Eduards Krustāns

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Vienības: Iesūtītājs (172)

Darbi: Darba autors (9); Recepcijas persona (5)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsEduards Krustāns
PseidonīmsE. Borkovskis, Eidorts, N. Eidorts, N. Eidōrts, Moziniajs, Mozeņais, E. Meirāns, Ed. Meirāns
KopsavilkumsEduards Krustāns (1871–1953) – pirmās latgaliešu atmodas sabiedriskais un kultūras darbinieks, dzejnieks, publicists, dramaturgs un folkloras vācējs. Drukas aizlieguma laikā izplatījis kalendārus un grāmatas. Pēc drukas aizlieguma popularizēja pirmos latgaliešu periodiskos izdevumus, kā arī bija to līdzstrādnieks. Iesaistījās 1905. gada nemieros. Koordinēja pirmā tautas nama izbūvi Latgalē. Viens no pirmajiem, kurš dibināja dažādas latgaliešu biedrības.
Personiska informācijaDzimis zemnieka ģimenē, kurā bija vecākais dēls. Māte Madaļa Cīmotnieks bija dziedātāja, bet tēvs Vinsents Krustāns jaunības gados bija Strūžānu draudzes kora dziedātājs.
Profesionālā darbībaDzejoļus sāka rakstīt ap 1890. gadu. Šajā laikā bija sarakstījis apmēram 100 dzejas darbus, bet publicēja tos tika pēc drukas aizlieguma atcelšanas.
Savā dzejā pievērsās cilvēka likteņa līkočiem un iekļāva atmodai raksturīgās idejas.
1905. gadā sagatavojis vairākus dzejoļu un rakstu krājumus, kā arī patstāvīgi drukājis proklamācijas, skrejlapas un uzsaukumus, kuros aicinājis vērsties pret muižniecību. Lielākā daļa no 1905. gadā radītā materiāla nav saglabājusies līdz mūsdienām. Līdzīga situācija ir arī ar lugām, daudzas no tām ir gājušas bojā vai saglabājušās tikai daļēji.
Pēc Pētera Smeltera aicinājuma vāca latgaliešu tautasdziesmas, kuras vēlāk tika ievietotas Krišjāņa Barona krājumos "Latvju dainas".
Bija līdzstrādnieks periodiskajos izdevumos "Gaisma", "Dryva", "Latgolas Vōrds", "Zīdūnis", "Jaunō Straume", "Jaunais Vōrds".
Lielākoties publicēja dzejoļus, ziņas no dzimtenes, rakstus par izglītību un zemnieku dzīves neražām.
1939. gadā bija sagatavojis rakstu krājumu, bet tas netika izdots.
Eduarda Krustāna dzejoļi tika publicēti pirmajā latgaliešu dzejas izlasē "Kūkle" (1914), kā arī tādās dzejas antaloģijās kā "Latgales dziesminieki" (1936), "Latviešu dzejas antaloģija" (trešais sējums, 1973) un "Latgalīšu dzejas antologija" (2001).

Dramaturģija

1915: "Dzeives mutulī".

Proza

1922: "Gonu Jonits".

Citātu galerija"Jō dzejas raksturoj tautas dryvas calmlaužu gors: skubynōjums strōdōt, strodōt, strōdōt. Pīmāram, dzejā par "Dorbu" jys soka:

"Dorbs stum molā vōrgus, bodu;
dorbs myus glōb nu grāku.
Dorbs mums atnas prīcu, montu;
dorbs dūd mīru svātu.

Tōdēļ vysim strōdōt vajag,
kas tik var un spēj –
lai tys jaunā tautas dryvā
lobu sāklu sēj!"

Dūma, volūda un forma – vyss te vīnkōršs, un tūmār tai ir lels spāks – saucēju un mūdynōtōju spāks."

Bukšs, Miķelis. Latgaļu literaturas vēsture. Minhene: Latgaļu izdevnīceiba, 466. lpp.
Nodarbeskultūras darbinieks
amatnieks
dzejnieks
ērģelnieks
publicists
dramaturgs
sabiedriskais darbinieks
folkloras vācējs
Dzimšanas laiks/vieta04.09.1871
Meirāni
Meirāni, Gaigalavas pagasts, Rēzeknes novads
Dzīvesvieta10.04.1888 – 12.09.1953
Barkava
Barkava, Barkavas pagasts, Madonas novads
Izglītība1878 – 1881
Strūžānu draudzes skola
Strūžāni
Strūžāni, Gaigalavas pagasts, Rēzeknes novads

1881
Rēzeknes pilsētas skola
Rēzekne
Rēzekne

Iestājas, bet dažādu iemeslu dēļ pārstāj mācības.


