Jānis Ķelpe

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Vienības: Pierakstītājs (61); Iesūtītājs (61)

Darbi: Darba autors (49); Recepcijas persona (6)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsJānis Ķelpe
Kopsavilkums

Jānis Ķelpe (1908–1981) – literāts, publicists un folkloras vācējs. Dzimis Trikātas pagasta Lejasjēņos lauksaimnieka ģimenē. Mācījies Trikātas draudzes skolā un Valmieras reālskolā, Rīgā beidzis vidusskolu un veikalvežu – grāmatvežu kursus. Strādājis Rīgā, kara resorā un publicējies laikrakstos "Jaunākās Ziņas", "Brīvā Zeme", "Latvijas Kareivis", "Rīts", žurnālā "Sējējs" un citos izdevumos. 30. gados bijis precējies ar dzejnieci Martu Grimmu. 60.-70. gados Cēsu un Valmieras presē publicējis informāciju par kultūras un sabiedrisko dzīvi, kultūrvēsturiskus un novadpētnieciskus rakstus. Pirmā publikācija – dzejolis "Nakts" laikrakstā "Pret Sauli" (18.10.1924.). Tradicionāli romantiski dzejoļi apkopoti krājumos "Kad ziedoņa vēji šalc" (1927) un "Rietu atbalsis" (1931). Sarakstījis stāstu krājumus "Minjona" (1931), "Skumjie ceļinieki" (1932), "Ēnas padebešos" (1933), "Noreibums" (1935), romānu "Tevi aicinu" (1933). Aizstāvot pozitīvismu literatūrā un vēršoties pret sociālkritiskas ievirzes rakstniecību, publicējis brošūru "Izkurtējusī rakstniecība" (1933). Faktoloģiski bagātas ir Ķelpes literatūrvēsturiskās grāmatas "Latvju jaunās rakstniecības vēsture" (1934), "Sieviete latvju rakstniecībā" (1936, ar rakstnieču autobiogrāfijām), "Latviešu rakstniecības vēsture" (1, 1939), kā arī nelielās apceres "Jānis Veselis" (1938), "Pēteris Ērmanis" (1940). Periodikā J. Ķelpe publicējis recenzijas un apceres, galvenokārt par nacionālpatriotiskas un pozitīvistiskas ievirzes rakstniekiem. Mūžībā devies 1981. gada 23. septembrī, apglabāts Valmieras pilsētas kapos.

Personiska informācija

Dzimis četru bērnu ģimenē kā jaunākais bērns. Tēvs Kārlis (1869-1952) bijis lauksaimnieks, māte Emma Vilhelmīne (1873-?), dzimusi Rozenberga, abu laulības 1893. gadā.

1933: Jānis Ķelpe apprecējies ar dzejnieci un tulkotāju Martu Grimmu, bērni Viola (1934), Rolands Arvīds (1935), Jānis (1939, skolotājs), Ināra (1940).
1948: apprecējies otrreiz ar Olgu Bemberis.

Pēckara gados ticis represēts.

Profesionālā darbība1924: pirmā publikācija – dzejolis "Nakts" laikrakstā "Pret Sauli" Nr. 5.


Strādājis Rīgā kara resorā un publicējies laikrakstos "Jaunākās Ziņas", "Brīvā Zeme", "Latvijas Kareivis", "Rīts", žurnālā "Sējējs" un citos izdevumos. 
60.–70. gados Cēsu un Valmieras, kā arī republikas presē publicējis informāciju par kultūru un sabiedrisko dzīvi, kultūrvēsturiskus un novadpētnieciskus rakstus.

Dzejoļu krājumi (tradicionāli romantiski)


1927: "Kad ziedoņa vēji šalc".

1931: "Rietu atbalsis".

 

Stāstu krājumi


1931: "Minjona".

1932: "Skumjie ceļinieki".

1933: "Ēnas padebešos".

1935: "Noreibums".


Romāni


1933: "Tevi aicinu".

19371938: "Ziedi sniegā" (publicēts laikrakstā “Kurzemes Vārds”).

Literārvēsturiski un kritiski darbi


1933: "Izkurtējusi rakstniecība" (brošūra, kurā aizstāvējis pozitīvismu literatūrā un vērsies pret sociālkritiskas ievirzes rakstniecību).
1934: "Latvju jaunās rakstniecības vēsture".
1936: "Sieviete latvju rakstniecībā" (ar rakstnieču autobiogrāfijām).

1938: "Jānis Veselis".

1939: "Latviešu rakstniecības vēsture" (1).

1940: "Pēteris Ērmanis".


Periodikā J. Ķelpe publicējis recenzijas un apceres, galvenokārt par nacionālpatriotiskas un pozitīvistiskas ievirzes rakstniekiem.

Nepabeigts palicis krājums "Ar vaļējām acīm". Daudzi materiāli palikuši manuskriptā.

Citātu galerija

Par stāstu krājumu "Ēnas padebešos"

"Kā prozaiķis Jānis Ķelpe stipri atšķiras no pārējiem, kas nesen laiduši klajā savus prozas darbus — no Pāvila Rozīša un Jāna Sārta. Ja pēdējie laikmetīgi tai ziņā, ka viņu darbiem piemīt spilgtas 20. gs. reālisma iezīmes, tad Jānis Ķelpe ir noteikts romantiķis tiklab savās dzejās, kā prozā. [..] Jānis Ķelpe tik internacionālu vielu kā mīlestība prot latvizēt un latviski adoptēt, piešķirot tai pilntiesīgas latviskas asinis.”

