīga Kalpotājs. 1962 – 1963 Latvijas Lauksaimniecības akadēmija Lielā iela 2, Jelgava Lielā iela 2, Jelgava, LV-3001 Laborants. 1966 – 1968 Jūrmala Jūrmala Atslēdznieks arodbiedrības dziednieciskajās iestādēs. 1970 – 1973 Jūrmala Jūrmala Sanitārais tehniķis arodbiedrības dziednieciskajās iestādēs. |
Dalība organizācijās | 1956 – 1990 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs. 00.08.1984 Vācijas Demokrātiskā Republika Brauciens uz desmit dienām no PSRS Rakstnieku savienības. 1990 – 1992 Latvijas Rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs. |
Dienests | 1943 – 1945 Latviešu leģions |
Ceļojums | 1973 Čehoslovākija Czechia, Slovakia 00.08.1976 – 00.09.1976 Rostoka Rostock, Mecklenburg-Vorpommern, Germany |
Apcietinājums | 1946 Iekšlietu tautas komisariāta (IeTK) pārbaudes un filtrācijas nometne |
Miršanas laiks/vieta | 28.08.1992 Rīga Rīga |
Apglabāts | 02.09.1992 Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
Apbalvojumi | VEF literārā prēmija Prēmija piešķirta par daudzpusīgu un mākslinieciski spilgtu strādnieka tēla atklāsmi literatūrā. 1986 Raiņa prēmija Prēmija piešķirta par ieguldījumu Rīgas tēlojumā. 1990 |
---|
# | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
---|---|---|---|---|
1 | Rīga (Rīga) | 22.07.1923 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
2 | Rīga (Rīga) | 28.08.1992 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
3 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | 02.09.1992 | Apglabāts | Kapsēta |
4 | Carnikava (Carnikava, Carnikavas pagasts, Ādažu novads) | 1930 - 1932 | Izglītība | Ciems |
5 | Vidusskola ("Vidusskola", Gaujiena, Gaujienas pagasts, Smiltenes novads, LV-4339) | 1942 - 1943 | Izglītība | Ēka, māja |
6 | Krimuldas iela 2, Rīga (Krimuldas iela 2, Rīga, LV-1039) | 1932 - 1937 | Izglītība | Ēka, māja |
7 | Raiņa bulvāris 8, Rīga (Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1940 | Izglītība | Ēka, māja |
8 | Rīga (Rīga) | 1939 - 1941 | Darbavieta | Pilsēta |
9 | Rīga (Rīga) | 1941 | Darbavieta | Pilsēta |
10 | Rīga (Rīga) | 1952 - 1954 | Darbavieta | Pilsēta |
11 | Lielā iela 2, Jelgava (Lielā iela 2, Jelgava, LV-3001) | 1962 - 1963 | Darbavieta | Ēka, māja |
12 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsēta |
13 | Jūrmala (Jūrmala) | 1966 - 1968 | Darbavieta | Pilsēta |
14 | Jūrmala (Jūrmala) | 1970 - 1973 | Darbavieta | Pilsēta |
15 | Rostoka (Rostock, Mecklenburg-Vorpommern, Germany) | 01.08.1976 - 01.09.1976 | Ceļojums | Pilsēta |
16 | Čehoslovākija (Czechia, Slovakia) | 1973 | Ceļojums | Valsts |
17 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1956 - 1990 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
18 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1990 - 1992 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
19 | Vācijas Demokrātiskā Republika | 01.08.1984 | Dalība organizācijās | Valsts |