1881 – 1883
Varakļāni
Varakļāni, Varakļānu novads

Apgūst ērģelnieka profesiju.

Darbavieta1885 – 1886
Gaigolova
Gaigalava, Gaigalavas pagasts, Rēzeknes novads

Strādāja Gaigalavas pagasta valdē.


1887
Varakļānu draudze
Varakļāni
Varakļāni, Varakļānu novads

Strādā par draudzes ērģelnieku.


10.04.1888
Barkavas katoļu draudze
Barkava
Barkava, Barkavas pagasts, Madonas novads

Kļūst par draudzes ērģelnieku.

Dalība organizācijāsPēterpils latviešu muzikālā biedrība
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Darbojās Pēterpils Latviešu muzikālajā biedrībā.


Latgales pagaidu Zemes padome
Rēzekne
Rēzekne

Tika ievēlēts LPZP sastāvā.


Laikraksts "Drywa"
Ņevas prospekts, Sanktpēterburga
Nevsky Prospect, Saint Petersburg, Russia
Darbojās kā līdzstrādnieks.

Laikraksts "Latgolas Vōrds"
Rīga
Rīga
Darbojās kā līdzstrādnieks.

Žurnāls "Zīdūnis"
Rēzekne
Rēzekne
Darbojās kā līdzstrādnieks.

Laikraksts "Jaunō Straume"

Darbojās kā līdzstrādnieks.


Laikraksts "Jaunais Vōrds"
Rīga
Rīga
Darbojās kā līdzstrādnieks.

Laikraksts "Gaisma" (1905–1906)
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Darbojas kā līdzstrādnieks.


1908
Barkava
Barkava, Barkavas pagasts, Madonas novads

Dibina daudzas Barkavas biedrības un ieņem amatus šo biedrību valdē.


1909
Biedrība "Gaisma"
Barkava
Barkava, Barkavas pagasts, Madonas novads

Dibina biedrības "Gaisma" nodaļu.

Miršanas laiks/vieta14.09.1953
Barkava
Barkava, Barkavas pagasts, Madonas novads
ApglabātsBarkavas Centra kapi
Barkavas Centra kapi, Jaunā iela, Māllēpes, Barkava, Madonas novads, Vidzeme, Latvija

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-19 no 19.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Meirāni
(Meirāni, Gaigalavas pagasts, Rēzeknes novads)
04.09.1871Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Barkava
(Barkava, Barkavas pagasts, Madonas novads)
10.04.1888 - 12.09.1953DzīvesvietaCiems
3Barkava
(Barkava, Barkavas pagasts, Madonas novads)
14.09.1953Miršanas laiks/vietaCiems
4Barkavas Centra kapi
(Barkavas Centra kapi, Jaunā iela, Māllēpes, Barkava, Madonas novads, Vidzeme, Latvija)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
5Varakļāni
(Varakļāni, Varakļānu novads)
1881 - 1883IzglītībaPilsēta
6Strūžāni
(Strūžāni, Gaigalavas pagasts, Rēzeknes novads)
1878 - 1881IzglītībaCiems
7Rēzekne
(Rēzekne)
1881IzglītībaPilsēta
8Gaigolova
(Gaigalava, Gaigalavas pagasts, Rēzeknes novads)
1885 - 1886DarbavietaCiems
9Varakļāni
(Varakļāni, Varakļānu novads)
1887DarbavietaPilsēta
10Barkava
(Barkava, Barkavas pagasts, Madonas novads)
10.04.1888DarbavietaCiems
11Barkava
(Barkava, Barkavas pagasts, Madonas novads)
1908Dalība organizācijāsCiems
12Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
13Barkava
(Barkava, Barkavas pagasts, Madonas novads)
1909Dalība organizācijāsCiems
14Rēzekne
(Rēzekne)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
15Ņevas prospekts, Sanktpēterburga
(Nevsky Prospect, Saint Petersburg, Russia)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsIela
16Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
17Rēzekne
(Rēzekne)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
18Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
19Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
Pirmās latgaliešu atmodas sabiedriskais un kultūras darbinieks, dzejnieks, publicists, dramaturgs un folkloras vācējs Eduards Krustāns (1871–1953) dzimis zemnieka ģimenē, kurā bija vecākais dēls. Māte Madaļa Cīmotnieks bija dziedātāja, bet tēvs Vinsents Krustāns jaunības gados bija Strūžānu draudzes kora dziedātājs.