Grimma, Marta. Jānis Ķelpe “Ēnas padebešos." Stāsti. Jauna Raža. 01.03.1933.


Jāņa Ķelpes literārās intereses

"Radoša autora un rakstniecības kritiķa Jāņa Ķelpes literārās intereses ir ļoti plašas. Viņš raksta dzejas, stāstus un lugas. Bet iedziļināšanās personīgā radošā darbā viņu nekavē vērot mūsu rakstniecības vispārēju plaukumu, kā arī pētīt atsevišķu rakstnieku garīgās sejas. Pēc studijas par Jāni Veseli, Ķelpe nodevis atklātībai studiju par Pēteri Ērmani, saprotoši raksturodams izvēlētā autora iezīmīgākos vaibstus."

Balode, Paula. Jānis Ķelpe – Pēteris Ērmanis. Sievietes Pasaule. 01.03.1940.


Par Jāņa Ķelpes stāstu tulkojumu franču valodā

"Jānis Ķelpe ir viens no tiem mūsu jaunās paaudzes rakstniekiem, kura darbi guvuši izcilus ievērību, iekarojot atzīšanu plašās lasītāju aprindās. Valdzina viņa spraigais stāstījums, gleznainais stils un labā psiholoģiskā uztvere. Nav nepelnīti, ja ar šī rakstnieka darbiem
varēs iepazīties franču sabiedrība."

Grāmatu galds. Vidzemes Vēstnesis. 25.01.1934.

SaiknesMarta Grimma (1901–1983) - Bijusī sieva
Oskars Grimms (1883–1959) - Svainis
Nodarbesžurnālists
publicists
literāts
folkloras vācējs
Dzimšanas laiks/vieta10.01.1908
Trikātas pagasts
Trikātas pagasts, Valmieras novads
Lejasjēņi

"Jēņu jaukā apkārtne man devusi spēcīgu dabas izjūtu. Šī izjūta cenšas izpausties arī visos manos literāros darbos, dažreiz aizēnodama pašu stāstījumu. Dažreiz veselas vasaras naktis es klaiņāju pa lauku un mežu, dabas krāšņumā un zvaigžņu bezgalībā, sajuzdams Dieva tuvumu, mūžības vareno elpu. Skaistas ir arī baltās ziemas naktis. Jēņos atrazdamies, es nevaru vakaru pavadīt mierīgi istabās, jo mani aicina laukā mežs un zvaigžņotā debess."

Dzīvesvieta1927
Rīga
Rīga

1940
Valmiera
Valmiera
Izglītība
Trikātas draudzes skola
Trikāta
Trikāta, Trikātas pagasts, Valmieras novads

"No Trikātas draudzes skolā pavadītā laika man atmiņā kā gaišs tēls uzglabājies skolas vadītājs Jēkabs Mūrnieks (miris 1926. g.) Esmu viņam pateicīgs par daudzām vērtīgām dzīves atziņām. Viņš bija nevien labs audzinātājs, bet arī cilvēku pazinējs un sapratējs."



Valmieras reālģimnāzija
Valmiera
Valmiera

1927
Rīga
Rīga
Beidzis vidusskolu un veikalvežu grāmatvežu kursus
Darbavieta1927
Rīga
Rīga

No februāra sācis dzīvot un strādāt Rīgā  sākumā kā žurnālists, vēlāk  kara resorā.


1931 – 1934
Laikraksts "Vidzemes Vēstnesis"
Madona
Madona, Madonas novads

Līdzstrādnieks


1946 (Datums nav precīzs)
Trikāta
Trikāta, Trikātas pagasts, Valmieras novads

Pēckara gados strādājis par klētnieku Trikātas kolhozā, par akmeņkali.


1946 (Datums nav precīzs)
Trikāta
Trikāta, Trikātas pagasts, Valmieras novads

Tautas nama vadītājs

Miršanas laiks/vieta23.09.1981
Valmiera
Valmiera
Apglabāts
Valmieras pilsētas kapi
Valmieras pilsētas kapi
Lilijas iela 7, Valmiera, LV-4201

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Trikātas pagasts
(Trikātas pagasts, Valmieras novads)
10.01.1908Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Valmiera
(Valmiera)
1940DzīvesvietaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1927DzīvesvietaPilsēta
4Valmiera
(Valmiera)
23.09.1981Miršanas laiks/vietaPilsēta
5Valmieras pilsētas kapi
(Lilijas iela 7, Valmiera, LV-4201)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
6Trikāta
(Trikāta, Trikātas pagasts, Valmieras novads)
(Nav norādīts)IzglītībaCiems
7Valmiera
(Valmiera)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1927IzglītībaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1927DarbavietaPilsēta
10Madona
(Madona, Madonas novads)
1931 - 1934DarbavietaPilsēta
11Trikāta
(Trikāta, Trikātas pagasts, Valmieras novads)
1946DarbavietaCiems
12Trikāta
(Trikāta, Trikātas pagasts, Valmieras novads)
1946DarbavietaCiems

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.