1878. gadā sāk apmeklēt Strūžānu draudzes skolu, 1881. gadā iestājas Rēzeknes pilsētas skolā, bet tēva slimības un citu iemeslu dēļ pamet to. No 1881. līdz 1883. gadam apguva ērģelnieka amatu Varakļānos.

Strādāja Gaigalavas pagasta valdē no 1885. līdz 1886. gadam. Pēc sava skolotāja Pētera Latkovska nāves 1887. gadā kļuva par Varakļānu draudzes ērģelnieku. 1888. gada 10. aprīlī kopā ar baznīckungu Antonu Tomkunu ieradās Barkavā, kur kļuva par vietējās katoļu draudzes ērģelnieku.
1895. gadā ieradās Pēterpilī, kur sadarbojās ar Nikodemu Rancānu, Kazimiru Skrindu, Franci Ķempu, Jāzupu Kindzuli, kā arī piedalījās Pēterpils Latviešu muzikālās biedrības darbībā.

Drukas aizlieguma laikā izplatīja grāmatas un kalendārus. Piedalījās 1905. gada nemieros, kādēļ viņš bija pelnījis sliktu slavu muižniecības aprindās.

1908. gadā dibināja Barkavas Lauksaimniecības biedrību, Barkavas Izglītības biedrību un Barkavas Saviesīgo biedrību, bet 1909. gadā dibināja biedrības "Gaisma" nodaļu Barkavā.
Bija Barkavas Krājaizdevu sabiedrības, Barkavas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības un daudzu citu vietējo biedrību valdes sastāvā. Vēlāk dibināja Barkavas Patērētāju biedrību.

1914. gadā pēc savas iniciatīvas un savā vadībā Barkavā uzcēla pirmo tautas namu Latgalē. Viņš panāca, lai tautas nams tiktu būvēts lielāks nekā tas sākotnēji tika plānots.
Ilgu laiku neizdevās iegūt zemes gabalu uz kura būvēt tautas namu, jo grāfa Plātera-Zīberga muižas pārvaldnieks baidījās, ka šādā veidā zemnieki kļūs neatkarīgi no muižniecības.
Kad Barkavas Tautas nams tika atklāts, tajā rīkoja teātra izrādes (viena no biežāk izrādītajām bija Eduarda Krustāna un Jāņa Sproģa luga "Dzeives mutulī" (1915)), referātu un deklamāciju vakarus. Kad Eduards Krustāns dibināja vienu no pirmajiem latviešu koriem Latgalē, tautas nama sāka rīkot arī koncertus.
Ar laiku Barkavas tautas nams kļuva par vienu no kultūras un sabiedriskās dzīves centriem Latgalē.

Eduards Krustāns apmācīja un sagatavoja jaunos ērģelniekus un koru vadītājus vairākām Latgales draudzēm.
Tika ievēlēts Latgales pagaidu zemes Padomes sastāvā, kurā pauda atbalstu Latgales pievienošanu Vidzemei un Kurzemei.

1936. gadā piedalījās latgaliešu grāmatu izstādē, kur rādīja savu kolekciju – laikrakstus "Sākla" un "Dryva", pirmo latgaliešu biedrību statūtus, Franča Ķempa darbu "Latvijas vēsture" un Pētera Rockāna latvisko grāmatu katalogu (1910).

Kaut gan lielākā daļa Eduarda Krustāna darbu ir gājuši bojā, tomēr viņa dzeja ir atrodama dzejas izlasē "Kūkle", dzejas antoloģijās "Latgales dziesminieki" (1936), "Latviešu dzejas antaloģija" (trešais sējums, 1973) un "Latgalīšu dzejas antologija" (2001), kā arī ir saglabājusies luga "Dzeives mutulī" (1915).

Līdztekus sabiedriski kulturālajai darbībai viņš nodarbojās ar krustu un pieminekļu liešanu. Zināja, kā nodarboties ar biškopību, drukāt un iesiet grāmatas.

1939. gada 26. oktobrī tika apbalvots ar Atzinības krustu.

Aprakstu sagatavojis: Raivis Pudenko

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.